Other

Kultūras notikumi maijā

23.04.2024 - 10:44

Maija mēnesī Latgales vēstniecība GORS aicina svinēt Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu kopā ar Latvijas Zemessardzes orķestri un ASV Gaisa spēku orķestri, kā arī atzīmēt koncertzāles 11. dzimšanas dienu 11. maija koncertā “Bezgalības krelles”, kas būs 8 pasaules pirmatskaņojumi Latvijas Radio kora un diriģenta Kaspara Putniņa izpildījumā. Pavasara izskaņā būs arī viesizrāde no Valmieras teātra, kā arī izrādes bērniem un tikšanās kamermūzikas koncertā.

GAISMĀ.punkts. Jāņa Gleizda simtgadei veltīta izstāde
Līdz 19. maijam, Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerija un 1. stāva semināru telpa
Izstāde “GAISMĀ. punkts” simboliski savieno gan fotogrāfijas, gan cilvēka gaismjūtīgo dabu, kurā ikviens gaismas punkts spēj mainīt apkārtējās pasaules uztveri un tās attēlojumu. Izstāde sastāv no Jāņa Gleizda aktu fotogrāfiju reprodukcijām, kā arī no konkursa melnbaltajā fotogrāfijā “Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā 2024” finālistu darbiem.

VĪRIETIS KURŠ GAIDA. Ģirta Ķestera jubilejas izrāde
Ceturtdiena, 2. maijs 19.00, Lielā zāle 15,00 – 25,00 €
Jautrs un aizkustinošs stāsts par vīrieti, kuram gadās piedzīvojums, kurš liek pārvērtēt savu dzīvi. Parevidēt dzīves "skapi", lai pielaikotu, kurš kostīms vēl der, bet kurš jau ir par mazu. Tas ir laiks pārvērtēt savas bijušās, esošās un nākotnes attiecības. Tas varētu būt arī stāsts par aktieri Ģirtu Ķesteri. Bet varbūt arī nē. Varbūt tas ir uzdevums skatītājiem - uzminēt, kas stāstā ir no aktiera dzīves, bet kas ir piedomāts. Varbūt tas ir stāsts par mums visiem, nonākot negaidītā situācijā? Bet tas noteikti ir stāsts par attiecībām – par vēlmi mīlēt un tikt mīlētam! Uz skatuves Ģirts Ķesteris nebūs viens. Viņam pievienosies Lelde Dreimane vai Ērika Eglija - Grāvele.

STIPRĀKI KOPĀ. Latvijas Zemessardzes orķestris un ASV Gaisa spēku orķestris
Sestdiena, 4. maijs 15.00, Lielā zāle - ieeja ar bezmaksas ieejas kartēm
Latvijā viesosies Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Eiropā  (USAFE) orķestris, lai kopīgos koncertos ar Latvijas Republikas Zemessardzes orķestri atzīmētu NATO alianses 75. gadadienu un Latvijas pievienošanās NATO aliansei 20. gadadienu, kā arī sveiktu Latvijas iedzīvotājus Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 34. gadadienā. Koncerttūres “Stiprāki kopā” ietvaros abu orķestru mūziķi sniegs bezmaksas koncertu Rēzeknē. Divu izcilu diriģentu - majora Anda Kareļa un kapteiņa Braiena O’Donela (Brian O’Donnell) vadībā klausītāji dosies neparastā muzikālā ceļojumā, kurā skanēs iemīļota un daudzveidīga pūtēju orķestru mūzika gan no Latvijas, gan no Amerikas Savienotajām Valstīm.

BERMUDU DIVSTŪRIS. Žoržs Siksna. Grandiozā vasaras sezonas atklāšanas ballīte
Svētdiena, 5. maijs 18.00, Lielā zāle 15,00 – 25,00 €
Vakara programmu ar savu uzstāšanos atklās latviešu zelta leģenda Žoržs Siksna ar pavošo grupu. Kurš gan nezina “Genovevu”, “Vālodzīti” un citus tautā iemīļotas dziesmas Žorža izpildījumā. Programmas turpinājumā vakara “Saldais ēdiens”, latviešu humoristiskā repa duets "Bermudu Divstūris"!

UZMANĪBU, PELES! Teātris un ES. Izrāde bērniem un vecākiem
Ceturtdiena, 9. maijs 13.00, Mazā zāle IZPĀRDOTS
Izrādē „Uzmanību, peles!” mēs vēlējāmies pārkāpt skatuves robežas, iesaistot savā stāstā mazos skatītājus, lai viņiem teātris asociētos ne tikai ar prieku un jautrību, bet arī ar izziņu! Bērnu līdzdalība izrādē ir viens no šī teātra projekta lolotākajiem mērķiem – tās jēga. Šī pieredze starp teātri un skatītāju sniedz mums neizsīkstošu iedvesmas avotu un vēlmi attīstīt jaunas idejas. Mēs vēlamies, lai šī kopējā pieredze ir pieejama visiem bērniem!

BEZGALĪBAS KRELLES. 8 pasaules pirmatskaņojumi
Sestdiena, 11. maijs 18.00, Lielā zāle 14,00 – 20,00 €
Programmā: Astoņu komponistu – Jura Karlsona, Artura Maskata, Santas Ratnieces, Annas Fišeres, Ērika Ešenvalda, Mārtiņa Viļuma, Platona Buravicka, Andra Dzenīša jaundarbi ar Noras Ikstenas dzeju. Kādos vārdos, valodu bābelē to ietērpt, kādā mūzikas spēkā cildināt? Astoņi akrostihi- vienlaikus tieši un kodēti vēstījumi saules sistēmas planētām iecerēti kā pateicība un brīnums par mūsu esību šajā bezgalības pieturvietā- Zeme. Koncertprogrammu izpilda Latvijas Radio koris, pie diriģenta pults Kaspars Putniņš.

KARLSONS. Mūzikls ģimenei
Svētdiena, 12. maijs 16.00, Lielā zāle 12,00 – 20,00 €
Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta ir aizraujošs stāsts par pieaugušo un bērnības pasauli. Par daudzveidīgo, krāsaino fantāzijas pasauli, kurā mēs visi dzīvojam. Iestudējums - muzikāla piedzīvojumu spēle KARLSONS domāta tiem, kuri nav aizmirsuši savu bērnību, savus sapņus.

VĀCIETIS. ZIEDONIS. JAKOVĻEVS. Kamermūzikas koncerts
Svētdiena, 19. maijs 17.00, Mazā zāle 15,00 – 18,00 €
Uz vienas skatuves satiekas izcilais latviešu aktieris Ģirts Jakovļevs un viņa mazmeita Katrīna Paula Felsberga, kas pelnīti uzskatāma par vienu no daudzsološākajām savas paaudzes dziedātājam, un spilgtie Lielās mūzikas balvas laureāti – daudzpusīgais sitaminstrumentālists Guntars Freibergs un temperamentīgā pianiste Agnese Egliņa.

SĒRAS PIESTĀV ELEKTRAI. Valmieras teātra viesizrāde
Sestdiena, 25. maijs 17,00, Lielā zāle 18,00 – 22,00 €
Izrādes pamattēma, atšķirībā no antīkajiem paraugiem, ir nevis cilvēka sadursme ar nepielūdzamo likteni, bet gan personības sadursme ar dziļi cilvēka iekšienē noglabātajiem noslēpumiem, kaislībām un vēlmēm. Savdabīgas pārdomas par tām mācībām, ko cilvēcei snieguši šausminošie un bezjēdzīgie kari, iekšējā refleksija un sirdsapziņas parādīšanās cilvēka dvēselē – tas ir mūsu laikmets, kas turpina mīta likteni un “pārraksta” tā nobeigumu.

CEĻĀ UZ LATVIJAS DZIESMU UN DEJU SVĒTKIEM.
Latgales apvienotā akordeonistu orķestra koncerts
Piektdiena, 31. maijs 18.00, Lielā zāle 3,00 – 5,00 €
Koncerts veltīts Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai. Koncertā piedalīsies akordeonisti no visām Latgales reģiona mūzikas un mākslas skolām. Programmā skanēs latviešu komponistu – J. Ivanova, J. Lūsēna, R. Paula, J. Peškova, K. Auzāna, G. Beļajeva, O. Stroka, latviešu tautas mūzika un pasaules hīti.

IT'S ALL ABOUT LOVE. Dynamic Hit. Mūsdienu deju koncerts
Sestdiena, 1. jūnijs 17.00, Lielā zāle 7,00 €
Mīlestība pret deju apvieno katru no mums , tā iedvesmo un ceļ spārnos. Deju studija “Dynamic Hit” darbojas no 2007. gada un tā ir pirmā neatkarīgā deju studija Rēzeknē, kurā skolotājas un horeogrāfes Diānas Garančas vadībā mūsdienu deju prasmes apgūst dažāda vecuma interesenti. Koncertā piedalās 180 deju studijas dejotāji. Horegrāfi: Diāna Garanča, Anna Šķendere, Romāns Spradzenko, Daniella Čiževska, Alesja Garanča, Deniss Gruzde.

RABARBERU VĪNS. Attiecību komēdija
Svētdiena, 2. jūnijs 16.00, Lielā zāle 15,00 – 25,00 €
“Rabarberu vīns” - tā esam nosaukuši jauno komēdiju par divu kaimiņpāru spēlītēm latviešu stilā. Komēdiju autores Aivas Birbeles jaunajā lugā uz glāzi reibinoša rabarberu vīna satiksies iemīļotie un lieliskie aktieri - Zane Daudziņa, Kristīne Nevarauska, Ģirts Ķesteris un Lauris Subatnieks. Vai vīna dēļ, vai pašu kaislību un vēlmju dēļ, bet notikumi būs tests abu pāru uzticībai šajā koķetas sievišķības un maskulīnas vīrišķības pilnajā viencēliena lugā.

TULKOJUMI. Grupa JUUK
Sestdiena, 8. jūnijs 19.00, Mazā zāle 10,00 – 12,00 €
Juuk ir folkroka grupa izdevusi trīs oficiālus albumus, no kuriem pēdējais – “Muļķa stabule” – saņēmis mūzikas ierakstu balvu “Zelta Mikrofonu”. Grupā dzied un spēlē Sniedze Prauliņa, Edgars Šubrovskis, Oskars Jansons, Rasa Pole, Ričards Dauksts un Niks Moss Rodžerss. Tradicionālo roka ģitāru sastāvs grupas skanējumā saspēlējas ar trīs solistu balsīm, vijoli, flautu un bandžo.

Biļetes iespējams iegādāties Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmā internetā un kasē Pils ielā 4, Rēzeknē. Vairāk informācijas par aktualitātēm un iespējamajām notikumu izmaiņām www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.

Silvena Riflē franču džeza kvartets

22.04.2024 - 11:20

28. aprīlī plkst. 17.00, Starptautiskās Džeza dienas ietvaros, Latgales vēstniecība GORS ielūdz uz franču saksofonista Silvena Riflē džeza kvarteta koncertprogrammu “Aux Anges”.

Spilgts jaunu franču mūziķu sastāvs – perkusionists Bendžamins Flaments, ģitārists Ksaba Palotai - kopā ar virtuozo trompetistu no Somijas Verneru Pohjolu, saksofonista un komponista Silvena Riflē vadībā Latgales vēstniecībā GORS atskaņos savu programmu “Aux Anges”, kas ir veltīta komponista mīļajiem, viņa "eņģeļiem", kas viņu vadījuši un lolojuši. Albums ir guvis plašu mūzikas kritiķu un publikas atzinību Eiropā.

Silvens Riflē ir viens no šībrīža spožākajiem savas paaudzes džeza mūziķiem. Viņa mūzika ir maiga un ar hipnotisku skanējumu, un spēlē piedzīvojumiem bagātu, nedaudz rokmūzikai līdzīgu džezu. Kā savus lielākos iedvesmas avotus kompozīcijā Riflē min amerikāņu saksofonistu Stena Geca (Stan Getz) spēli un amerikāņu minimālistus. Šie muzikālie iespaidi kopā ar improvizāciju, repetīciju tehnikām, "bruītismu" un dažkārt transu ir dzirdami viņa oriģināldarbos.

2011. gadā UNESCO oficiāli atzina 30. aprīli par Starptautisko Džeza dienu ar mērķi uzsvērt džeza žanru un tā diplomātisku lomu visas zemeslodes iedzīvotāju apvienošanā. Šie svētki vieno mācību iestādes, māksliniekus, vēsturniekus, džeza speciālistus un entuziastus visā pasaulē.

Koncertu atbalsta Francijas institūts Latvijā.

Biļetes iespējams iegādāties Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīzes” biļešu sistēmā internetā un kasē Pils ielā 4, Rēzeknē. BIĻETES TE

Vairāk informācijas par aktualitātēm un iespējamajām notikumu izmaiņām latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.

Brīvības svētki Rēzeknē

15.04.2024 - 14:10

Šogad Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, Rēzeknē notiks īpaši Latvijas svētki, jo pēc 12 gadiem Rēzeknē atgriežas vērienīgā Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu militārā parāde, ko varēs vērot klātienē un tiešraidē translēs Latvijas Televīzija, kā arī notiks virkne citu svētku pasākumu.

Jau tradicionāli 4. maijā Nacionālie bruņotie spēki rīko militāro parādi kādā no Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Pērn tā notika Vidzemē, Alūksnē, bet šogad šo īpaši nozīmīgo un vēsturisko Latvijas valsts svētku pasākumu uzņemt gods Latgalei, pilsētai Latgales sirdī – Rēzeknei. Pasākums tiek rīkots sadarbībā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību.

Lai iepazīstinātu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem arī tos iedzīvotājus, kuriem nav iespēju apmeklēt tradicionālo valsts svētku parādi 18. novembrī Rīgā, 2012. gadā aizsardzības nozare aizsāka jaunu tradīciju – valsts Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, kādā no Latvijas novadiem organizēt Nacionālo bruņoto spēku dienu. Pirmā šāda diena notika 2012. gadā Rēzeknē. Kopš 2013. gada tā norit ar devīzi “4. maijs – Brīvības svētki”.

Uz Latvijas Brīvības svētku pasākumiem Rēzeknē pulcēsies Nacionālo bruņoto spēku vienības un Iekšlietu ministrijas padotības iestādes. Pilsētas iedzīvotājiem un viesiem šajā dienā būs iespēja vērot gan karavīru un militārās tehnikas parādi, gan dažādu vienību paraugdemonstrējumus, vienību informatīvos stendus un tehnikas izstādi, koncertu, sporta aktivitātes, kā arī apmeklēt mājražotāju tirdziņu.

Programma

9.00 – 9.45 Dievkalpojums Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē
11.00 – 12.00 Militārā parāde pie Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”

Rēzeknes 2. vidusskolas stadions
11.00 – 16.00 Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību spēju informatīvie stendi
12.00 – 12.20 Valsts robežsardzes paraugdemonstrējumi – kinologi ar dienesta suņiem

Festivāla parks
11.00 – 15.00 Mājražotāju un amatnieku tirdziņš
11.00 – 16.00 Zemessardzes rekrutēšanas stends
12.20 – 12.30 Speciālo operāciju spēku paraugdemonstrējums.
12.30 – 13.00 Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas un Valsts Robežsardzes kinologu suņu paraugdemonstrējums.
13.10 – 13.25 NBS Štāba orķestra defilē
13.30 – 13.45 Valsts robežsardzes paraugdemonstrējumi – kinologi ar dienesta suņiem

Stāvlaukumā pie Rēzeknes Kultūras nama
11.00 - 16.00 Tehnikas displejs (izstāde)

Rēzeknes Olimpiskā centra futbola laukums
13.00 – 14.00 Sadraudzības spēle futbolā (NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas un Rēzeknes pašvaldības komandas)

Latgales vēstniecība GORS
15.00 – 16.30 Zemessardzes orķestra un Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Eiropā orķestra koncerts
(bezmaksas caurlaides GORS informācijas centrā)

Broņislavai Martuževai 100

05.04.2024 - 11:03

Latgales vēstniecībā GORS, 13. aprīlī plkst. 18.00, izskanēs koncertuzveduma “Topi stipra, sirds” pirmizrāde, kas veltīta izcilās latviešu dzejnieces un dziesminieces Broņislavas Martuževas 100. jubilejai. Koncertuzveduma māksliniecisko koncepciju veido diriģente Aira Birziņa un aktrise Baiba Broka. “Dižens mazums ved uz diženu lielumu” – tie ir Broņislavas Martuževas vārdi, kas izraudzīti par dzejnieces simtgades simbolisko saukli.

Dzejniece Broņislava Martuževa (1924–2012) ir iekšējās brīvības un gara spēka simbols, Nacionālās Pretošanās kustības dalībniece, represēta, izsūtīta uz Sibīriju, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Dzejnieces radošā biogrāfija, dzīvesstāsts un personības kontrastainā daudzveidība nes sevī jaudīgus impulsus Latvijas 20. gadsimta vēstures izpratnei un iedvesmu virzībai nākotnē. B. Martuževa ir vesela laikmeta leģenda, kuras dzeja nav atdalāma no viņas personības – to caurvij ticības spēks, kristīga cilvēka tīrais dzīves redzējums un patiesa tēvzemes mīlestība.

“Topi stipra, sirds” - koncertuzvedums, kas veltīts izcilās latviešu dzejnieces un dziesminieces Broņislavas Martuževas 100. jubilejai. Koncertuzveduma māksliniecisko koncepciju veido diriģente Aira Birziņa un aktrise Baiba Broka. Tajā piedalīsies aktrise Baiba Broka, soliste Ieva Parša, VEF Kultūras pils sieviešu koris “Dzintars” un diriģente Aira Birziņa, instrumentālā grupa – Mārtiņš Zilberts (klavieres), Indulis Cintiņš (vijole), Ainārs Paukšēns (čells), Laima Jansone (kokle) un Valdis Zilveris (akordeons). Skanēs īpaši šim uzvedumam radīti jaundarbi – komponistu Jēkaba Jančevska, Valda Zilvera un Artura Maskata mūzika ar Broņislavas Martuževas dzeju. Programmā būs iekļautas arī pašas dzejnieces sacerētās dziesmas īpašos aranžējumos korim un instrumentālajai grupai. Muzikālajā stāstā savīsies dzejnieces literārajā mantojumā iekodētās un mūžā izdzīvotās vērtības – pateicība un pazemība Dieva priekšā, dzimtās zemes, dabas un cilvēku mīlestība, personības gara spēks un dzīvi apliecinoša enerģija. Mīlestības dzejā atklāsies vēl viena ļoti cilvēciska B. Martuževas personības šķautne – dziļi un kaislīgi jūtoša sieviete. “Dižens mazums ved uz diženu lielumu” – tie ir Broņislavas Martuževas vārdi, kas izraudzīti par dzejnieces simtgades simbolisko saukli un trāpīgi raksturo viņas personību un pasaules redzējumu.

Baiba Broka par koncertuzvedumu saka: “Broņislavas Martuževas dzeja, viņas skaudrā, sīkstā, dzīvības spēka pilnā, nerimtīgi radošā personība manī raisa ne vien milzu cieņu kā pret mākslinieci un spēcīgu cilvēku, bet arī izaicina nepadoties šī laika grūtību, kompromisu priekšā, meklēt un sajust to spēku, ko dod ticība Dievam, un izturēt visu, ko dzīve – katram tik atšķirīgu – mums ir paredzējusi. Martuževas dzejā es rodu spēka vārdus arī savai dzīvei. Lai tie iedvesmo mūs visus!”

Koncertuzvedumu organizē biedrība DZINTARA KORIS sadarbībā ar Broņislavas Martuževas fondu RAKSTĪTĀJA, Latgales vēstniecību GORS, Ziemeļrīgas kultūras apvienības VEF Kultūras pili, Madonas novada pašvaldību un Lubānas apvienības pārvaldi. Projekta īstenošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. 

Biļetes iespējams iegādāties Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmā internetā un kasē Pils ielā 4, Rēzeknē. BIĻETES TE

Vairāk informācijas par aktualitātēm un iespējamajām notikumu izmaiņām www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.

Lieldienu koncerts GORĀ

22.03.2024 - 12:05

1.aprīlī plkst.16.00 Latgales vēstniecība GORS ielūdz uz pūšamo instrumentu orķestra "Rēzekne" un Rēzeknes bigbenda Lieldienu koncertu "Re, kur muzikanti spēlē". Tie būs dubultsvētki, jo koncerta dienā godināsim arī orķestra izveidotāju un galveno diriģentu Sergeju Sergejevu viņa 75. gadu jubilejā.

Koncerta “Re, kur muzikanti spēlē” pirmajā daļā muzicēs pūšamo instrumentu orķestris “Rēzekne” diriģentu Sergeja Sergejeva un Jāņa Pavlovska vadībā, bet koncerta otrajā daļā – orķestra bigbenda grupa ar māksliniecisko vadītāju Lauri Amantovu. Koncertā skanēs gan jau klausītāju iemīļoti sacerējumi, gan jauni ārzemju un latviešu komponistu darbi, kā arī godināsim orķestra izveidotāju un galveno diriģentu Sergeju Sergejevu viņa 75. gadu jubilejā.

Sergejs Sergejevs dzimis Rēzeknē kā sestais bērns ģimenē. Mācījies Rēzeknes 4. vidusskolā, paralēli tam – Rēzeknes Mūzikas skolā apguvis klavierspēli. Nācis no muzikālas ģimenes, viņš labprāt piekrita. Aicinājumam apgūt arī pūšamo instrumentu spēli, muzicējot skolas pūtēju orķestrī. Pēc Rēzeknes bērnu mūzikas skolas absolvēšanas arī savu turpmāko dzīvi S. Sergejevs saistīja ar mūziku. Militārā dienesta laikā viņš iepazinās ar trombonu, kuru apguva pašmācības ceļā. Neklātienē pabeidza Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatoriju, vēlāk konservatorijas asistentūru. Kopš 1974.gada S. Sergejevs strādāja par pūšamo instrumentu pasniedzēju Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, bet kopš 1986. līdz 2011. gadam bija arī mūzikas vidusskolas direktors, astoņus gadus strādāja arī Daugavpils Universitātē.

Kad 1991. gadā uz Rēzeknes pilsētas kultūras nama Tautas pūtēju orķestra bāzes tika dibināts pūšaminstrumentu orķestris „Rēzekne”, par tā māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu kļuva Sergejs Sergejevs, bet kopš 2009. gada par diriģentu kļūst arī Jānis Pavlovskis. PO “Rēzekne” ir viens no trijiem Latvijas profesionālajiem pūšamo instrumentu orķestriem. Tas pastāvīgi darbojas pūtēju orķestru mūzikas popularizēšanā pilsētā un novadā, ir bijis vairāku starptautisko pūtēju orķestru festivālu,  Dziesmu svētku u.c. pilsētai un valstij svarīgu kultūras notikumu dalībnieks. Kopš 2013. gada kolektīva mājvieta un regulārākā koncertvieta ir Latgales vēstniecība GORS.
 
Rēzeknes bigbends ir profesionālā pūšamo instrumentu orķestra “Rēzekne” mūziķu vienība. Bigbenda mākslinieciskais vadītājs – trombonists, džeza mūziķis Lauris Amantovs. Rēzeknes bigbends ir bijis regulārs Rēzeknes Džeza mūzikas dienu, starptautisko festivālu “Saulkrastu džeza festivāls” “Šķiuņa džezs”, dažādu Latvijas, Latgales, Rēzeknes pilsētas un novada pasākumu dalībnieks.

Ieejas biļetes cena ir 1,00 Eur un tās iespējams iegādāties Latgales vēstniecības GORS biļešu sistēmā internetā un kasē Pils ielā 4, Rēzeknē. BIĻETES TE

Vairāk informācijas par aktualitātēm un iespējamajām notikumu izmaiņām www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.

Padūtys “Boņuks 2023” bolvys

01.03.2024 - 17:17

Latgolys viestnīceibā GORS 2. marta vokorā nūtyka svineiguo Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja, kurā tyka gūdynuoti desmit bolvys sajiemieji – spūdruokuos i nūzeimeiguokuos nūtikšonys i personeibys latgalīšu kulturā 2023. godā, kai ari padūta bolva par myuža īguļdejumu ilggadejam Kruoslovys kulturys darbinīkam Jezupam Dobkevičam. Par simpatejis bolvys – “Žyks” – sajiemieju tyka - Baļtinovys teatris "Palādas".

“Boņuks 2023” ceremonejis vadeituoji beja bruoli Kozlovski - Oskars, Jurs, Juoņs i Muorteņš aba Kozmens – vaira zynomi kai humora šova “Četri brāļi” daleibnīki. Skateituojus kluotīnē sveice veiru kors “Graidi”, “Laimas muzykanti”, ansamblis “Sabia”, kapela “Bumburneicys”, “Latgalīšu reps”, “MARYSANA band”, MIKC “Latgolys muzykys i muokslys vydsškola” džeza apvīneiba “Sipisnīks ar madu”, JDK “Austra”, JDK “Dziga” i VPDK “Dzimta”. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremonejas režisors Juris Jonelis, bet scenografejis autors Ivars Noviks.

“Boņuks 2023“ apbolvuojumu par padareitū 2023. godā sajēme (alfabeta parādā):

DZĪŠMUSPĒLE "TRASUNS. FABULAS" - Latgolys viestnīceiba GORS sovu jubileju suoce svieteit 29. aprelī, kod nūtyka īvāruojamuo goreidznīka i Latgolys sabīdryskuo darbinīka Fraņča Trasuna pīraksteitajom fabulom veļteita dzīšmuspēle. Ar izruodis muzykys materialu struoduojuši pīci komponisti – Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa i Ernests Mediņš, kuri reizē ir ari sovu jaundorbu izpiļdeituoji. Jaundorbu atskaņuojumā pīsadaleja ari Rēzeknis kamerorkestra muziki, Trasuna dzejis tekstus izspielēja akteri, muzykali teatralū darbeibu vadeja dirigents Juoņs Stafeckis i režisore Inese Mičule.

Video par nominantu: https://youtu.be/ZNFnNyA1gyk 

FOLKLORYS KŪPA "CEIDARI" AR ALBUMU "DZĪDUOTUMI, ĻUSTĀTUMI" - folklorys kūpa “Ceidari”, kura dorbojās Reigā i ir vīneiguo tik regularuo aktivitate i rodūšais latgalīšu kolektivs Reigā, svieteja 10 godu dzimšonys dīnu. Par gūdu svātkim folklorys kūpa izdeve Bierzpiļs pusis dzīduotuojim i dzīsmem veļteitu tautys muzykys albumu “Dzīduotumi, ļustātumi”. Albuma mierkis i aizdavums – gūdynuot i popularizēt Latgolys namaterialū kulturys montuojumu, kas ar albumu, īrokstim, video materialim i izstuodi veiksmeigi izdareits, izceļūt taišni Bolvu nūvoda Bierzpiļs pusis tradiceju i ļauds.

Video par nominantu: https://youtu.be/doOPc38YGkc

GOLDA SPĒLE LATGALISKI "ČIPIERKSTNEITS" - gods suokumā latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” sadarbeibā ar folklorys kūpu “Upīte” izdavuse Jolantys Keišys taiseitū golda spēli “Čipierkstneits”. Golda spēle “Čipierkstneits” ir eipaša ar tū, ka tei ir itaida veida pyrmuo izzynojūši izgleitojūša spēle latgaliski. Spēlis nūsaukuma “Čipierkstneits” ideja pajimta nu literata, folklorista, nūvodpietnīka i latgalīšu sabīdryskuo darbinīka Ontona Slišāna dailradis – tys ir četrūs pierstūs pajemams daudzums, latvīšu literarajā volūdā – šķipsniņa. Spēle ir kai ceļuojums pa Latgolu ar vysaidim aizdavumim, izaicynuojumim i puorsteigumim.

Video par nominantu: https://youtu.be/8XSOhAlrU_Q

GRUPYS "BEZ PVN" ALBUMS "PARALELI HORIZONTI" I PREZENTACEJIS KONCERTI - 2023. godā nūsaslēdze grupys "Bez PVN" vairuok kai goda garumā aktivitatem pylnuo albuma "PARALELI HORIZONTI" atruodeišona. Jau 2022. godā grupa radeja i īsuoce vēļ nabejušu izaicynuojumu – reizi mienesī publicēt jaunu dzīsmi i video. 2023. godā "Bez PVN" turpynuoja i nūslēdze itū izaicynuojumu, kūpumā tyka publicātys vysys 10 albuma dzīsmis. Vysleluokais gondarejums ir taišni par obejim lelajim koncertim, kur "Bez PVN" organizēja albuma dzeivū prezentaceju – Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā GORS, i Reigā, koncertzālē Palladium.

Video par nominantu: https://youtu.be/ScgZliDU5zI

INTA PUJĀTA VIDIS OBJEKTI "ODUMA MEITYS"- arhitekts Ints Pujāts ir sataisejs vidis objektus “Oduma meitys” (Ādama meitas), kas ir vaira nakai pīcus metrus augsti. Objektu nūsaukums “Oduma meitys” ir īdvasmuots no senejis Odumovys azara teikys, kas stuosta par muosom, kurys, turādamys izgaismuotu elementu, ir paleidziejušys bruoļam naapsamaļdeit pasaulī. Itys objekts ir daudz vaira nakai tik muoksla. Tys ir Pujāta veļtejums Latgolai i tim, kas davušīs pasaulī laimis mekliejumūs.

Video par nominantu: https://youtu.be/4xZ93l16Ovs

KOMIKSS BĀRNIM LATGALISKI "SUNĀNS BREIVEIBĀ" - latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” izdavuse Laurys Meļnis i muokslineicys Viviannys Mariis Stanislavskys kūpeigū dorbu – pyrmū komiksu gruomotu bārnim latgaliski “Sunāns breiveibā”. Gruomota ir stuosts par suni i juo dzeivi, puorsaceļūt nu piļsātys iz laukim. Komikss ir pyrmais itaida veida izdavums bārnim latgaliski i 2023. gods laikā dabuoja kai profesionaļu, tai i mozūs skaiteituoju atzineibu.

Video par nominantu: https://youtu.be/a2VzjP-tslo

LATGOLYS KARŪGA APSTYPRYNUOŠONA - 2023. gods 19. aprelī Vaļsts prezidents Egils Levits apstyprynuoja latvīšu viesturiskuos zemis – Latgolys – karūgu. Latgolys karūga apstyprynuošona ir viesturiska šaļts, jo itys piec sorkonboltsorkonuo ir ūtrais oficiali apstyprynuotais karūgs. Leidz ar karūga oficialu apstyprynuošonu tys ir palics par vīnu nu vaļsts simbolu. Latgolys karūga oficiala apstyprynuošona izbeigs pastuovūšū diskuseju i navīnpruoteibu pošu latgalīšu vydā, kaids karūgs byutu lītojams kai Latgolys nūvoda simbols.

Video par nominantu: https://youtu.be/gFczJAU9O6M

PROJEKTS "BOLSU TOLKA" - “Bolsu tolka” ir projekts latgalīšu i latvīšu volūdys nuokūtnei. Juo mierkis ir saglobuot myusu dīnu latgalīšu runu i padareit volūdu pīejamu tehnologeju atteisteibai. Tū var dabuot, salosūt bolsu paraugus. Lai sataiseit daudzveideigu, valeju i sevkuram daīmamu latgalīšu runys datu kūpu, mes aicynojam kūpeigim spākim īrunuot vysmoz 100 stuņžu.

Video par nominantu: https://youtu.be/kvKS-Ex7sRU

RADEJIS ĪSTUDIEJUMS "BRUOLI" - Nu 2023. gods 21. da 25. marta Latvejis Radejis 1 eterā izskanēja pyrmuo kriminalromana latgaliski “Bruoli” radejis īstudiejums. Jaunajā īstudiejumā, kura muokslinīcyskais vadeituojs ir Kristaps Rasims, pīsadaleja 25 Latvejis profesionalūs i amaterteatru akteri, kai ari sabīdreibā pazeistamys personeibys. Īstudiejumā skanēs akteru Jāņa Kruoņa, Katrīnys Grigys, Ingys Misānis-Grasbergys, Kristapa Rasima bolsi, kurim pīsavīnuojuši Baļtinovys dramatiskuo kolektiva “Palādas” i Rēzeknis Tautys teatra akteri – Anita Ločmele, Jāzeps Jermacāns, Imants Slišāns, Aldis Leidums, Ilmārs Dreļs, Jānis Pampe i cyti. Taipat īstudiejumā īsaskanēs ari sabīdreibā pazeistamu personeibu – aktera i komika Jāņa Skuteļa, radejis personeibys i influencera Laura Zalāna, muzika Renāra Kaupera, pasuokumu i raidejumu vadeituoja Mārtiņa Kozlovska aba Kozmena, prīstera Guntara Skutela i cytu bolsi.

Video par nominantu: https://youtu.be/fwg9EmsetVE

VEIRU KORS "GRAIDI" - XXVII Vyspuorejūs latvīšu Dzīšmu svātku koru konkursa finalā “Koru karūs” aba konkursā, kurā sasacenšas lobuokī kori Latvejā, augstuokūs apbolvojumus veiru koru grupā dabuojuši taišni Latgolys kori – lelū bolvu sajēme Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys agenturys “Rēzeknis Kulturys i turisma centrs” veiru kors “Graidi” Juoņa Mežinska vadeibā.

Video par nominantu: https://youtu.be/PHnS6fSx0_I

Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuots Kruoslovys kulturys styprais bolsts, ilggadejs kulturys darbinīks, aktivs Kruoslovys Romys katuoļu draudzis i Kruoslovys pūļu bīdreibys dzeivis organizators Jezups Dobkevičs.

Jezupa Dobkeviča dorba myužs ir veļteits dzymtuo Latgolys nūvoda i eipaši Kruoslovys pusis ļaudim. Piec pyrmuos dorba pīredzis Ondrupinis Tautys nomā jis 40 godu (1978 – 2018) nūstruodoj Kruoslovys pusē – organizejūt, vodūt pasuokumus, ryupejūtīs par Kruoslovys nūvoda muokslinīcyskūs kolektivu kasdīnys vajadzeibom i svātku nūtikšonom, dorūt apjūmeigu, emocionali sarežgeitu i cytim bīži viņ naradzamu dorbu. Kruoslovys nūvods ir vīta, kur Dvina puortūp Daugovā i sveicīņs „Lobs reits” atskaņ daudzuos volūduos – latvyski, latgaliski, pūliski, krīvyski, boltkrīvyski. Byudams pūļs, bīži gastejūt pi muotis bruoļa katuoļu draudzē, īsavuicejs ari latgalīšu volūdu, Jezups ir muocējs atrast kūpeigu volūdu ar vysim, jo skaitejs, ka taišni kultura i muokslys veidoj naradzamus tyltus iz mīru i cīnu sovā vydā. Vysprecizuokī vuordi, kas raksturoj Jezupa byuteibu, ir sirsneigums, laipneiba i mīlesteiba pret cylvākim apleik.

Video par myuža īguļdejuma bolvys sajiemieju Jezupu Dobkeviču: https://youtu.be/BIo6LnlZvnw

Pasasokūt latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv i Latvejis sabīdryskūs medeju portalam lsm.lv, nu 16. da 29. februara sevkurs grybātuojs varēja bolsuot par sovu simpateju. Itūgod sabīdreiba ir izsprīduse, ka 2023. goda simpatejis bolvys – “Žyks” – sajiemiejs ir Baļtinovys teatris "PALĀDAS", kas itūgod svietej 25 godu jubileju. Tys ir labi zynoms vysā Latvejā i ir naatjemama Baļtinovys pogosta, Bolvu nūvoda, kai ari Latgolys vizitkarte. Kolektivā dorbojās 18-20 akteri (saimis ar bārnim). Tymā ir īsasaistejuši Baļtinovys i Brīžucīma pogosta ļauds. „Palādas” ar sovu dorbuošonūs atjaunuoja teatra tradicejis Baļtinovys pusē, popularizejūt latgaliskū vidi, latgalīšu volūdu, kas pīškir kotrai izruodei eipašu šarmu, ruodūt vīnkuoršu lauku cylvāku sirsneibu, labsirdeibu ar latgalīšu humora pīskaņu.

Itūgod tyka īsnāgti 106 pretendentu dasacejumi, kurūs izviertēja žurejis komiseja, tuos sastuovā īkļaunūt īprīškejūs godu bolvu sajiemiejus, medeju puorstuovus, bolvys reikuotuoju puorstuovus, latgaliskuos kulturys sabīdryskūs aktivistus i attīceigūs sferu daaicynuotūs ekspertus, kuru kasdīna nav saisteita ar latgaliskū kulturu. Pretendentus viertēja piec snāguma kvalitatis, aktivitatis vysa goda laikā, regionā, vaļstī voi plašuokā mārūgā raiseituos rezonansis, latgaliskuma i/voi Latgolys kulturys vierteibu nesšonys, pretendenta ilgtspiejis – ītekmis iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku.

Ar vysu 30 bolvys nominantu sarokstu var īpasazeit ite: https://bonuks.lv/zynomi-bonuks-2023-nominanti/

“Boņuks 2023” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, kai ari Leivuona, Ludzys, Preiļu, Kruoslovys nūvoda pošvaļdeibys i Rēzeknis piļsātys dūme. Par informativū atbolstu pasasokom Latvejis Televizejai, medejam  “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv”, Latvejis Radejis Latgolys studejai i Latvejis Sabīdryskūs medeju portalam LSM.lv.

Vaira par bolvu: http://bonuks.lv i http://latgalesgors.lv 

Kultūras notikumi martā

27.02.2024 - 10:32

Latgales vēstniecība GORS aicina pavasari sagaidīt ar latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2023”, kas norisināsies 2. martā plkst. 18.00 klātienē un 21.10 LTV1 tiešraidē. Marts turpināsies ar koncertuzvedumiem, mūziklu, jubilejas koncertiem, kā arī tiks piedzīvots pirmatskaņojums Riharda Dubras ciklam “Krustaceļa vīzijas. Gaisma.”, ko 17. martā atskaņos pianists Reinis Zariņš.

MĀLS. Līgas Skariņas izstāde
Līdz 8. aprīlim, Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerija
Izstāde tapusi kā pētījums par Latvijas teritorijā sastopamajiem māliem, to ģeoloģiskajiem toņiem un pustoņiem. Nemanot pētījums pārvērties par stāstu – jaudīgu vēstījumu, kas uztverams, vienlīdz aktīvi izmantojot gan ķermeņa maņas, gan prātu, gan arī personisko un kolektīvo atmiņu pieslēgumus. Ekspozīcijā vienotā veselumā iekļaujas dažādas vizuālās izteiksmes formas: instalācijas, gleznas un fotogrāfijas. To visu centrā ir zeme, kas, kā zināms, pārstrādā neaptveramu un nekontrolējamu informācijas daudzumu, glabā sevī bezgalīgi daudz pagātnes nogulšņu, kas baro nākotni. Zemes sastāvdaļa ir arī māls, no kura top formas un tēli, trauki, tai skaitā – cilvēks, saskaņā ar Bībeli.

BOŅUKS 2023. Latgaliešu kultūras gada balva
Sestdiena, 2. marts 18.00, Lielā zāle 10,00 €
Ik gadu Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija ir ne tikai atskatīšanās uz pērnajā gadā padarīto, bet arī latgaliešu kultūrā aktīvo ļaužu, interesentu un atbalstītāju satikšanās un iedvesmošanās pasākums. Par “Boņuks 2023” ceremonijas vadītājiem kļūs brāļi Kozlovski - Oskars, Juris, Jānis un Mārtiņš aka Kozmens – plašāk pazīstami, kā humora šova “Četri brāļi” dalībnieki. Taču par muzikālo noskaņu rūpēsies vīru koris “Graidi”, “Laimas muzykanti”, apvienība “Sabia Music”, kapela “Bumburneicys”, “Latgalīšu reps”, “MARYSANA band”, MIKC “Latgales mūzikas un mākslas vidusskola” džeza apvienība “Sipisnīks ar madu”, JDK “Dziga”, JDK “Austra”, VPDK “Dzimta”.

NEZLOBIN. Stand – up Tour
Trešdiena, 6. marts 19.00, Lielā zāle 12,00 – 25,00 €
Stand-Up koncerts viena no žanra celmlaužiem! Nezlobins kļuva populārs Comedy Club, bet pēc kara sākuma Ukrainā aizbrauca uz dzīvi ASV. Krievijā Saša bija veiksmīgs režisors un stand-up komiķis, un tagad viņš iekaro pasaules skatuvi.

MEŽROZĪTE. Mūzikls
Piektdiena, 8. marts 19.00, Lielā zāle 15,00 – 30,00 €
Latvijā pirmais multimediālais džūkboks (jukebox) mūzikls "Mežrozīte. Pilsētas romance divās daļās ar Raimonda Paula mūziku. Krāšņs, dzīvespriecīgs, aizraujošs muzikāls stāsts par Evas un Raimonda mīlestības alkām un māku piedot, sievietes-mākslinieces dzīves un karjeras izaicinājumiem un izvēlēm. Lomās - Dināra Rudāne un Dainis Skutelis.

KARLSONS. Muzikāla piedzīvojumu spēle bērniem
Svētdiena, 9. marts 12.00, Lielā zāle 12,00 – 20,00 €
Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta ir aizraujošs stāsts par pieaugušo un bērnības pasauli. Par daudzveidīgo, krāsaino fantāzijas pasauli, kurā mēs visi dzīvojam. Iestudējums - muzikāla piedzīvojumu spēle KARLSONS domāta tiem, kuri nav aizmirsuši savu bērnību, savus sapņus.

KRAUZE PRET KRAUZI. Sarunu vakars ar muzikāliem elementiem
Svētdiena, 10. marts 16.00, Lielā zāle 25,00 – 30,00 €
Iemīļotas TV ētera personības, brāļi Valters un Arnis Krauzes ielūdz uz sarunu vakaru vieglā, neformālā gaisotnē ar mūzikas un spēles elementiem. Sarunas, video stāsti par dzīvi, tās priekiem, kurioziem un likstām, pastāvošo iekārtu u.tml. Lai saruna jeb dialogs būtu kvalitatīvs ir nepieciešams uzdot pareizos jautājumus un to vislabāk paveiks neviens cits kā Ojārs Rubenis, pēc izglītības filologs, pēc profesijas žurnālists. Vakara gaitā 5 sarunu raundi un muzikālais pavadījums kopā mūziķu grupa maestro Kristapa Krievkalna vadībā.

KĀ MAN LAIKU APVALDĪT? Ingus Ulmanis. 60 gadu jubilejas koncerts
Sestdiena, 16. marts 18.00, Lielā zāle 12,00 – 25,00 €
Koncerta nosaukumam Ingus izvēlējies rindiņu no dziesmas "Kā man laiku apvaldīt" (viņš ir arī dziesmas teksta un mūzikas autors): "Koncertos piedalīšos es un grupa "Lādezers", taču tajos skanēs arī dziesmas no citiem muzikālajiem projektiem."

KRUSTACEĻA VĪZIJAS. GAISMA. Riharda DUBRAS cikla pirmatskaņojums.
Pianists Reinis Zariņš
Svētdiena, 17. marts 17.00, Lielā zāle 12,00 – 14,00 €
Riharda Dubras klavierdarbu cikls “Krustaceļa vīzijas. Gaisma” ir monumentāls un reizē dziļi personisks vēstījums par Kristus Krusta ceļu, vienlaikus gan iespaidīgs koncertskaņdarbs, gan neaizmirstams garīgs svētceļojums. Komponists atklāj – “vēlos nevis burtiski atainot Bībeles tekstā sacīto, bet izteikt savas acumirkļa sajūtas par to, kas rodas iztēlē, lasot vienu vai citu Rakstu vietu. Tās ir kā četrpadsmit vīzijas, kuras radušās lasīšanas ietekmēto sajūtu rezultātā.”

SFINKSA. Rokopera
Sestdiena, 23. marts 15.00 un 19.00, Lielā zāle 20,00 – 35,00 €
Jauniestudējumā atdzimst Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokopera SFINKSA – muzikāls stāsts par slavenā pareģa Eižena Finka suģestējošo likteni. Finks bija viena no neparastākajām un noslēpumainākajām personībām 20.gadsimta Latvijā. Librets veidots, balstoties uz patiesiem notikumiem, arī darbojošās personas ir reāli eksistējuši cilvēki – Finka sieva Anna, viņa īslaicīgā aizraušanās Alise, laupītāja un slepkavas Anša Kaupēna līgava Vallija, Latvijas preses karaliene Emīlija Benjamiņa un daudzi citi.

FLIRTS AR CITĀDO. Mārcis Auziņš un Mārcis Auziņš
Svētdiena, 24. marts 17.00, Lielā zāle 12,00 – 16,00 €
MŪZIKA UN VĀRDS. Koncertu sērija
Aizraujošs audiovizuāls priekšnesums, kurā uz vienas skatuves tiekās zinātnieks un mūziķis, lai, savstarpēji reflektējot, vienkārši runātu par sarežģītām lietām. Varētu to saukt par audivizuālu portālu uz citādu pasaules redzējumu un izpratni, kurā zinātnieka stāstītais pārtop muzikālās ainavās, meklējot atbildes uz lielajiem jautājumiem un mūsdienu izaicinājumiem. Viens Mārcis Auziņš - latviešu fiziķis, zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, bijis Latvijas Universitātes rektors. Otrs Mārcis Auziņš – viens no Latvijā zināmākajiem ģitāristiem, komponists, aranžētājs un grupas vadītājs. Līdz šim izdevis piecus solo albumus, no kuriem divi nominēti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons”.

Biļetes iespējams iegādāties Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmā internetā un kasē Pils ielā 4, Rēzeknē. Vairāk informācijas par aktualitātēm un iespējamajām notikumu izmaiņām www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.

Zynomi “Boņuks 2023” nominanti

05.02.2024 - 12:00

Gaidūt Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2023“ padūšonu, nūskaidruoti 30 bolvys nominanti. Ceremonejā tiks paziņuoti 10 bolvys “Boņuks 2023“ sajiemieji i gūdynuots ari bolvys “Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā“ sajiemiejs. Itūgod bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks kai ar skateituoju byušonu kluotyn 2. martā 18.00 stuņdēs Latgolys viestnīceibā GORS, tai ari tū varēs vērtīs LTV1 translacejā 21.10.

Itūgod bolvys par aktivitatem, dorbu i sasnāgumim latgaliskajā kulturā tiks padūtys jau sešpadsmytū reizi. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” mierkis ir apkūpuot lobuokū, spūdruokū i svareiguokū padareitū i nūtikšonys pārnajā godā latgaliskajā kulturā, gūdynojūt aktivuokūs latgalīšu kulturys puorstuovus, popularizātuojus, kai ari veicynojūt jaunradis i kulturys daudzveideibys atteisteibu iz prīšku. Itūgod tyka īsnāgti 106 pretendentu dasacejumi, kurūs izviertēja žurejis komiseja, tuos sastuovā īkļaunūt īprīškejūs godu bolvu sajiemiejus, medeju puorstuovus, bolvys reikuotuoju puorstuovus, latgaliskuos kulturys sabīdryskūs aktivistus i attīceigūs sferu daaicynuotūs ekspertus, kuru kasdīna nav saisteita ar latgaliskū kulturu.

Pretendentus viertēja piec snāguma kvalitatis, aktivitatis vysa goda laikā, regionā, vaļstī voi plašuokā mārūgā raiseituos rezonansis, latgaliskuma i/voi Latgolys kulturys vierteibu nesšonys, pretendenta ilgtspiejis – ītekmis iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku.

Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2023” nominanti ir (alfabeta parādā):

  1. Animacejis kina "Vydsmuižys Annužys acim"
  2. Baļtinovys teatris "PALĀDAS"
  3. Dagnejis dzejis kruojums "Ups, kūki i mes"
  4. Daugovpiļs teatra izruode "Divejis vyrtuvē, naskaitūt nabašnīku"
  5. Dzīšmuspēle "Trasuns. Fabulas"
  6. Folklorys kūpa "Ceidari" ar albumu "Dzīduotumi, ļustātumi"
  7. Golda spēle latgaliski "Čipierkstneits"
  8. Grupys "Bez PVN" albums "PARALELI HORIZONTI" i prezentacejis koncerti
  9. Inta Pujāta vidis objekti "Oduma meitys"
  10. Kapela "Bumburneicys" ar albumu "Bumburneicys"
  11. Komikss bārnim latgaliski "Sunāns breiveibā"
  12. Konkurss "Latgolys prozys skaitejumi 2023"
  13. Kulturvīta "Rancāna pogolms"
  14. Laimas Muzykanti ar albumu "Turu Buru!"
  15. Latgolys karūga apstyprynuošona
  16. Latgolys regionaluo televizeja
  17. Lindys Vorpis gruomota "Viņpus upes. Abrene atmiņu stāstos"
  18. Lītuotne darbeibys vuordu lūceišonai latgaliski
  19. Ludzys nūvods - pyrmuo pošvaļdeiba Latvejā ar saukli latgaliski
  20. Muzykys projekts "Latgalian Evergreens" (Fonds Mūsdienu Mūzikas Centrs)
  21. Namaterialuos kulturys montuojuma centra "Upīte" renovaceja
  22. Ontona Slišāna puorsokys
  23. Oskara Seiksta gruomota "Atīsmis"
  24. Projekts "Bolsu tolka"
  25. Radejis īstudiejums "Bruoli"
  26. Raidīroksts "Pīci breinumi"
  27. Rokstu i raidīrokstu sereja "Latgolys vaicuojums"
  28. Storptautyskais etnodžeza muzykys ansambļu konkurss “Guoyu pa Jazz”
  29. Tradicionaluos dzīduošonys grupa "Saucējas"
  30. Veiru kors "Graidi"

Da februara vyds tiks publiski paziņuots ari bolvys „Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā“ sajiemiejs.

“Boņuka 2023” ceremonejis vadeituoji byus bruoli Kozlovski - Oskars, Jurs, Juoņs i Muorteņš aka Kozmens – vaira zynomi kai humora šova “Četri brāļi” daleibnīki. Skateituojus kluotīnē i LTV1 translacejā prīcynuos veiru kors “Graidi”, “Laimas muzykanti”, apvīneiba “Sabia Music”, kapela “Bumburneicys”, “Latgalīšu reps”, “MARYSANA band”, MIKC “Latgolys muzykys i muokslys vydsškola” džeza apvīneiba “Sipisnīks ar madu”, JDK “Dziga” i VPDK “Dzimta”. Latgalīšu kulturys goda bolvys padūšonys ceremonejā tiks nūskaidruoti ari publikys simpatejis bolsuojuma bolvys – Žyka – sajiemiejs. Sovu simpateju variesi atbaļsteit Latvejis Sabīdryskūs medeju portalā LSM.lv, kurā bolsuošona nūtiks sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv. Bolsuojums suoksīs 16. februarī i byus da 29. februara.

Beletus iz “Boņuks 2023” var nūpierkt i GORS, i “Biļešu Paradīze” beletu tierdznīceibys sistemuos škārsteiklā, kai ari kasēs kluotīnē.

“Boņuks 2023” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, kai ari Leivuona, Ludzys, Preiļu, Kruoslovys nūvoda pošvaļdeibys i Rēzeknis piļsātys dūme. Par informativo atbolstu pasasokom Latvejis Televizejai, medejam  “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv”, Latvejis Radejis Latgolys studejai i Latvejis Sabīdryskūs medeju portalam LSM.lv. 

Kultūras notikumi februārī

24.01.2024 - 14:08

Februārī Latgales vēstniecība GORS aicina uz bagātīgu programmu ar pašmāju un ārzemju izpildītājiem. Klasiskās mūzikas cienītāji īpaši varēs novērtēt akadēmiskās mūzikas tēva Johana Sebastiana Baha mūziku gan kamermūzikas koncertā, gan arī mūsdienīgā grupas “Dagamba” izpildījumā, bet mēnesi noslēgt ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Populārās mūzikas piekritēji laipni gaidīti grupas “Galaktika” un “Majesty” (UK) koncertos, kā arī jau skatītāju iemīlētajā koncertuzvedumā “Atgriežamies Latgolā”. Februārī savu otro sezonu atklāj arī Mazo kultūras vēstnieku programma ar Mazā Cēsu teātra izrādi bērniem “Gadalaiki”.

MĀLS. Līgas Skariņas izstāde
No 30. janvāra līdz 8. aprīlim, Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerija
Izstāde tapusi kā pētījums par Latvijas teritorijā sastopamajiem māliem, to ģeoloģiskajiem toņiem un pustoņiem. Nemanot pētījums pārvērties par stāstu – jaudīgu vēstījumu, kas uztverams, vienlīdz aktīvi izmantojot gan ķermeņa maņas, gan prātu, gan arī personisko un kolektīvo atmiņu pieslēgumus. Ekspozīcijā vienotā veselumā iekļaujas dažādas vizuālās izteiksmes formas: instalācijas, gleznas un fotogrāfijas. To visu centrā ir zeme, kas, kā zināms, pārstrādā neaptveramu un nekontrolējamu informācijas daudzumu, glabā sevī bezgalīgi daudz pagātnes nogulšņu, kas baro nākotni. Zemes sastāvdaļa ir arī māls, no kura top formas un tēli, trauki, tai skaitā – cilvēks, saskaņā ar Bībeli.

B.A.C.H. Kamermūzikas koncerts
Piektdiena, 2. februāris 18.00, Mazā zāle 10,00 - 12,00 €
Koncertprogrammas pamatu veido Johana Sebastiana Baha ietekme mūzikas vēsturē un balstās uzskatā, ka pēctecīgie komponisti vienā vai otrā veidā veidojuši dialogu ar Baha mantojumu, to turpinot un pielāgojot sava laika un daiļrades specifikai vai atklāti to noraidot, fokusējoties uz atšķirīgiem mūzikas radīšanas aspektiem. Koncertā piedalās Herta Hansena (klavieres), Ilona Meija (flauta), Ēriks Kiršfelds (čells), Andrejs Jegorovs (vijole). 

GUOJU PA JAZZ. II Starptautiskais etnodžeza mūzikas ansambļu konkurss
Ceturtdiena, 8. februāris 12.00, Mazā zāle - ieeja bez maksas
Konkursa galvenais mērķis ir Latgales reģiona tradicionālo vērtību izcelšana un tautas mūzikas elementu iekļaušana mūsdienu mūzikas žanrā. Par to jau liecina konkursam piešķirtais nosaukums, kuru iedvesmojusi latviešu tautasdziesma “Guoju pa mežu”. Ar šo konkursu organizatori vēlas sekmēt jauno mūziķu profesionālo izaugsmi, personas vispusīgu attīstību, pilnveidot mūzikas izglītības iestāžu audzēkņu kolektīvās uzstāšanās prasmi un pieredzi.

ATGRIEŽAMIES LATGOLĀ. Režisors Valdis LŪRIŅŠ. Koncertuzvedums
Sestdiena, 10. februāris 14.00 un 18.00, Lielā zāle 17,00 - 32,00 €
PAPILDIZRĀDE. Svētdiena, 11. februāris  16.00, Lielā zāle 22,00 - 32,00 €
Latgales cilvēku spēks un humora dzirksts, kā arī vairāk nekā 100 nospēlētas “Latgola.lv” izrādes iedrošinājušas autorus veidot koncertuzvedumu “Atgriežamies Latgolā”. Šajā kompānijā ir apvienojušies režisors Valdis Lūriņš, komponists Valdis Zilveris, dziesmu tekstu autors Jānis Peters, Latvijas Nacionālā teātra aktieri un grupa “Baltie lāči”. Un kas gan var būt interesantāks par patiesiem stāstiem!... Stāstiem, kuros klausoties mute paliek vaļā:” Ej nu ej!, Nelej!, Vai tiešām tā var būt?”...Latgales stāsti ir stipri un krāsaini kā Latgales keramika.

MUMS PIEDER TIK DAUDZ. Grupa GALAKTIKA
Trešdiena, 14. februāris 19.00, Lielā zāle 20,00 - 30,00 €
Populārā šlāgermūzikas grupa “Galaktika” dodas Latvijas koncerttūrē, kuras laikā tiks prezentēts jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Kā stāsta paši grupas dalībnieki: “Albumā iekļautas gan pirmspandēmijas laikā tapušās, gan klausītāju jau iemīļotās dziesmas “Lai mīlestības nepietrūkst”, ”Lai put pa gaisu”, ”Vasara Tevī” u.c.  Esam arī ražīgi pastrādājuši, lai varētu jūs pārsteigt ar jaunumiem, un to būs daudz!”. Solistam Normundam Zušam un taustiņinstrumentālistam Vitoldam Gorņevam – pievienosies pavadošā grupa ”Crazy Daisy”, kurā muzicē Raitis Keišs - bass, Gatis Ivans - ģitāras, Mikus Rullis - bungas, Haralds Stenclavs - taustiņinstrumenti.

GADALAIKI. Cēsu Mazais teātris. Izrāde bērniem
Piektdiena, 16. februāris 13.00 un 14.30, Lielās zāles skatuve 5,00 €
Caur spēli, mūziku, kustību iziet cauri gadalaikiem. Atrast jaunu draudzību, radīt katram gadalaikam atbilstošu atmosfēru, emociju, radīt jaunu pasauli no nekā, to visu veikt caur rotaļāšanās prieku. Visas darbības centrā koks, kuram arī ir dažādas emocijas, kurš ir būtisks izrādes dalībnieks. Izrādē apvienoti kustību, sajūtu, improvizācijas teātra elementi. Izrāde saņēmusi Spēlmaņu Nakts nomināciju "Gada izrāde bērniem un jauniešiem 2022./2023. gada sezonā".

BACH AGAINST THE MACHINE. Grupa DAGAMBA
Sestdiena, 17.februāris 15.00 un 19.00, Lielā zāle 25,00-40,00 €
Jaunajā koncertprogrammā tikai DAGAMBA mūziķiem raksturīgajā manierē sakausēta akadēmiskās mūzikas tēva, izcilā komponista Johana Sebastiana Baha mūzika un vienas no ietekmīgākajām rokgrupām pasaulē - Rage Against The Machine daiļrade.

LNSO, MĀLERA PIEKTĀ UN PAGANĪNI. Diriģents Tarmo PELTOKOSKI
Piektdiena, 23.februāris 18.00, Lielā zāle 12,00 - 24,00 €
Uz GORS skatuves tiksies LNSO mākslinieciskais vadītājs Peltokoski un korejiešu izcelsmes pianists Hjong-Gi Džū. Šajā vakarā varēs dzirdēt Sergeja Rahmaņinova Rapsodiju par Paganīni tēmu, Vitolda Lutoslavska Variācijas par Paganīni tēmu divām klavierēm un Gustava Mālera Piekto simfoniju.

THE ULTIMATE TRIBUTE TO QUEEN. Grupa MAJESTY (UK)
Sestdiena, 24.februāris 19.00, Lielā zāle 35,00 - 55,00 €
“Majesty” ir Eiropas labākā “Queen” piemiņas grupa, kas izveidota aizrautīgu vēlmi izrādīt cieņu izcilākajai rokgrupai pasaulē. Grupas misija ir uz skatuves iedzīvināt to maģiskumu un enerģiju, ko savu nepārspējamo uzstāšanos laikā radīja grupa “Queen”. Uzstājoties visā pasaulē, grupa “Majesty”  pievērš vislielāko uzmanību visām detaļām, tādējādi radot kulta grupas “Queen” skanējuma visprecīzāko atveidojumu.

Biļetes iespējams iegādāties Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmā internetā un kasē Pils ielā 4, Rēzeknē. Vairāk informācijas par aktualitātēm un iespējamajām notikumu izmaiņām www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.

GORS noslēdz projektu

29.12.2023 - 12:46

2023. gada izskaņā Latgales vēstniecība GORS, sadarbībā ar Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), noslēdz Eiropas Savienības (ES) fonda līdzekļiem finansēto projektu “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana Latgales vēstniecībā GORS 2022.-2023. gadā”. Projekta realizēšanas laikā tika finansēti kultūras notikumu, kā arī iegādātas tehniskās vienības, kas palīdzēs saglabāt koncertzāles augsto pasākumu norises kvalitāti.

Lai veicinātu profesionālās mākslas pieejamību dažādos Latvijas reģionos, Latgales vēstniecībā GORS, sadarbībā ar Centrālā finanšu un līgumu aģentūru (CFLA),  tika īstenots no Eiropas Savienības (ES) fonda līdzekļiem finansēts projekts “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana Latgales vēstniecībā GORS 2022.-2023. gadā”. SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” iesniegtā projekta mērķis bija veicināt un atbalstīt Latgales vēstniecības GORS darbību, kas vērsta uz profesionālās mākslas pasākumu pieejamību Rēzeknē un Latgales reģionā, tādējādi mazinot Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, saglabātu darbavietas, paātrinātu organizācijas pielāgošanos jaunajiem apstākļiem un veicinātu plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību.

Laika posmā no 2022. gada maija līdz 2023. gada nogalei ar projekta “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana Latgales vēstniecībā GORS 2022.-2023. gadā” finansiālu atbalstu Latgales vēstniecībā GORS notika 80 profesionālās mākslas pasākumi, tostarp, dažādu žanru koncerti, teātra, baleta izrādes un citi skatuves darbi, 12 izstādes, Latvijā veidoto spēlfilmu un animācijas filmu pirmizrādes, 5 pirmatskaņojumi un pirmizrādes, ērģeļmūzikas festivāla “ORGANismi”, koncertu cikls “Atmosfēras”, GORS 10. gadadienas jubilejas notikumi, tostarp, starptautiskā konference “Kultūra reģionos: iespējas, izaicinājumi un perspektīvas".

Projekta finansējums ļāva uzlabot un uzturēt arī koncertzāles tehnisko aprīkojumu GORS mākslinieciskās programmas nodrošinājumam. Tā, piemēram, pateicoties projekta atbalstam tika iegādāta jauna skaņu pults. Tika iegādāts arī cits profesionālās mākslas pasākumu nodrošināšanai nepieciešamais aprīkojums – prožektori, lampas, rācijas, dažādi scenogrāfijas materiāli, veikta esošā skatuves aprīkojuma apkope, remonts u.c. Projekta finansējums sniedza atbalstu arī kultūras pasākumu transporta, viesnīcu un mārketinga nodrošinājumam.

Kultūras ministrijas izstrādātās ES fondu programmas mērķis ir atbalstīt kultūras nozares ilgtspēju, izaugsmi, jaunradi un ekonomisko aktivitāti, dodot stimulu nozarei atgūties pēc krīzes un stiprināt visa sektora spēju labāk reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem. Atbalsts profesionālās mākslas pieejamības veicināšanai, izmantojot REACT-EU sniegto finansējumu, paredzēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā" otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā "Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijā".