Kultūras notikumi februārī

 

Māksliniece Alvīne Bautra portretē cilvēkus, kuru apveidi šķietami izšķīst tukšā telpā. Izstādē “Nejauša eksistence“ māksliniece uzdod jautājumu sev un skatītājiem – kā cilvēka prāts uztver savu esību, sevis paša eksistenci šajā pasaulē, un  – vai mūsu eksistence patiešām ir nejauša?

Krievu dramaturga Aleksandra Gaļina lugā “Sirēna un Viktorija” divas sievietes ir kā pretpoli, kas nemanot ļaujas piedzīvojumiem ar noslēpumainu vīrieti. Viena ir vientuļa skolotāja ar angļu gramatikas zināšanām somā, bet otra, izbijusi biznesmene ar skotu viskiju uz galda. Abas dāmas pietiekoši atšķirīgas, bet tajā pašā laikā līdzīgi vientuļas, risinājumu meklē pie vīrieša, kas dāmām dzīvi sagriež kājām gaisā. Noslēpumainais svešinieks sola piepildīt dāmām visslēptākās vēlēšanās. Rodas jautājums, vai daudzsološais vīrietis ir tas, par ko uzdodas? Režisors – Felikss Deičs. Lomās: Aīda Ozoliņa, Jakovs Rafalsons, Gunta Virkava.

Mazā raganiņa vēl ir ļoti jauna, viņai ir tikai 127 gadi. Kādu dienu viņa nonāk izvēles priekšā – ir jāsaprot, kas tad īsti ir labas un kas ir nelabas lietas. Vai labās lietas tiešām ir labas, vai tomēr ne? Kad rodas šis jautājums, pat burvestības īsti nepalīdz atrast pareizo atbildi, tādēļ labi, ka blakus vienmēr ir gudrais draugs krauklis Abrakss, kurš zina visu... gandrīz visu. Izrādes režisore – Laila Kirmuška.

Orķestra programma ietver gan populāros klasiskos skaņdarbus, gan arī mazāk zināmas melodijas; pārsteigumu pilnus muzikālus jokus un muzikālus operetes fragmentus. Uzticība stilam, tīra un skaista skaņa, Vīnes šarms un muzikālās daiļrades prieks ir šī orķestra raksturīgākās iezīmes. Šis ir patiesi "dzīvs" kolektīvs, kas viegli iesaistās komunikācijā ar skatītājiem, uzdejojot vai ejot skatītāju rindās. Būdams uzticīgs Štrausa laikā pastāvējušajai tradīcijai, Pīters Guts diriģēs ar vijoli rokās.

Varenā burve Mēdeja, ķēniņa Kolhida meita un Saules dieva Heliosa mazmeita, palīdzēja Jāsonam iegūt zelta aunādu. Iemīlējusies argonautu vadonī, viņa aizbēga viņam līdz un kļuva par viņa sievu. Taču pagāja neliels laiks un Jāsons jau lūkojas pēc citas: viņš vēlas precēties ar ķēniņa Kreonta meitu, tajā pašā laikā Mēdejai ar abiem dēliem draud izraidīšana... Režisors: Vladislavs Nastavševs. Lomās: Guna Zariņa, Andris Keišs, Igors Čerņavskis u. c.

Fado ir tradicionāla, melanholiska folkmūzika, kas ir populāra Portugālē. Maria Emilia savu muzikālo izjūtu mantojusi no tēva, kurš bijis ģitārists fado mūzikas restorānos un krogos Brazīlijā un Portugālē. Dziedātāja fado izpilda ar apbrīnojamu vieglumu, it kā mūzika būtu viņas elpa. Maria Emilia stāsta par mīlestību, greizsirdību un fado viņa mēdz salīdzināt ar karnevālu.

No 23. februāra līdz 19. aprīlim būs iespēja apskatīt izstādi "Juris Soikans. Maģiskais reālisms". Izstāde veltīta ekstraordinārai personībai – māksliniekam, teorētiķim, mākslas kritiķim un pedagogam Jurim Soikanam (1920-1995). Izstādes ierosme ir mākslinieka simts gadu jubileja, kas šogad apritētu 12. aprīlī. Jura Soikana daiļrade un tās attīstības trajektorijas ir ievērojami plašas kā arī iezīmē būtiskas 20. gs. otrās puses Latvijas kultūras un mākslas vēstures lappuses, kas saistītas ar trimdu, migrāciju un kultūru mijiedarbību globālā un lokālā kontekstā. Izstāde ietvers Jura Soikana glezniecības darbus, kas atspoguļo viņa teoriju par “Maģisko reālismu“, eksponēti tik arī arhīvu materiāli, kas izgaismos atsevišķas viņa biogrāfijas lappuses un plašo interešu loku.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Ik gadu Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija ir ne tikai atskatīšanās uz pērnajā gadā padarīto, kā arī latgaliešu kultūrā aktīvo ļaužu, interesentu un atbalstītāju satikšanās, bet arī šī brīža latgaliskās kultūras tendenču parādītāja. “Boņuks 2019” vadīšana šajā reizē būs ”Ghetto Games” personības jeb vienkāršā latgalieša Laura Zalāna un ārsta un jaunā hip-hop mākslinieka Būrs (Armanda Buļa) rokās. Ceremonijā uzstāsies postfolkloras grupa “Rikši”, grupa "Bez PVN", Rēzeknes pūšamo instrumentu orķestris un vīru koris “Graidi” ar fragmentiem no uzveduma “Dzeivis graidi”, folkloras kopa “Upīte”, mūziķe Dana Vasiļjeva, folkloras kopa “Ilža” un citi mākslinieki.

Krāšņā lielkoncertā “Vienā elpā” piedalīsies dziedātāji Aija Andrejeva, Ieva Kerēvica, Agnese Rakovska, Ingus Pētersons, Igo un Atis Ieviņš, Vidzemes kamerorķestris (diriģents Andris Veismanis) un instrumentālā grupa Jāņa Strazda vadībā, koncertos tiks svinēta dziedātāja Ingus Pētersona 60 gadu jubileja. Šajā koncertprogrammā piedalās ļoti kolorīti un daudzpusīgi dziedātāji, un arī viņu dziedātās dziesmas un repertuārs ir īpašs. Lelākā daļa no šīm dziesmām ir publikai ļoti labi zināmas un tādas, ko cilvēki vienmēr koncertos no šiem dziedātājiem grib dzirdēt.