19. jūlijā plkst. 19.00 Cēsu koncertzālē, 20. jūlijā plkst. 17.00 Latgales vēstniecībā GORS un 26. jūlijā plkst. 19.00 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” viena no visspožākajām mūslaiku operzvaigznēm Elīna Garanča viesosies ar īpašu solokoncerta programmu “Veltījums”, kurā māksliniece atgriežas pie savām saknēm un uzsver pašu būtiskāko – pateicību un mīlestības veltījumu savai mammai, vokālajai pedagoģei Anitai Garančai, kā arī visai Latvijai, savai dzimtenei, kur ir uzaugusi un izglītojusies.
Iecerētā koncertprogramma ir kārdinoša, krāsaina un daudzveidīga. Ar līdzīgu programmu Elīna guva milzīgus panākumus Zalcburgas festivālā 2024. gada vasarā. Līdztekus Roberta Šūmaņa, Anrī Diparka un Gustava Mālera pasaulslaveniem skaņdarbiem liktas Jāzepa Vītola, Jāzepa Mediņa, Jāņa Mediņa un Alfrēda Kalniņa solodziesmas. Un dziedātājas skatuves partneris būs pianists un mūzikas administrators Matiass Šulcs (Matthias Schulz) – lielisks un pieredzējis mūziķis ar grādu arī politekonomijā, vairākus gadus bijis Berlīnes Valsts operas intendants, no nākamās sezonas Cīrihes operas intendants.
Roberta Šūmaņa “Sievietes mīla un dzīve” Elīnai ir īpaši tuva sirdij. Viņas mamma, arī mecosoprāns, bieži dziedājusi šo ciklu. Tas ir komponista tā sauktā “dziesmu gada” auglis. Runa ir par 1840. gadu, kad top neticams daudzums Šūmaņa vokālās mākslas paraugu līdztekus ar fināla cīņu par iemīļotās Klāras roku, un galu galā Šūmanis uzvar Klāras tēva sīvo pretestību, jūlija beigās viņš liek punktu ciklam “Sievietes mīla un dzīve”, un septembra sākumā Roberts ar Klāru iet pie altāra. Šajā astoņu dziesmu ciklā paveras jaunas sievietes ilgošanās, sirds noslēpumi, mīlestības triumfs un cikla beidzamajā dziesmā spēja noskaņas maiņa, jo mūsu priekšā ir sieva, kuras dzīvesbiedrs devies mūžībā, – šis ir ģeniāli uzburts, psiholoģiski smalks sievietes portrets.
Pēc Šūmaņa Elīnas programmā liktas piecas Anrī Diparka dziesmas. Brīnum apdāvinātais Sezāra Franka audzēknis Diparks, pēc paša teiktā, rakstīja mūziku saviem nedaudzajiem draugiem un negaidīja plašākas publikas aplausus: “Tas ir mans kodols, manas sirds dzīles, un mana pateicība tiem, kas to uztver. Mana dvēsele tiecas pie viņu dvēselēm, viss cits man ir vienaldzīgs.” Diparks pārstāja radīt mūziku 36 gadu vecumā, palika ģimene un aizraušanās ar literatūru un gleznošanu; ap gadsimtu miju Diparks sāka zaudēt redzi, viņš iznīcināja vēl labu tiesu savu opusu un lūgšanās un pazemīgā ticībā nodzīvoja līdz 85 gadu vecumam. No Diparka komponētā palicis maz, bet katra saglabājusies takts ir ģēnija gaismas apmirdzēta.
Koncerta otrās daļas sākumā klausīsimies kādas no Gustava Mālera “Rikerta dziesmām”, un īpaši gaidīta būs latviešu komponistu solodziesmu izlase: te Jāzepa Mediņa šedevrs “Sapņojums”, divas Alfrēda Kalniņa pērles “Līst klusi” un “Sapņu tālumā”, arī Jānis Mediņš un noslēgumā Jāzeps Vītols.
