No 20. augusta līdz 20. oktobrim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā būs eksponēta Olgas Šilovas un Anastasijas Bikovas izstāde “Pieskāriens”. Šajā izstādē mākslinieces atgādina par specifisko informāciju, ko var nodot tikai ķermeniski, – par neverbālo valodu un taktilo saziņu.
Izstādē “Pieskāriens” sastopas divas radošas personības, kuras lielu daļu sava laika velta mākslas studentu apmācībai, – zīmējot un veidojot liek pētīt cilvēka ķermeni un trenē māku attēlot to anatomiski precīzi, atbilstoši akadēmiskā reālisma tradīcijas iezīmētajai latiņai. Līdz smalkākajām niansēm pazīstamo ķermeņa vizuālo plastiku personiskajā daiļradē mākslinieces katra savā veidā pakļauj pārdomām par garīgo – to, kas piepilda prātus un dvēseles.
Viens no mūsu laika nopietnākajiem izaicinājumiem ir strauji rūkošā robeža starp cilvēcisko un tehnoloģisko, kā rezultātā nemanot pārvēršas pati cilvēka būtība un redzami mazinās savstarpējā saskarsme. Psihologi un neirofiziologi jau izsenis runā par pieskāriena dziedinošo spēku, tomēr arvie vairāk glāstu saņem skārienjūtīgie ekrāni, kamēr līdzās esošie ļaudis – aizvien mazāk uzmanības viens no otra. Šajā izstādē mākslinieces atgādina par specifisko informāciju, ko var nodot tikai ķermeniski, – par neverbālo valodu, taktilo saziņu. Pieskāriens ievibrē sajūtas, atraisa līdzpārdzīvojumu un atstāj nospiedumu. Pieskāriens atmodina piederības sajūtu dzīvei šeit un tagad. Pieskāriens vieno.
Izstādē aplūkojamas Olgas Šilovas jaunākās skulptūras – jaunu ceļu meklējumi, tostarp formu būvējot no moduļiem un pētot pieskārienu daudzveidību dažādiem materiāliem, jo aiz bronzas skulptūru virtuozitātes paslēpts darbs ar mālu, vasku, plastilīnu, ģipsi. Savukārt Anastasija Bikova lielformāta instalācijās un tērauda/bronzas ciļņos turpina izzināt prāta, gara un ķermeņa iekšējās spriedzes un ārējo attiecību noslēpumus.
Olga Šilova (1966) ir latviešu tēlniece, vairāku atpazīstamu pilsētvides skulptūru, monētu un balvu autore, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore. Izstādēs piedalās kopš 1987. gada; līdz šim sarīkojusi 16 personālizstādes, kurās risinātas sabiedrībā aktuālas tēmas. Skulptūras iekļautas gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, gan citās kolekcijās Latvijā un pasaulē, gan arī ārtelpā Rīgā (“Rīgas torņu skaitītājs”, u.c.), Jūrmalā (“Aspazija kāpās”, “Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā”, u.c.), Ventspilī, Limbažos, Cēsīs. Strādā dažādos tēlniecības materiālos, visbiežāk izvēloties bronzu un alumīniju. Cilvēku un dzīvnieku tēlus risina trauslās, ažūrās figūrās, kas saspēlējas ar masīvākiem apjomiem un kurās poza vai kustība ļauj nojaust par dziļākām nozīmēm, pārdzīvojumiem, kopsakarībām.
Anastasija Bikova (1990) ir multimāksliniece, kura radoši strādā glezniecībā, instalācijā, metāla dizainā, rotu mākslā. Veiksmīgi darbojusies mākslas pedagoģijā Latvijas Mākslas akadēmijā un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā. Kopš 2013. gada aktīvi piedalās izstādēs, starptautiskos mākslas simpozijos un plenēros, kā arī veido performances. Kopā ar citām māksliniecēm īstenojusi lielformāta sienas gleznojumu sēriju Rēzeknē – pilsētas vēstures interpretācijas seno fotogrāfiju un pastkaršu stilistikā. Māksliniecisko interešu priekšplānā ir cilvēka ķermeņa simboliskā ietilpība un ekofilosofija.