Other

Atsaucīgam labi būt!

02.04.2014 - 17:34

Neturi pūrā savas zināšanas - aizpildi RA rosīgo studentu anketu par Latgales vēstniecību GORS! Par balvām arī padomāts

https://docs.google.com/forms/d/1g8zHthUG9WCOo44su6d8fELFYc4MO6QjNW6NYb56yEc/viewform

1. aprīļa akcija un “Sjostri Zaicevy”

28.03.2014 - 13:30

Latgales vēstniecībā GORS humora duets “Sjostri Zaicevy”

12.aprīlī Latgales vēstniecībā GORS uzstāsies Krievijas komēdijšova „Comedy Club” duets „Sjostri Zaicevy” (Сёстры Зайцевы), mudinot ikvienu joku cienītāju novērtēt humoristu Romāna Junusova un Alekseja Ļihnickaja sniegumu. Aicinot skatītājus izbaudīt pozitīvas emocijas, 1.aprīlī biļetes uz „Sjostri Zaicevy” humora šovu būs iegādājamas ar 50% atlaidi.

„Sjostri Zaicevy” ir Krievijā un citās valstīs populārā stand–up komēdijas televīzijas raidījuma „Comedy Club” rezidenti – Romāns Junusovs un Aleksejs Ļihnickijs. Absolūti pretpoli, dažādi gan rakstura, gan skatuves personāžu ziņā, taču vienmēr spējuši atrast kopīgu valodu un radīt oriģinālas izrādes. Izcilā spēja bez kompleksiem reflektēt jebkādas dzīves situācijas abiem smieklu radītājiem palīdzējusi iekarot plaša skatītāju loka mīlestību. “Sjostri Zaicevy” izceļas ar neatkārtojamām miniatūrām, spēcīgu enerģētiku un spilgtiem ekspromtiem.

Duets radās pēc aktīvas sadarbības ar Gariku Martirosjanu, vienu no „Comedy Club” dibinātājiem. Kļūstot par kulta humora projekta pastāvīgajiem dalībniekiem un iegūstot lielu atpazīstamību, Romāns un Aleksejs sāka paplašināt savu darbību. Viņi ir filmējušies humora seriālā “Naša Russia”, šobrīd vada savu televīzijas raidījumu “Razrušiteļi poslovic” un veiksmīgi izmēģina sevi profesionāli aktieru lomā, spēlējot tādās filmās kā “Ko dara vīrieši!”, “Veiksmes sala” u.c.

Šova sākums plkst. 17.00, biļetes iegādājamas GORS kasē, kā arī „Biļešu Paradīze” kasēs visā Latvijā.

1. aprīlī, nenopietnā dienā, Latgales vēstniecība GORS piedāvā nopietnu

50% atlaidi visām biļetēm uz humora šovu “Sestri Zaicevy”!

Tas nav joks, bet iemesls smaidam!

Ērģelniece Iveta Apkalna Latgales vēstniecības GORS atklāšanas koncertā

GORS ieskandinās digitālās ērģeles

27.03.2014 - 12:59

Aprīļa vidū GORS ar ekskluzīvu digitālo ērģeļu ieskandināšanas koncertu pavērs jaunas iespējas vokāli instrumentālo skaņdarbu iestudēšanai Latvijā. Pateicoties no Rēzeknes nākušās ērģelnieces Ivetas Apkalnas neatlaidībai un degsmei, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” un Rēzeknes pilsētas domes atbalstu iegādātas digitālās ērģeles "Johannus Ecclesia".

Ieguvums Latvijai

Kā atzīst Rēzeknē dzimusī ērģelniece Iveta Apkalna, mūsdienās vairs nav nevienas koncertzāles-jaunbūves, kurā netiktu domāts par ērģeļu būvniecību, jo ērģeles ir ļoti nozīmīga skatuves un koncerta sastāvdaļa. Līdz ar jauno ērģeļu ieskandināšanu Latgales vēstniecībā GORS arī Latvija beidzot iegūs pirmo tāda līmeņa koncertskatuvi, iesoļojot Eiropas un pasaules koncertzāļu apritē kā pastāvīga koncertzāle ar savu instrumentu. Līdz šim Latvijā nav bijusi neviena koncertskatuve ar ērģelēm, vien kā izņēmumus zālēm ar instrumentu var pieminēt Latvijas Universitātes Lielo aulu, kuras ērģeles diemžēl jau vairākus gadus nav tādā tehniskā līmenī, lai tās varētu spēlēt, un arī koncertzāli „AVE SOL”, kur arī ir ērģeles, taču gan zāles, gan ērģeļu izmērs ir ļoti mazs, tomēr kombinācija no orķestra skatuves un ērģelēm Latvijā būs pirmo reizi.

Neredzamas, bet īstas ērģeles

2013. gada Latgales vēstniecības GORS atklāšanas pasākums I. Apkalnai ir raisījis jautājumu par koncertzāles tālāko attīstību, un ērģeļu būšana uz GORA skatuves šķitis loģisks turpinājums. Jau sākotnēji bija skaidrs, cik finansiāli apjomīgs ir jaunu ērģeļu būvniecības projekts, tādēļ alternatīvu meklēšanas rezultātā ir izvēlēts konkrētais digitālo ērģeļu risinājums. Ērģelniece atzīmē, ka digitālās ērģeles nenozīmē neīstas ērģeles, bet gan vien to, ka neredzama ir ierasti skaistā ērģeļu stabuļu daļa. Skaņa tiek radīta digitāli – ērģeļu stabuļu skanējums ir ierakstīts elektroniskajā formātā pašās ērģelēs, kas reizē paredz skaņas kvalitātes nemainīšanos. Tāpat nemainīga paliek arī paša ērģelnieka pieskāriena sajūta, turklāt publikai šī ir iespēja redzēt, no kā sastāv ērģeles: ne tikai no vienas, bet šoreiz no trim klaviatūrām, sola un visa pārējā, ko ir ierasts redzēt ērģeļu balkonā jeb luftā. Ērģeles uz GORA skatuves bija redzamas arī koncertzāles atklāšanas koncertā, taču Latgales vēstniecības GORS Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine stāsta, ka toreizējais gadījums instrumenta sarežģītās uzstādīšanas dēļ bijis vienreizējs pasākums. Jaunās ērģeles būs mūsdienās izplatīts un finansiāli samērīgs risinājums, kā biežāk rast iespēju ērģeļu mūzikai skanēt arī koncertzālē Rēzeknē.

Iespēja jaunajiem, iespēja publikas līdzpiedzīvojumam

Lai arī jaunās ērģeles juridiski piederēs Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolai, to mājvieta būs Latgales vēstniecībā GORS. Jaunā instrumenta atrašanās koncertzālē pēc I. Apkalnas domām pavērs ne vien plašas repertuāra iespējas, bet būs ļoti svarīga pieredze jaunajiem ērģelniekiem, kuri varēs trenēt un rādīt praksē studiju procesā apgūto. Jaunieguvums nozīmē iespēju krāt koncertu pieredzi, uzstājoties uz skatuves, kas, kā atzīst Apkalna, ir ļoti sarežģīts process, jo ērģelnieki pieraduši būt nevienam neredzami, taču tad izpaliek vizuālais kontakts ar publiku, kas ir neatņemama koncertērģelnieku uzstāšanās sastāvdaļa. Beidzot arī publika varēs mākslinieku redzēt un piedzīvot tuvumā ērģelnieka emocionālo attieksmi pret instrumentu, spēles tehniku, kustības – visu to, kas līdz šim bijis liegts. Tāpat jaunais instruments nākotnē pavērs plašākas iespējas rīkot starptautiskus pasākumus, ērģeļu festivālu, rīkot pasākumus, kurā būtu iesaistīts orķestris un ērģeles vai ērģeles un koris – dažādās kombinācijās. Akadēmiskās mūzikas iespējamības loks līdz ar šo notikumu tiks ievērojami palielināts.

No Nīderlandes līdz Rēzeknei

Latgales vēstniecībā GORS turpmāk mitīs Nīderlandes digitālo ērģeļu būvniecības uzņēmuma "Johannus” instruments "Johannus Ecclesia". Jaunā aptuveni 27 000 eiro vērtā instrumenta iegāde pavērs Latvijā jaunas līdz šim varbūt nebijušas iespējas vokāli instrumentālo skaņdarbu iestudēšanai. Līdz šim Latvijā ērģeles galvenokārt bijušas pieejamas tikai baznīcās, kas dažreiz sarežģījis skaņdarbu iestudēšanu.

Nīderlande nav vienīgā valsts, kurā tiek ražotas digitālās ērģeles. Tās tiek ražotas arī Vācijā, ASV un citās pasaules valstīs, tāpat arī Latvijā savulaik ir bijusi digitālo ērģeļu ražotne, taču Apkalna ir priecīga, ka koncertzāles komanda paļāvusies uz viņas lielo pieredzi digitālo instrumentu spēlē un izvēlētas Nīderlandē ražotās ērģeles, kas tieši atbilst ērģelnieces priekšstatam par Rēzeknes vajadzībām. Turklāt instruments, kas būs uz Latgales vēstniecības GORS skatuves, ir izveidots vienā vienīgā eksemplārā, jo standarta ērģeļu modelim pievienotas dažādas papildus iespējas, kas būtiskas mūsdienu koncertērģelniekam. Lai arī sākotnējā iecere par digitālo ērģeļu iegādi jau līdz koncertzāles atklāšanai pērnā gada maijā neīstenojās, taču, pateicoties AS „Latvijas Valsts meži” atbalstam, tas notiks šopavasar. Gada laikā daudz kas mainījies un attīstījies arī digitālo ērģeļu ražošanas jomā, tādēļ reizē koncertzālei šī ir bijusi arī iespēja tikt pie vēl labāka instrumenta, nekā tas, ļoti iespējams, būtu bijis pirms gada.

Pirmā. Ar cerībām uz turpinājumu

Pasaulslavenajai ērģelniecei jaunā instrumenta ieskandināšana būs liels pagodinājums un saviļņojošs notikums, jo ērģeļu būšana GORS Apkalnai arī patriotiski nozīmē ļoti daudz. 15. aprīļa koncertā ērģelniece spēlēs gan solo, gan kopā ar Rēzeknē jau labi iepazīto kamerorķestri „Sinfonietta Rīga”. Apkalna cer, ka šim notikumam sekos vēl daudzi koncerti gan ar jaunu, gan vidējās, gan vecākās paaudzes ērģelnieku piedalīšanos. Ļoti iespējams, ka šis ir pirmais solis kāda lielāka ērģelnieku konkursa norisei Latvijā, varbūt līdz ar īpašā instrumenta ieskandināšanu GORS ievirzīs jaunu ērģelnieku kustību. „Iespējas un motivāciju ērģelniekiem, ko sniegs jaunais instruments, man pašai ir viena no lielākajām un svarīgākajām misijām, redzot koncertzāli un šo skatuvi ar ērģelēm”, teic Iveta Apkalna.

Koncerts tiks translēts Latvijas Radio trešajā programmā "Klasika".

Vairāk par pasākumu: http://latgalesgors.lv/lv/ergelu-atklasanas-koncerts 

Kultūras apbalvojumi

14.03.2014 - 13:50

Latgales vēstniecība GORS - vairāku kultūras apbalvojumu nominācijās

Jau tradicionāli pavasarī tiek izvērtēts aizvadītā gada veikums kultūrā, un nupat pasniegti vairāki nozīmīgi apbalvojumi par kultūras nozares sasniegumiem 2013. gadā. Kultūras balvu nomināciju vidū ir arī Latvijā pirmā no pašiem pamatiem būvētā pagājušā gada pavasarī atklātā akustiskā koncertzāle – Latgales vēstniecība GORS.

4. martā Latvijas Nacionālajā operā pasniegtas Lielās Mūzikas balvas. Līdz ar nominantiem izskan arī Latgales vēstniecības GORS vārds. Kā "Gada jaundarbs" tika nominēts Jura Karlsona skaņdarbs "Le lagrime dell’anima", kura emocionālais pirmatskaņojums pianista Vestarda Šimkus un Latvijas Radio kora izpildījumā un izcilā diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā notika 2013. gada 16. oktobrī Latgales vēstniecībā GORS. Arī pianista Reiņa Zariņa solokoncerts jeb "Gada izcilākais sniegums" bija viens no skaistākajiem koncertiem novembra vidū. Taču arī šeit Latgales vēstniecības GORS dalība Lielajā Mūzikas balvā nebeidzas – zīmīgi, ka atbildīgā pasniegšanas ceremonijas vadītājas loma tika uzticēta koncertzāles vadītājai Diānai Zirniņai.

11. martā Latgales vēstniecības GORS komanda tika aicināta uz laikraksta "Diena" Kultūras Gada balvas pasniegšanas ceremoniju, kur GORS tika nominēts kā viens no spilgtākajiem kultūras notikumiem. Koncertzāles vadība norāda, ka šādas nominācijas liecina par Latgales vēstniecības GORS darba novērtējumu.

Savukārt 13. marta vēlā vakarā raidījuma "100 grami kultūras" speciālizlaidumā tika noskaidroti balvas "Kilograms kultūras" uzvarētāji – tie, kurus paši skatītāji atzinuši par visizcilākajiem 2013. gadā. Kategorijā "Gada notikums kultūrā" tika izcelta Latgales vēstniecības GORS atklāšana, Frederiko Garsijas Lorkas Lekcijas izdevums Edvīna Raupa tulkojumā, kā arī XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Dzeju svētki. Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas Īpašās balvas piešķirtas par Latgales vēstniecības GORS atklāšanu Rēzeknē un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra atvēršanu.

 

Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja

Kultūras notikumi aprīlī

11.03.2014 - 10:55

Aprīlis Latgales vēstniecībā GORS – ekskluzīvo ērģeļu "Johannus Ecclesia" atklāšana

Aprīlis Latgales vēstniecībā GORS aizritēs dejas zīmē – horeogrāfiskās prasmes demonstrēs gan savējie - deju studija "Dynamic Hit" un deju kopa "Dziga", gan tālāki viesi - sporta deju lietpratēji no visas Latvijas un flamenko deju kompānija "Jesus Carmona & Cia" no Barselonas. Tomēr visnozīmīgākais notikums aprīlī būs Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas un Latgales vēstniecības GORS ekskluzīvo ērģeļu "Johannus Ecclesia" ieskandināšanas koncerts kopā ar Ivetu Apkalnu un kamerorķestri "Sinfonietta Rīga".

Johana Sebastiana Baha un Ērika Ešenvalda pasijas. Latvijas Radio koris, "Sinfonietta Rīga", solisti
Sestdiena, 5. aprīlis 17:00 Lielā zāle. Biļetes: 7 - 12 eiro (Ls 4.92 – 8.43). Rīko: GORS
Koncertā līdzās baroka ģēnija Johana Sebastiana Baha apgaroti lakoniskajai Marka pasijai izskanēs arī starptautiski atzītā latviešu komponista Ērika Ešenvalda Lūkas pasija. Koncertā piedalās solisti Elīna Šimkus (soprāns), Sergejs Jēgers (kontrtenors), Mati Turi (tenors) un Daumants Kalniņš (baritons), kā arī Latvijas Radio koris un kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā.

Dziedātājs Normunds Rutulis ar koncertu "Aizturi elpu"
Svētdiena, 6. aprīlis 17:00 Lielā zāle. Biļetes: 7 - 15 eiro (Ls 4.92 – 10.54)
Koncertā dziedātājs Normunds Rutulis kopā ar pavadošo sastāvu prezentēs savu jauno albumu "Aizturi elpu", kurā iekļautas Raimonda Paula, Jāņa Stībeļa, Jāņa Strazda, Anitas Rezevskas un Ingus Feldmaņa dziesmas ar Guntara Rača, Liānas Langas un Ivara Kurpnieka vārdiem. Koncertā skanēs gan dziesmas no jaunā albuma, gan jau zināmas un populāras dziesmas.

Koncertprogramma "Deja ar klavierēm". Pianiste Diāna Zandberga
Ceturtdiena, 10.arpīlis 18:00 Mazā zāle. Biļetes: 3 eiro (Ls 2.11) un 4 eiro (Ls 2.81). Rīko: GORS
Pianistes Diānas Zandbergas soloprogramma "Deja ar klavierēm" izceļ pianista un klavieru savstarpējās attiecības un pozicionē mūziķi un instrumentu kā deju partnerus – pianiste ne tikai spēlēs, bet arī dejos. Koncerta programmā iekļauti Johana Sebastiana Baha, Frederika Šopēna, Lepo Sumeras, Daces Aperānes un Morisa Ravela skaņdarbi.

Dziedātājs Dons ar akustisko koncertu "Varanasi"
Piektdiena, 11. aprīlis 19:00 Lielā zāle. Biļetes: 8 - 12 eiro (Ls 5.62 – 8.43)
Dziedātājs un dziesmu autors Dons piedāvā sava ceturtā studijas albuma "Varanasi" akustisko koncertu. Koncertprogrammas skatuves noformējums veidots kā ērta viesistaba, kurā rit sarunas starp draugiem. Dons stāstīs par dziesmu tapšanu, savām emocijām tās radot un izpildot, kurioziem un interesantiem atgadījumiem, sāpēm, prieku un sajūtām, kas ietekmē radošo procesu. "Akustiskie koncerti ir šarmanti ar savu intimitāti, tā ir pavisam cita veida enerģijas apmaiņa, cita veida saruna ar skatītāju," teic Dons.

Comedy Club humora šovs "Sestri zaicevi"
Sestdiena, 12. aprīlis 17:00 Lielā zāle. Biļetes: 20 - 30 eiro (Ls 14.06 – 21.08). Pasākuma valoda: krievu. Rīko: GORS
Krievijas humora šova "Comedy Club" humoristi Romāns Junusovs un Aleksejs Ļihnickijs plašākai auditorijai pazīstami kā duets "Sestri Zaicevi". Romāns un Aleksejs ir absolūti dažādi gan rakstura, gan skatuves personāžu ziņā, taču vienmēr spējuši atrast kopīgu valodu un radīt oriģinālas izrādes. Izcila spēja bez kompleksiem reflektēt jebkādas dzīves situācijas neatkārtojamajiem humora meistariem palīdzējusi iekarot skatītāju mīlestību gan Krievijā, gan ārpus tās robežām.

Ērģeļu "Johannus Ecclesia" atklāšana. Iveta Apkalna un "Sinfonietta Rīga"
Otrdiena, 15. aprīlis 19:00 Lielā zāle. Biļetes: 5 - 10 eiro (Ls 3.51 – 7.03). Rīko: GORS
Pateicoties Rēzeknē dzimušās, pasaulslavenās ērģelnieces Ivetas Apkalnas neatlaidībai un degsmei, ar valsts un uzņēmēju atbalstu Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolai un Latgales vēstniecībai GORS iegādātas ekskluzīvas digitālās ērģeles "Johannus Ecclesia". Ērģeļu atklāšanas koncertā piedalīsies Iveta Apkalna un valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga". Koncerts tiks translēts Latvijas Radio trešajā programmā "Klasika".

Koncertuzvedums "Aktrise". Raimonds Pauls, Madara Botmane, Juris Jope
Sestdiena, 19. aprīlis 18:00 Lielā zāle. Biļetes: 7.50 – 24.50 eiro (Ls 5.27 – 17.22)
Marlēna Dītriha – 20. gadsimta teātra un kino leģenda, elks, kuru pielūdza gan vīrieši, gan sievietes. Viņa spēlēja eņģeļus un padauzas, noteica laikmeta modi. Tomēr viņa bija sieviete, kura mīlēja un arī cieta, kura bija stipra un reizē vāja. Viņa bija tikai cilvēks. Koncertuzvedumā "Aktrise" piedalās Raimonds Pauls, Latvijas Nacionālā teātra aktieri Madara Botmane un Juris Jope, mūziķi Raimonds Macats, (taustiņinstrumenti), Oskars Sproģis (basģitāra) un Artis Orubs (sitamie instrumenti).

Deju studijas "Dynamic Hit" mūsdienu deju koncerts "Starp mums meitenēm runājot …"
Trešdiena, 23. aprīlis 19:00 Lielā zāle. Biļetes: 3 eiro (Ls 2.11), tikai GORS kasē. Rīko: GORS
Kas ir sieviete? Kāda ir sievietes būtība? Kurš gan varētu to zināt, ja pašas sievietes nespēj atbildēt uz šo jautājumu? Pārdomas un atmiņas, sapņi un realitāte, laimes brīži un pārdzīvojumi, jautājumi un atbildes - tas viss deju studijas "Dynamic Hit" mūsdienu deju koncertā "Starp mums meitenēm runājot …". 70 dejotāji izpildīs 20 horeogrāfijas dažādos deju stilos. Horeogrāfija - Diāna Garanča.

Ziemeļlatgales mūzikas skolu festivāla koncerts
Ceturtdiena, 24. aprīlis 17:00 Lielā zāle. Biļetes: 2 eiro (Ls 1.41), tikai GORS kasē. Rīko: GORS
Ziemeļlatgales mūzikas skolu festivālā jau tradicionāli piedalās labākie audzēkņi no Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas, Ludzas, Kārsavas, Viļānu, Maltas, Balvu, Baltinavas, Viļakas un citām mūzikas skolām. Ziemeļlatgales mūzikas skolu festivāla dalībnieku koncertā varēs novērtēt talantīgāko topošo mūziķu veikumu.

Sporta deju sacensības Latīņamerikas deju programmā
Sestdiena, 26. aprīlis 7:30 – 20:00 Lielā zāle. Biļetes – tuvojoties pasākumam. Rīko: GORS
Latvijas sporta deju federācijas reitinga sacensībās Latīņamerikas deju programmā piedalīsies apmēram 300 dalībnieki no visas Latvijas. Sporta deju sacensībās tiks pasniegts arī "Rēzeknes domes kauss 2014".

Lilijas Liporas laikmetīgās dejas pirmizrādes. Deju kopa "Dziga", Jānis Lācis, Eva Vancāne
Otrdiena, 29. aprīlis 18:00 Mazā zāle. Biļetes: 3 eiro (Ls 2.11) un 4 eiro (Ls 2.81). Rīko: GORS
Lilija Lipora ir pieredzes bagāta horeogrāfe, kura skatītāju vērtējumam nodod divus jaunākos īsmetrāžas horeogrāfijas darbus – velodeju "Abi" un dejas uzvedumu "Būt kopā". Laikmetīgās dejas izrādē "Abi" piedalās velotriālists Jānis Lācis un dejotāja Eva Vancāne, savukārt Lilijas Liporas horeogrāfisko uzvedumu "Būt kopā" prezentēs deju kopas "Dziga" jaunieši.

Baltijas Baleta festivāls. Flamenko deju kompānijas "Jesus Carmona & Cia" izrāde
Trešdiena, 30. aprīlis 19:00 Lielā zāle. Biļetes: 12 - 20 eiro (Ls 8.43 – 14.06). Rīko: GORS
Flamenko deju kompānijas "Jesus Carmona & Cia" (Barselona) mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs un solists Hesus Karmona šobrīd ir pirmā lieluma flamenko zvaigzne Spānijā un pasaulē. Latvijas skatītājiem "Jesus Carmona & Cia" piedāvās izrādi "Black and White Crib" ("Baltais un melnais"), kuru pats Karmona raksturo šādi: "Dzīve ir divu pīlāru līdzāspastāvēšana: pilnība un tukšums, baltais un melnais... Flamenko ir emocijas, ilūzijas, sapņi, ilgas un vēlme cīnīties."

 

Biļetes: Latgales vēstniecības GORS kase, "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietas, www.bilesuparadize.lv

Saziņai: Latgales vēstniecība GORS Rēzekne, Pils iela 4. Tālr.: +371 64633303 (biļešu kase); +371 22020206 (ekskursijas)

 

Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja

Aijas Andrejevas koncerts Mežā

24.02.2014 - 00:00

Aijas Andrejevas koncertprogrammas "Mežā" noslēdzošais koncerts Latgales vēstniecībā GORS

Noslēdzoties gada romantiskākajam laikam – februārim, dziedātāja Aija Andrejeva aicina ikvienu labas mūzikas baudītāju paildzināt svētku noskaņu un apmeklēt viņas koncertprogrammu "Mežā", kas tapusi sadarbojoties latviešu dzejniecei un dramaturģei Mārai Zālītei un vienam no Latvijas pēdējo gadu atzītākajiem komponistiem Kārlim Lācim.

"Akustisks vēstījums par mīlestību solo balsij, divām ģitārām, klavierēm, trompetei un sitaminstrumentiem," programmu raksturo tās komponists Kārlis Lācis, kurš kopā ar pavadošo mūziķu grupu Kasparu Zemīti, Kasparu Grigali, Konstantīnu Jemeļjanovu, Ēriku Upenieku un Andri Grunti koncertos atskaņos albumā iekļautās kompozīcijas.

Māra Zālīte, viena no Latvijas ietekmīgākajām literātēm un tādu mūzikas šedevru kā Zigmāra Liepiņa komponētās rokoperas "Lāčplēsis", Raimonda Paula "Meža gulbji", Jāņa Lūsēna "Kaupēns, mans mīļais" mūzikas teksta autorēm, darbu pie koncertuzveduma "Mežā" pagājušā gada rudenī medijiem atzina: "Albums ir brīnišķīgs! Izdevies radīt noskaņu pilnu savdabīgu pasauli. Apvaldītas kaislības un neapvaldītas. Sievietes jūtu un dabas maģija, noslēpumi. Gan lirisms, gan dramatisms. Aijas balss ir ļoti ievelkoša, liela, gudra, dziļa. Instrumentācija izcila. Kārlis Lācis... Kārlis jau mums ir Kārlis Lielais! Prieks, ka mani teksti nākuši meistarīgās, jūtīgās un arī asprātīgās rokās!"

Dziedātāja Aija Andrejeva norāda, uzzinot, ka mūzikas dziesmu autore ir Māra Zālīte, sākotnēji esot nedaudz baidījusies, taču abu autoru atzinība viņai ir ļāvusi noticēt saviem spēkiem un mūzikā ielikta liela daļa no sevis. "Man pavisam nepatīk runāt par to, ko es dziedu, jo tā sajūta uzreiz tiek kaut kā sagrozīta. Skaistas tās dziesmas. Visas kā viena man ļoti īpašas. Romantiķiem domātas, jo tajās gan sižets, gan mūzika izrausta tās iekšējās sajūtu stīgas, bet katram citādāk, protams. Es tajās atradu gan tik tuvo dabas spēku ar tā noslēpumainību, gan mītiskus tēlus, bet visam pāri sievietes plašā pasaule - goda vārds, ko tik viņa (mēs) nevaram pateicoties iztēlei vien!" par savām sajūtām stāsta dziedātāja Aija Andrejeva.

Tagad, kad lielāka daļa darba jau aiz muguras, izpildītāja atzīst, ka šis ir bijis personiskākais un intīmākais projekts: "Tik ļoti kā šoreiz laikam ne reizi vēl nebiju analizējusi savas sajūtas un attiecības ar tekstu un mūziku. Ikviens, kurš bija iesaistīts radošajā komandā, gribēja zināt līdz sīkumiem – ko jūtu un domāju atrodoties uz skatuves. Tas bija kā eksāmens – nedrīkstēju nezināt, kāpēc kaut ko daru vai palieku bez kustības, it viss bija jāattaisno. Tā bija pirmoreiz, un tas nebūt nebija viegli. Kliedzu un spārdījos mēģinājumos, bet pārējie kā tāds tvaikonis turpināja iesākto un es nemaz nepamanīju, kā esam nonākuši līdz gala pieturai. Prieks, prieks, prieks!"

Aijas Andrejevas koncerts "Mežā" notiks 1. martā plkst. 19 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Koncertuzveduma "Mežā" režisors ir Juris Jonelis, horeogrāfe - Olga Žitluhina. Koncertuzvedumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latgales vēstniecība GORS. Biļešu cenas: 5 eiro (Ls 3.51); 7 eiro (Ls 4.92); 9 eiro (Ls 6.33). Biļetes uz koncertu nopērkamas Latgales vēstniecības GORS kasē un "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.

Pasniegtas Boņuks 2013 balvas

23.02.2014 - 00:00

Pasniegtas Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013"

Godinot labākos veikumus latgaliešu kultūras dzīves uzturēšanā un bagātināšanā 2013. gadā, 24. februāra vakarā Latgales vēstniecībā GORS pasniegtas Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" statuetes 19 nominācijās.

Nominācijā "Labākais sniegums dzejā" ar "Boņuka" balvu novērtēta Inetas Atpiles-Juganes dzeja latgaliešu valodā. Balvu par labāko prozas darbu saņēma Guntix nu Vertukšņis par stāstu "Reits mežā". Savukārt par labāko izdevumu/grāmatu pagājušajā gadā atzīta Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca.

Nominācijā "Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā" apbalvots projekts "Kapļi" un albums "Prauda par Madaļi". Nominācijā "Labākais sniegums akadēmiskajā mūzikā" godināts komponistes Ilonas Rupaines veikums - skaņdarbi, kas izskanēja XXV Vispārējo Dziesmu un XV Deju svētku noslēguma koncertā. Nominācijā "Labākais sniegums tautas mūzikā" balvu saņēma DJ Monsta un Biruta Ozoliņa par albumu "Sauli sēju". Savukārt par gada debiju mūzikā "Boņuka" balva pasniegta grupai "ZePikniks". Atsaucoties uz Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības sniegtajiem datiem, par gada spēlētāko dziesmu nosaukta Alda Kises dziesma "Strūga". Par gada labāko mūzikas video atzīts dueta "Poparts" videoklips "Muna sirds". Nominācijā "Labākais sniegums pop/rok mūzikā" balva pasniegta grupai "Bez PVN" un albumam "Reits".

Balva par latgaliešu valodas popularizēšanu pasniegta Latvijas Radio pirmās programmas raidījumam "Kolnasāta" un tā veidotājiem. Par gada saimnieku atzīts jaunais uzņēmējs Valters Murāns, kurš Rēzeknē saimnieko kafejnīcā un kultūras pasākumu norises vietā "Ausmeņa kebabs". Dāsnākais latgaliešu kultūras atbalstītājs pagājušajā gadā bijis uzņēmējs Jānis Blaževičs, kurš jau daudzus gadus atbalsta latgaliešu grāmatu izdošanu.

Par gada sniegumu vizuālajā mākslā balva pasniegta fotogrāfam Mārim Maskalānam par projektu "Nagļi. LV 4631". Par gada labāko sniegumu skatuves mākslā atzīts uzvedums-dziesmu spēle "Ķēniņmeita. Latgales pasaka". Nominācijā "Labākais sniegums audiovizuālajā mākslā" balva pasniegta Latvijas Televīzijas pirmā kanāla dokumentālajam filmu ciklam "Cytaidi latviskais" un tā veidotājiem. Par gada cilvēku kultūrā pagājušajā gadā atzīta dziedātāja un vokālā pedagoģe Guntra Kuzmina. Savukārt par gada notikumu latgaliešu kultūrā 2013. gadā atzīta Latgales vēstniecības GORS atklāšana.

Balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā no filmas "Cylvāka bārns" režisora Jāņa Streiča rokām saņēma kordiriģente un mūzikas pedagoģe Terēzija Broka.

Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" apbalvošanas vakara viesus ar muzikāliem priekšnesumiem priecēja mūziķis Kārlis Kazāks, Latgales studentu centra folkloras kopa "Ceidari", dziedošā Tihovsku ģimene, postfolkloras grupa "Rikši", grupa "Dabasu Durovys", projekts "Kapļi", vokālā studija "Skonai" folkloras draugu kopa "Vīteri", grupa "Bez PVN".

"Boņuka" statuetes latgaliešu kultūras pagājušā gada labākajiem darboņiem pasniedza dzejniece un publiciste Anna Rancāne, mūziķis Ēriks Zeps, Latgales grāmatu sargs Jānis Elksnis, mūziķis Kārlis Kazāks, vokālā pedagoģe Lolita Greitāne, Tihovsku ģimene, kultūras apvienība "Ausmeņa Records", dziedātājs Gints Ločmelis, kino entuziasts Edgars Blinovs, dziedātāja Aija Eriņa, kultūras darbiniece Ruta Cibule, Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs, Latgaliešu kultūras biedrības valdes locekle Skaidrīte Baltace, Latvijas Mākslas akadēmijas "Latgolys sāta" vadītāja Ilma Rapša, aktieris Kristaps Rasims, kinorežisors Jānis Streičs, Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa, kā arī "Boņuka" balvas radītāji Guntis Rasims un Raibīs. Vakara vadītāju godā - Latgales vēstniecības GORS diriģents Jānis Stafeckis un Rēzeknes Tautas teātra aktieris Aldis Leidums.

Latgaliešu kultūras Gada balva "Boņuks" radīta ar mērķi veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. "Boņuks" ir vienīgā gada balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus latgaliešu kultūras dzīvē, un šogad tā tika pasniegta jau sesto gadu. Šogad ieviestas nelielas izmaiņas nolikumā un nominācijās – vairākas apvienotas, bet dažas nākušas klāt, piemēram, pirmo reizi tika pasniegtas balvas par sasniegumiem vizuālajā, audiovizuālajā un skatuves mākslā. Latgaliešu kultūras Gada balvai "Boņuks 2013" tika saņemti 84 pieteikumi, balva tika pasniegta 19 nominācijās. Žūrijas komandā darbojās tie, kas iepriekšējos gados paši bijuši kā nominantu, tā arī "Boņuka" balvas saņēmēju pulkā. Žūrijas komandu kuplināja arī tālāki viesi, kas uz latgaliešu kultūras dzīves norisēm varēja paskatīties no malas.

"Boņuks 2013" rīkotāji ir Latgales vēstniecība GORS un biedrības "Kukuži" un "Latgolys Producentu grupa". Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds ar Latgales reģiona attīstības aģentūras Latgales kultūras programmas projekta finansējumu, Rēzeknes pilsēta, Rēzeknes, Balvu, Dagdas. Viļānu, Kārsavas un Preiļu novads, uzņēmums "Latgales ziedi", "Valmiermuižas alus", kā arī balvas pasniegšanas ceremonijas muzikālās apvienības un žūrijas komanda.

Foto galerija no pasniegšanas ceremonijas skatāma šeit: http://www.latgalesgors.lv/lv/bonuks-2013-pasniegsanas-ceremonija

 

Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja

Mūža balvas ieguvēja Terēzija Broka

18.02.2014 - 00:00

Latgaliešu kultūras Gada balva "Boņuks" par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā piešķirta Terēzijai Brokai

Ar Latgaliešu kultūras Gada balvu "Boņuks" novērtēts kordiriģentes, mūzikas pedagoģes Terēzijas Brokas mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. Latgaliešu kultūras Gada balva "Boņuks 2013" 19 nominācijās tiks pasniegta 23. februārī Latgales vēstniecībā GORS.

Kordiriģente, mūzikas pedagoģe Terēzija Broka dzimusi 1925. gada 30. septembrī Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā, Zviedriņu ciemā zemnieku daudzbērnu ģimenē. 1934. gadā Terēzija Broka uzsākusi mācības Vītolu pamatskolā, dziedājusi skolas un baznīcas koros. Pēc pamatskolas beigšanas 1940. gadā iestājusies Rēzeknes 1. vidusskolā, kuru absolvējusi 1946. gadā. Šajā gadā viņa iestājusies Rēzeknes mūzikas vidusskolā. 1949. gadā Terēzija Broka iestājusies Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu nodaļā. Pēc konservatorijas beigšanas – no 1954. gada līdz pat 2000. gadam - viņas vienīgā pamata darbavieta bija Daugavpils mūzikas vidusskola, kur Terēzija Broka veica pedagoģisko un audzināšanas darbu kordiriģentu nodaļā. Daudzi viņas audzēkņi tagad strādā par dziedāšanas skolotājiem vispārizglītojošās skolās, veic pedagoģisko darbu vidējās un augstākās mūzikas mācību iestādēs, ir aktīvi kultūras darbinieki, vada pašdarbības koru kolektīvus un skolēnu korus daudzās Latvijas pilsētās un lauku rajonos, īpaši Latgalē.

Paralēli pedagoģiskajam darbam Terēzija Broka aktīvi veikusi arī sabiedrisko darbu, vadot pašdarbības korus, ansambļus, aktīvi iesaistoties sava novada Dziesmu svētku un citu pasākumu rīkošanā. Terēzija Broka bijusi Latgales novada Dziesmu svētku, Skolotāju kora salidojumu un Skolu jaunatnes Dziesmu svētku virsdiriģente, kā arī Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente.

Terēzijas Brokas veikums latviešu un latgaliešu kultūrā novērtēts ar vairākiem apbalvojumiem: Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1977), Latvijas Tautas skatuves māksliniece (1986), Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1995), Kultūras ministrijas balva tautas mākslā un Spīdolas balva (1998), Lielā mūzikas balva (2003), Latvijas Republikas Ministru kabineta goda diploms un balva (2005), Goda daugavpiliete (2005).

Latgaliešu kultūras Gada balva "Boņuks" radīta ar mērķi veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. "Boņuks" ir vienīgā gada balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus latgaliešu kultūras dzīvē, un šogad tā tiks pasniegta jau sesto gadu.

Šogad ieviestas nelielas izmaiņas nolikumā un nominācijās – vairākas apvienotas, bet dažas nākušas klāt, piemēram, pirmo reizi tiks pasniegtas balvas par sasniegumiem vizuālajā, audiovizuālajā un skatuves mākslā. Pirms izveidot 2013. gada balvas nolikumu, Latgales vēstniecība GORS aicināja ikvienu kultūras draugu paust savu redzējumu un ieteikumus par balvas nominācijām, vērtēšanu un citiem ar balvu saistītiem jautājumiem. Lielākā daļa viedokļu paudēju atzina, ka balvas nomināciju skaits varētu būt mazāks, rezultātā šogad „Boņuks” tiks pasniegts 19 nominācijās. "Boņuks 2013" rīkotāji ir Latgales vēstniecība GORS un biedrības "Kukuži" un "Latgolys Producentu grupa".

"Boņuka" balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 23. februārī plkst. 16 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Biļetes uz balvu pasniegšanas pasākumu iegādājamas Latgales vēstniecības GORS un "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.

Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds ar Latgales reģiona attīstības aģentūras Latgales kultūras programmas projekta finansējumu.

 

Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja

Varis Vētra koncertēs Rēzeknē

14.02.2014 - 00:00

Sestdien, 15. martā plkst. 16 Latgales vēstniecības GORS Mazajā zālē ar koncertprogrammu "Viena mirkļa dēļ..." uzstāsies aktieris, režisors, dziesmu autors un izpildītājs Varis Vētra, prezentējot savu jauno dziesmu albumu un savu pirmo dzejoļu krājumu "Tu esi skaista visos niekos, sīkumos!".

Koncertprogrammā ir iekļauti skaņdarbi no jaunā albuma, kā arī Latvijas radio stacijās plaši izskanējušās un tautā iemīļotākās dziesmas no pirmā albuma "Pārdodu vēju un zirgu vēl klāt", piemēram, "Māmiņai", "Tu esi skaista visos niekos, sīkumos" un citas.

Visu dziesmu, mūzikas un tekstu autors ir pats Varis Vētra. Viņš par savām dziesmām saka: "Es mēģinu atgādināt, ka dzīve ir pilna ar jaukiem brīnumiem, mums tikai jāļaujas tos ieraudzīt, tāpēc ceru, ka dziesmas iedvesmos arī klausītājus gan iekšējā, gan apkārtējā pasaulē saskatīt vairāk skaistā un baudāmā!"

Leģendārās latviešu rokgrupas "Jumprava" līderis Aigars Grāvers uzskata, ka, lai pilnvērtīgi izbaudītu Vara Vētras mūziku, to nepieciešams dzirdēt klātienē. Viņaprāt, dziesminieka personības pozitīvā savdabība apbur: "Tas, kā viņš dzied, skatās, runā savus dzejoļus – tas uzrunā un liek justies labi. Jūtu, ka no viņa nāk patiesa radošā enerģija, kas iedvesmo un spēcina arī klausītājus."

Savukārt Vara Vētras ilggadējs kolēģis un draugs, aktieris Jānis Paukštello teic: "Es apbrīnoju Vara uzdrīkstēšanos un meistarīgo prasmi dziesmās paust personiskas sajūtas. Viņam ir ļoti meditatīvs, nomierinošs un neatkārtojams balss tembrs, ko kopā ar dziesmu tekstiem par dzīvi un mīlestību varētu raksturot kā „filozofiju par dzīvi” Vara Vētras gaumē. Tā ir mūzika dvēselei."

Dzejoļu krājumā "Tu esi skaista visos niekos, sīkumos!" apkopoti 87 dzejoļi ar prozas un dramaturģijas elementiem – mākslinieka novērojumi un pārdomas par cilvēku savstarpējo attiecību līkločiem. Dzejoļu krājums "Tu esi skaista visos niekos, sīkumos!" ir kārtējais Vara Vētras radošās daudzpusības apliecinājums. Tajā ietvertie darbi tapuši aizvadīto trīs gadu laikā, un autors pats tos raksturo kā mākslinieciskās metaforās un asociācijās ietērptu dažādu dzīves situāciju atspoguļojumu. Dzejā, kas galvenokārt rakstīta monologu un dialogu formā, Varis Vētra runā par prieku, laimi, bēdām, dusmām, dažādām problēmām un to risinājumiem: "Savā daiļradē es necenšos cilvēkus mācīt – tā nav rokasgrāmata dzīvošanā vai mīlēšanā. Tas ir atgādinājums par trim vērtībām - šīs vērtības ir saruna, cieņa un mīlestība."

Biļetes uz koncertu var iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā, tai skaitā Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē, Pils ielā 4, kā arī internetā www.bilesuparadize.lv. Biļetes pērkot savlaicīgi, pieejamas labākas vietas un draudzīgākas cenas.

Boņuka 2013 nominanti

13.02.2014 - 00:00

Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" nominanti

Noslēgusies Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" pieteikumu vērtēšana, un žūrija izvirzījusi balvas pretendentus 17 nominācijās. Latgaliešu kultūras Gada balva "Boņuks 2013" tiks pasniegta 19 nominācijās – 23. februārī tiks nosaukti arī Balvas par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā un balvas par visvairāk atskaņoto latgaliešu dziesmu ieguvēji.

Nominācija "Gada cilvēks kultūrā"

Aivars Arnicāns: Dagdas iedzīvotājs, novadpētnieks, dibinājis Dagdas novadpētniecības biedrību "Patria"
Kristaps Rasims: grupas "Bez PVN" muzikālā dvēsele, Dailes teātra aktieris, seriāla "Ugunsgrēks" Jezups
Guntra Kuzmina: vokālās studijas "Skonai" dibinātāja, muzikālo projektu dalībniece
Ilona Bukša: Viļakas kultūras nama kapelas vadītāja, Viļakas mūzikas un mākslas skolas un Baltinavas mūzikas un mākslas skolas pedagoģe

Nominācija "Gada notikums"

"Ontonam Slišānam 65": rīkotāji - Balvu centrālās bibliotēkas vadītāja Ruta Cibule, Upītes tautas nama vadītājs Andris Slišāns, Upītes kultūrvēstures muzeja vadītāja Ligita Spridzāne
Grupas "Bez PVN" albuma "Reits" videoklipi un 10 gadu jubilejas koncertturneja
Uzvedums-dziesmu spēle "Ķēniņmeita. Latgales pasaka"
Latgales vēstniecības GORS atklāšana Rēzeknē
LTV1 dokumentālo filmu cikls "Cytaidi latviskais"

Nominācija "Par latgaliešu valodas popularizēšanu"

Filma "Vīna vosora deļ vysu" (Latgolys entuziastu grupa "Biļdis")
Latgolys Studentu centrs
LR1 latgaliešu raidījums "Kolnasāta"
LTV1 dokumentālo filmu cikls "Cytaidi latviskais"

Nominācija "Gada amatnieks/saimnieks"

Valters Murāns: uzņēmums "Ausmeņa kebabs"
Juris Vucāns un Aivis Ruža: uzņēmums "Sātys"
Astrīda Vucina: audēja un biedrības "Latgaļu sāta" saimniece
Staņislavs Viļums: podnieks, "Podnieku dienas 2013" rīkotājs

Nominācija "Latgaliešu kultūras atbalstītājs"

Daugavpils Latviešu kultūras centra folkloras kopa "Svātra"
Jānis Blaževičs: teju 20 gadus finansiāli atbalstījis Latgales Kultūras centra izdevniecību Latgalei nozīmīgu grāmatu izdošanā
Lilita Dravniece: aicina daudzus māksliniekus, ar pasākumiem bagātinot Medņevas kultūras dzīvi

Nominācija "Gada sniegums vizuālajā mākslā"

Māris Maskalāns: projekts "Nagļi. LV 4631"
Raibīs: darbu izstāde "Ausmeņa kebabā"
Marka Rotko centra atklāšana Daugavpilī

Nominācija "Gada sniegums skatuves māksla"

Uzvedums-dziesmu spēle "Ķēniņmeita. Latgales pasaka"
Rēzeknes augstskolas studentu teātris "ĶerRA" saņem Sudraba Āksta cepuri 14. Latvijas studentu teātra dienās
Ilmāra Dreļa dejas XXV Vispārējos Dziesmu un XV Deju svētkos

Nominācija "Gada sniegums audiovizuālajā mākslā"

LTV1 dokumentālo filmu cikls "Cytaidi latviskais"
SIA "Lietišķā Latgale" veidotais iknedēļas raidījums "Pi myusim Latgolā"
Filma "Vīna vosora deļ vysu" (Latgolys entuziastu grupa "Biļdis")

MŪZIKA

Nominācija "Labākais sniegums pop/rok mūzikā"

Grupas "Bez PVN" albuma "Reits" prezentācijas pasākumi, videoklipi un 10 gadu jubilejas koncertturneja
Lauras Bicānes "Es tikai ļaujūs..." albums un prezentācijas pasākumi
Grupas "Dabasu Durovys" dziesma un viedoklips "Biļdis un skoti"

Nominācija "Labākais sniegums tautas mūzikā"

DJ Monstas un Birutas Ozoliņas albums "Sauli sēju"
Kārsavas novada danču muzikantu albums "Muzykant, laiks tovai garmaņai!"
Vaboles pagasta etnogrāfiskā ansambļa "Vabaļis" albums "Pa celeņu..."

Nominācija "Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā"

Projekta "Kapļi" albums "Prauda par Madaļi"
Grupas "Gatavi rudzi" dziesma "Pyrmais nu molys"
Projekta "Jis i jī kam nav bolsa" dziesmas "Eleonora", "Kovshik", "Puderova 2013"

Nominācija "Labākais sniegums akadēmiskajā mūzikā"

Uzvedums-dziesmu spēle "Ķēniņmeita. Latgales pasaka"
Andrejs Selickis "Himna Mātei Terēzei" atskaņojums Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā un Latgales vēstniecībā GORS
Komponistes Ilonas Rupaines skaņdarbi XXV Vispārējo Dziesmu un XV Deju svētku noslēguma koncertā ("Saule brida rudzu lauku", "Gaismeņa ausa", "Moseņ, zeileit’ viesti nesa")

Nominācija "Labākais mūzikas video"

Dueta "Poparts" videoklips "Muna sirds"
Grupas "Dabasu Durovys" videoklips "Biļdis un skoti"
Grupas "Bez PVN" videoklips "Tylts"

Nominācija "Gada debija mūzikā"

Kārsavas novada danču muzikanti (albumus "Muzykant, laiks tovai garmaņai!")
Duets "Poparts" (dziesmas un videoklips)
Grupa "Ze Pikniks"

LITERATŪRA

Nominācija "Labākā proza"

Ilze Sperga ar bērnu krāsojamo grāmatu "Munā sātā"
Rolands Mareckis ar grāmatu "Mantinieks nedrīkst raudāt"
Guntix nu Vertukšņis ar stāstu "Reits mežā"

Nominācija "Labākā dzeja"

Inetas Atpiles-Juganes dzeja latgaliski
Voldemārs Voguls ar dzejoļu krājumu "Sirds bolss"
16. dzejas almanahs "Rēzekne 2013"

Nominācija "Labākais izdevums/grāmata"

Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca
Irena Vilčuka ar grāmatu "Francisks Varslavāns"
Anna Rancāne ar grāmatu "Divpadsmit Latgales loki kopā ar Annu Rancāni"
Latgaliešu žurnāls "A12"

Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" žūrijas komandā darbojās cilvēki, kuru veikums latgaliešu kultūras dzīves veicināšanā jau kādreiz novērtēts ar "Boņuka" balvu, kā arī neatkarīgi eksperti un savas jomas lietpratēji: Ilga Šuplinska, Anita Ločmele, Ruta Cibule, Ilmārs Dreļs, Andris Slišāns, Jānis Streičs, Diāna Zirniņa, Atis Auzāns, Aigars Runčis, Artūrs Uškāns, Sandra Stare, Lolita Greitāne, Guntars Račs, Līga Rundāne, Ilze Sperga, Anna Rancāne, Raibīs (Oskars Orlovs) un Līga Seiksta-Deksne.

Latgaliešu kultūras Gada balva "Boņuks" radīta ar mērķi veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. "Boņuks" ir vienīgā gada balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus latgaliešu kultūras dzīvē, un šogad tā tiks pasniegta jau sesto gadu.

Šogad ieviestas nelielas izmaiņas nolikumā un nominācijās – vairākas apvienotas, bet dažas nākušas klāt, piemēram, pirmo reizi tiks pasniegtas balvas par sasniegumiem vizuālajā, audiovizuālajā un skatuves mākslā. Pirms izveidot 2013. gada balvas nolikumu, Latgales vēstniecība GORS aicināja ikvienu kultūras draugu paust savu redzējumu un ieteikumus par balvas nominācijām, vērtēšanu un citiem ar balvu saistītiem jautājumiem. Lielākā daļa viedokļu paudēju atzina, ka balvas nomināciju skaits varētu būt mazāks, rezultātā šogad "Boņuks" tiks pasniegts 19 nominācijās. "Boņuks 2013" rīkotāji ir Latgales vēstniecība GORS, biedrības "Kukuži" un "Latgolys Producentu grupa".

"Boņuka" balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 23. februārī plkst. 16 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Biļetes uz balvu pasniegšanas pasākumu iegādājamas Latgales vēstniecības GORS un "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.

Latgaliešu kultūras Gada balvas "Boņuks 2013" norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds ar Latgales reģiona attīstības aģentūras Latgales kultūras programmas projekta finansējumu.

 

Vēstis sagatavoja
Aija Eriņa
Latgales vēstniecības GORS Mārketinga nodaļas vadītāja