No 9. septembra līdz 9. novembrim Latgales vēstniecībā GORS 1. stāva semināru telpā tika eksponēta piemiņas izstāde “Tēlniekam Leo Jānim Briedītim – 100”. Izstāde veltīta ievērojamajam tēlniekam, kurš savā mākslinieciskajā ceļā atstājis nozīmīgu pēdu gan Latvijas, gan Zviedrijas mākslas ainavā. Šī izstāde piedāvā ieskatu viņa radošajā mūžā, atklājot dažādos darbus un paņēmienus, kas raksturo Leo Jāņa Briedīša daudzpusību un ieguldījumu tēlniecības jomā.
Ziemeļlatgale glabā daudzas vērtīgas liecības un izcilu mākslinieku atstāto mantojumu. Viens no tiem ir tēlnieks Leo Jānis Briedītis. Atzīmējot mākslinieka jubilejas gadskaitli – 100 gadi kopš Leo Jāņa Briedīša dzimšanas, ir tapusi piemiņas izstāde, kura atspoguļo tēlnieka radošo mūžu.
Leo Jānis Briedītis bija daudzpusīgs mākslinieks – gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. No 1966. gada īpašu uzmanību veltīja abstraktās monumentālās tēlniecības jomai, plaši izmantojot nerūsējošo tēraudu. Viņa darbi ir izvietoti desmit Zviedrijas pilsētas laukumos un parkos, atstājot ievērojamu zīmi gan mākslas ainavā, gan sabiedriskajā telpā.
Mākslinieka rokrakstu raksturo skulpturāli objekti, lielformāta strūklakas un sienu dekori, kur izmantoti dažādi materiāli – nerūsējošais tērauds, misiņš, bronza un dzelzs.
“Latvijas Mākslas akadēmijā Leo Jānis Briedītis studēja glezniecību, bet augstāko profesionālo izglītību tēlniecībā ieguva Zviedrijā. Tur varēja bez ierobežojumiem pievērsties brīvi abstrahētiem formveides risinājumiem. Latvisko sakņojumu rosinātās iezīmes, šķiet, visbūtiskāk izpaudās gan tieksmē rast motīvus dabas norisēs, gan formveides pārdomāti noskaidrotā noteiktībā. Tēlnieks īpašu vērību veltīja tēlniecības objektu iesaistījumam katras vietas īpašajā ainaviskajā vidē. Liela izmēra darbus veidojot, dažkārt radās nepieciešamība pieaicināt palīgus - izpildītājus. Tomēr savu darbu spoguļgludo virsmu galīgo apdari, tā dēvēto “masters touch” jeb meistara pieskārienu, vienmēr veica pats,” tā par mākslinieka radošo veikumu ir rakstījusi mākslas zinātniece Ruta Čaupova.
Leo Jānis Briedītis dzimis 1922. gadā Balvu novada Rugājos. Mākslas izglītību ieguva Latvijas Mākslas akadēmijā, kur studēja no 1942. līdz 1944. gadam. Otrā pasaules kara laikā viņš emigrēja uz Zviedriju, turpinot studijas Stokholmas Mākslas akadēmijā un Upsalas universitātē, kur apguva arī mākslas vēsturi. Guvis ievērojamus panākumus starptautiskos konkursos, saņemot medaļas Romā, Londonā un citur.
Viņš vienmēr uzturējis ciešu saikni ar Latviju, regulāri apmeklējis mākslas dzīves notikumus un piedalījies nozīmīgās izstādēs, tostarp 1990. gada tēlniecības kvadriennālē.