1.marta vokorā svineigā Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremonejā Latgolys viestnīceibā GORS gūdynuotys desmit aktivuokuos, spūdruokuos i nūzeimeiguokuos nūtikšonys, personeibys i aktivitatis 2024. godā latgaliskajā kulturā. Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuota Veronika Dundure – latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja.
Kūpumā bolvai itūgod beja izvierzeiti 127 pretendenti, nu kurūs apbolvuojumam žureja nominēja 30. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” par padareitū 2024. godā sajiemieji (alfabeta parādā):
- Amandys Anusānis i Liānys Merņakys ceļojūšuo izstuode "Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos".
- Bronislavys Martuževys fonds “Rakstītāja” i Bronislavys Martuževys symtgadis nūtikšonys – dzīšmu gruomota "Dzimst dziesmas tautā, dzimst..." i koncertizvadums “Topi stipra, sirds”.
- Daugovpiļs teatra izruode latgaliski "Kaids nūteikti atīs".
- Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja "Ondrupinis lauku sāta" nūvodpietneica.
- Juoņa Gleizda symtgadei veļteiti pasuokumi – Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys konkurss “Juoņa Gleizda bolva fotografejā” i fotogruomota “Gleizda metode”.
- Jura Urtāna gruomota "Latgales pilskalni un to folklora".
- Literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys programa.
- Folklorys kūpys "Upīte" projekts - kolhoza laiku dzīšmu atjaunuošona.
- Koncertizvadums "Folk pasija: Francis Trasuns".
- Vinilplate Seimaņs Putāns "Caur bolsim as eju" i koncertizruode "Putāns. Toreiz un tagad.”
Pasasokūt latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam lsm.lv, nu 17. februara da 27. februara sevkurs grybātuojs varēja bolsuot par sovu simpateju. Itūgod sabīdreiba ir nūsprīduse, ka 2024. gods simpatejis bolvys – “Žyks” – sajiemiejs ir raidejumu cyklys “Pazudušū pādu retrospekceja - pīrūbeža”. ” Tys ir 6 raidejumu kūpums, kur skateituojs var sekuot leidza diveju jaunīšu puorguojīņam pa Latgolys pīrūbežu maršrutā Leidumnīki – Zylupe – Ezernīki – Indra – Pīdruja, īpazeit tuos cylvākus i elpu aizraunūšūs dobys skotus. Idejis autori i realizātuoji ir Ričards Benislavskis i Edijs Strušels, kas īpazeistynoj skateituojus ar kulturviesturis faktim, intervej vītejūs dzeivuotuojus i snādz koncertus, izpyldūt i Romulda Jermaka klavīrmuzyku, i muzyku nu Edija Strušela speciali itam projektam radeituo cykla “Pi(Rūbeža)”. Ričards i Edijs ir taisejuši itū raidejumu pošu spākim vysā projekta garumā, suocūt nu viesturis faktu analizis i maršruta sastateišonys, turpynojūt ar tehniskū nūdrūsynuojumu audio i video failu registriešonai, fona muzykys īraksteišonu i beidzūt ar video montažu, publiciešonu i populariziešonu socialajūs teiklūs.
Kūpumā Latgolys viestnīceiba GORS itūgod beja sajāmuse 127 pretendentu dasacejumus bolvys sajimšonai, nu kurūs žurejis komiseja nominacejai tradicionali vierzeja 30 pretendentus. Ar nominantu sarokstu var īpasazeit ite: https://bonuks.lv/zynomi-bonuks-2024-nominanti/
Žurejis komisejā itūgod dorbojās īprīškejūs godu bolvu sajiemieji, medeju puorstuovi, latgaliskuos kulturys sabīdryskī aktivisti i attīceigūs sferu daaicynuotī eksperti. Kai pretendentu viertiešonys kritereji ari itūreiz izvierzeiti: pretendenta snāguma kvalitate, aktivitate vysa gods laikā, regionā, vaļstī voi plašuokā mārūgā radeituo rezonanse, latgaliskums i/voi Latgolys kulturys vierteibu nesšona, pretendenta ilgtspieja – ītekme iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku.
Bolvys padūšonys ceremoneju vadeja Jaunuo Reigys teatra akters Andris Keišs i Rēzeknis Tautys teatra akters Juoņs Pampe. Skateituojus kluotīnē i LTV1 translacejā prīcynuoja Arņs Slobožanins (“Dabasu Durovys”) i Daugovpiļs latvīšu i latgalīšu kulturys centra “Daugavpils Sinfonietta” steigu kvartets, “Borowa MC”, Trio ELPO (Edgars Cīrulis, Jānis Rubiks, Kalvis Sležis-Zaļkalns) i etnomuzike Liene Skrebinska, Normunds Zušs i Agnese Rakovska, etnogrupa “Ogas” i etnografiskais ansamblis “Vabaļis”, ansis i Ūga (koncertizvaduma “Putāns. Toreiz un tagad” muziki), Reigys Projektu kors, solists Jānis Strazdiņš i postfolklorys grupa “Rikši” (koncertizvadums “Folk pasija. Francis Trasuns”).
Vaira par Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” sajiemiejim 2024. godā:
AMANDYS ANUSĀNIS I LIĀNYS MERŅAKYS CEĻOJŪŠUO IZSTUODE "BABA, KURŪ ŠKĀRSTEIKLA BĀRNI VAIRA NAPĪDZEIVUOS"
Izstuodis fotografejis, kuruos Amanda Anusāne ir biļdējuse nu 2019. gods, atspīgeļoj ari laiku, kurā daudzi Latvejis seniori vysvēļ dzeivoj. Apvīnojūt klasiskū i laikmeteigū, izstuodē “Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos” ir attāluota 75 godus vacuos Valentīnys Priževoitis dzeive Latgolys laukūs. Izstuodē izstuodeitys Amandys Anusānis i īprīšk dokumentātuos, i speciali izstuodei fotografātuos biļdis. Tūs apstruodē izmontuoti muoksleiguo intelekta reiki, kab attāluotu babu paaudzi iz prīšku. Izstuodis ekspoziceju veiduoja Liāna Merņaka, tamā ir fotografejis, vysaidi sadzeivis prīškmati i teksti latgaliski. Izstuodis mierkis nav romantizēt itū laiku voi dzeivisveidu, tok dareit tai, kab apmaklātuojs piec vareibys izteiktuok izjiut itū babu kasdīnu i apsazynoj, ka itei babu paaudze unukim dreiži viņ byus pavysam nazynomuo paaudze.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/HAKCzEsRjgg
BRONISLAVYS MARTUŽEVYS FONDS “RAKSTĪTĀJA” I BRONISLAVYS MARTUŽEVYS SYMTGADIS NŪTIKŠONYS – DZĪŠMU GRUOMOTA "DZIMST DZIESMAS TAUTĀ, DZIMST..." I KONCERTIZVADUMS “TOPI STIPRA, SIRDS”
2024. gods beja Bronislavys Martuževys symtgadis gods. Fonda RAKSTĪTĀJA darbeibys moto ir dzejneicys vuordi: "Uz priekšu svied, lai priekšā rastu", i, īsadvasmojūt nu tūs, fonds īprīškejūs godus mierktīceigai "svīde iz prīšku", gatavejūtīs dzejneicys symtgadei. Gūdynojūt dzejneicu symtgadē, tyka izdūta Martuževys dzīšmu gruomota "DZIMST DZIESMAS TAUTĀ, DZIMST...", kurā ir 83 dzīsmis, t.sk. 47 latgaliski tautysdzīšmu stilistikā sacarātys. Fonds rūsynuoja i aktualizēja Martuževys vierteibys: liktiņgaitu, dzejis, dzīšmu i ituos gruomotys aktualiziešonu. Taipat tyka organizāts koncertizvadums “TOPI STIPRA, SIRDS” i cytys nūtikšonys par gūdu dzejneicys symtgadei.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/izH2-EmSssM
DAUGOVPIĻS TEATRA IZRUODE LATGALISKI "KAIDS NŪTEIKTI ATĪS"
Itei izruode, kas ir Nobela premejis laureata literaturā, norvegu autora Juna Fosis tulkuojums no jaunnorvegu volūdys latgalīšu volūdā, ir daudzsluoņaina teatra izruode, eists šedevrs! Tei ir spieceiguokuo i kvalitativuokuo izruode latgalīšu volūdā. Tys ir meistardorbs pats par sevi, tok ari unikals režisora redziejuma i atainuojuma deļ, saleidzynojūt ar norvegu pošu interpretacejom. Izruode ir laikmeteiga teatra spēle latgaliski – filozofiskys trillers par pakuopeniski pīaugūšu sprīdzi kaida puora attīceibuos i tū, cik pūstūšu vātru dvēselis dzeilēs var izraiseit baile nu svešuo i nazynomuo.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/hbRmQXxI1lU
EVIJA MAĻKEVIČA-GRUNDELE, MUZEJA "ONDRUPINIS LAUKU SĀTA" NŪVODPIETNEICA
Evija Maļkeviča-Grundele ir muzeja “Ondrupinis lauku sāta” nūvodpietneica, kura 2024. gods janvarī ir aizsuokuse Tradiceju školeņu pyrma školys i suokumškolys vacuma bārniem – "Mozuo tradiceju škola mozajim". Evija piec ilguokys dzeivuošonys Reigys pusē iz dzymtū pusi Ondrupini atsagrīzuse vaira nakai pyrma sešu godu. Evija ir Kruoslovys nūvoda muzeja strukturvīneibys “Ondrupinis lauku sāta” nūvodpietneica, “Mozuos tradiceju školys mozajim” iniciatore i vadeituoja, malnuos keramikys taiseituoja, augu pazinieja i piertneica.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/IWq7yL9Ktt0
JUOŅA GLEIZDA SYMTGADEI VEĻTEITI PASUOKUMI – RĒZEKNIS NŪVODA POŠVAĻDEIBYS KONKURSS “JUOŅA GLEIZDA BOLVA FOTOGRAFEJĀ” I FOTOGRUOMOTA “GLEIZDA METODE”
Sagaidūt foto muokslinīka Juoņa Gleizda symtū godskuortu, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba organizēja vierīneigu jubilejis pasuokumu kūpumu. Sadarbeibā ar Latgolys fotografu bīdreibu tyka izsludynuots i organizāts pyrmais i vīneigais Latvejis mārūga foto konkurss malnboltajā fotografejā “Juoņa Gleizda bolva fotografejā 2024”. Konkursa rezultati tyka paziņuoti Juoņa Gleizda 100. jubilejai veļteitā pasuokumā, kas nūtyka Latgolys viestnīceibā GORS 2024. gods 10. majā. Taipat izdevnīceiba “Talka” (bīdreiba “Orbīta”) sadarbeibā ar Latgolys fotografu bīdreibu izdeve Juoņa Gleizda fotogruomotu “Gleizda metode”, kurā sūpluok 133 karteņom puorsaverami ari teksti par fotografa rodūšū dorbu, dzeivi i dorba metodem latvīšu literarajā, latgalīšu i angļu volūdā.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/g42r9lB_4qo
JURA URTĀNA GRUOMOTA "LATGALES PILSKALNI UN TO FOLKLORA"
Gruomotā “Latgales pilskalni un to folklora” apkūpuota informaceja par vysim zynomajim Latgolys piļskolnim. Pi kotra nu 180 piļskolnu aprokstu ir apkūpuota vysa da šam par piļskolnim zynomuo i savuoktuo folklora latgalīšu i latvīšu volūduos – i publicāta, i arhivūs atrosta, i lauka ekspedicejuos dabuota – kūpā ap 400 tekstim. Latgaliskūs tekstus ryupeigai ir redigējs Valentins Lukaševičs. Itaida piļskolnu i tūs folklorys apkūpuošona, izjamūt Augšzemi, vēļ nav veikta cytūs Latvejis nūvodūs.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/KPjadFOAsCU
LITERARUOS JAUNRADIS LATGALISKI VEICYNUOŠONYS PROGRAMA
Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, sasadorbojūt ar Nautrānu kulturys centru, Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogostu, latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv, Latvejis Rakstnīku savīneibys festivalu “Prozas lasījumi” i Daugovpiļs Vīneibys nomu, eistynuoja literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys programu, kurā beja īkļauti četri pasuokumi – Pīteram Jurciņam veļteitais literatu konkurss, dzejis slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”, muzykalais dzejis reits “Gulguošona” i konkurss “Latgolys prozys skaitejumi 2024”. Literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys programa ir mierktīceigs redziejums, kas apvīnoj spākus, izdola literaturys žanrus i pīduovoj platformu jaunim dorbim latgalīšu volūdā, tūs tapšonai, publiciešonai, jaunu literatu īpazeišonai i literaturys daīmameibys veicynuošonai latgaliski.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/KgTHfX0uNjY
FOLKLORYS KŪPYS "UPĪTE" PROJEKTS – KOLHOZA LAIKU DZĪŠMU ATJAUNUOŠONA
Folklorys kūpa “Upīte” ir padarejuse vīnreizeigai lobu i naatkuortojamu dorbu – savuokuši vaira par 200 kolhoza laikūs dzīduotu dzīšmu. Kvalitativi īrakstejuši profesionalajā studejā 36 dzīsmis, sovpus 12 dzīsmem ir radejuši myusdīneigu apdari, kai ari uzfiļmiejuši kotrai nu dzīšmu 12 cīši lobus videoklipus, kas tyka duovuoti cylvākim kotra mieneša 21. datumā, suocūt nu 2023. gods novembra i beidzūt ar 2024. gods oktobri. Itys dorbs, kas ir padareits, ir svareigs i neatjemams, myusu dīnu latgaliskū audio i video vidi styprynūšs.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/YYIFknhkdKo
KONCERTIZVADUMS "FOLK PASIJA: FRANCIS TRASUNS"
Koncertizvaduma “FOLK PASIJA: FRANCIS TRASUNS” pyrmatskaņuojums nūtyka 2024. gods 14. novembrī Latgolys viestnīceibā GORS, kurā pīsadaleja Reigys projektu kors, Latvejis Nacionalais simfoniskais orkestris, postfolklorys grupa “Rikši”, Jānis Strazdiņš, kai ari muokslinīcyskais vadeituojs i dirigents Kristofers Volšs Sinka. Komponiste Laura Jēkabsone, īsadvasmojūt nu Baha i cytu komponistu paseju, radeja pyrmū paseju latgalīšu volūdā, kas atspīgeļoj latgalīšu prīstera i vaļstsveira Fraņča Trasuna dzeivis guojumu. Fraņča Trasuna dzeivis guojums cīši sasasauc ar pasejis formu. Itys pyrmatskaņuojums atspīgeļoj Latgolys viesturyskuos zemis kulturys daudzveideibu, apvīnojūt latgalīšu volūdu, tradicionalūs goreigūs dzīduojumus i tematiskū lineju. Libreta autore ir latgalīšu dzejneica Anna Rancāne.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/80zK7_tGS3k
VINILPLATE SEIMAŅS PUTĀNS "CAUR BOLSIM AS EJU" I KONCERTIZRUODE "PUTĀNS.TOREIZ UN TAGAD.”
Albumā “Caur bolsim as eju” apkūpuoti 17 skaņdorbi, kurūs pamatā ir 20. godu symta latgalīšu dzejnīka Seimaņa Putāna dorbi. Muzykys autors ir Nikita Grapps, i albumā dzierdami taidi muokslinīki kai Ūga, ansis, Gustavo, Juoņs Skutelis, Bruolāns, Amanda Lapa-Slobožanina, Laura Svikša, Dana Vasiļjeva, Jana Dudare, Broks, Marija Zeitmane, Rūdolfs Zeitmanis i Arnolds Zeitmanis (DJ Straume). 2024. gods 9. novembrī Latgolys viestnīceibā GORS klauseituoji tyka aicynuoti iz koncertizruodi “Putāns. Toreiz un Tagad”, kurā pīsadaleja taidi hiphopa muokslinīki kai Ūga, ansis i Gustavo. Sovpus akters i komiks Juoņs Skutelis, kas koncertizruodei izalasejs pseidonimu Dekšuorīts, beja atbiļdeigs par pasuokuma režeju i dzejūļu deklamiešonys variacejom. Projekta “Putāns. Toreiz un Tagad” producents ir Margers Zeitmanis, kurs ar itū projektu atdūd gūdu sovam vacvactāvam Seimaņam Putānam.
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/5sxH4oejL34
Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuota latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure.
Veronika Dundure ir Nautrānu vydsškolys latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja i nu 2001. gods – Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis asociacejis vadeituoja. Dzymuse i auguse Kuorsovā, kur ari pabeiguse vydsškolu. Piec vydsškolys absolviešonys davusēs iz Reigu, kur studējuse Latvejis Universitatis Filologejis fakultatē. Veronikai latgalīšu volūda ir tyva jau nu bierneibys, kam jei ir auguse latgaliski runojūšā saimē. Latgalīšu volūdai i literaturai Veronika Dundure vaira pīsavārsuse paguojušuo godu symta 80. godūs. Pasasokūt juos dorbam, jau vaira nakai 20 godu teik organizāts skotivis runys konkurss “Vuolydzāni” i latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, kurai nu 2013. gods ir vaļsts atkluotuos olimpiadis statuss. Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis asociaceja regulari organizej konferencis, seminarus, skaidroj institucejom par vajadzeibu vuiceit latgalīšu volūdu školuos. Pasasokūt Veronikys i asociacejis naatlaideigajam dorbam, itūšaļt školuos latgalīšu rokstu volūdu ir vareiba vuiceitīs 1.-9. klasē, kai ari specializātū kursu – vydsškolys klasēs, izmontuot vuiceibu materialus “Olūteņš”, kas ir pyrmais dorbs kompleksai latgalīšu rokstu volūdys i nūvodpietnīceibys apgivei. Veronika Dundure ir školuotuoju vosorys kursu “Vosoruošona” iniciatore, kas guodoj par školuotuoju izaugsmi, reikoj regularys latgalīšu volūdys školuotuoju apvuiceibys.
Video par myuža bolvys sajiemieju Veroniku Dunduri: https://youtu.be/e-CeaXcfw6M
Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi tyka padūta 2009. godā, bet nu 2013. gods bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda. “Boņuku 2024” atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, z/s “Kotiņi” i Rekovas Dziernovas, kai ari Leivuona, Ludzys, Preiļu, Kruoslovys, Bolvu, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys i Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeiba. Par informativū atbolstu pasasokom Latvejis Televizejai, latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv, Latvejis Radejis Latgolys studejai i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam LSM.lv.
