Martu iesāksim ar Latgales vēstniecības GORS ikgadēji rīkoto Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”, kur tiks godināti desmit aktīvākie, spilgtākie un nozīmīgākie notikumi, personības un aktivitātes 2024. gadā. Tāpat gaidāmi divi ievērojami pasākumi – viesosies Igaunijas vadošais un senākais teātris, Vanemuines teātris, kas skatītājus priecēs ar baleta izrādi “Ballet Gala” un baroka operu “Jūlijs Cēzars”.
Balvas pasniegšanas ceremoniju vadīs Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs un Rēzeknes Tautas teātra aktieris Jānis Pampe. Skatītājus klātienē un LTV1 translācijā priecēs Arnis Slobožaņins (“Dabasu Durovys”) un Daugavpils latviešu un latgaliešu kultūras centra “Daugavpils Sinfonietta” stīgu kvartets, “Borowa MC”, Trio ELPO (Edgars Cīrulis, Jānis Rubiks, Kalvis Sležis-Zaļkalns) un etnomūziķe Liene Skrebinska, Normunds Zušs un Agnese Rakovska, etnogrupa “Ogas” un etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”, ansis, ŪGA, "juos īluos līluos" un STOP TIME dance studio, Rīgas Projektu koris, solists Jānis Strazdiņš un postfolkloras grupa “Rikši” (koncertuzvedums “Folk pasija. Francis Trasuns”).
Ivo Fomina koncertturneja "Vēl viens pagrieziens" būs aizraujošs muzikāls piedzīvojums, kas priecēs gan jau daudzos esošos dziedātāja fanus, gan arī jaunus klausītājus! Šajos koncertos dzirdēsiet ne tikai Ivo Fomina jaunās un vēl nedzirdētās dziesmas no topošā albuma, tostarp aktuālo hitu "Sarkanās līnijas", bet arī īpašus skaņdarbus, kas dziedātāja koncertos nav skanējuši vairāk nekā 20 gadus. Skatītāji būs liecinieki unikālam ceļojumam, kurā šīs lieliskās un dziedātājam nozīmīgās dziesmas atdzīvosies jaunā skanējumā.
Farsu lielmeistara iestudējumi liek smieties līdz asarām miljoniem skatītāju visā pasaulē, un šī luga nav izņēmums! “Glābjas, kas var…” ir kritiķu un skatītāju izcili novērtēts darbs, par ko autors ir saņēmis apbalvojumus ne tikai Eiropā. Pēc šīs komēdijas motīviem ir veidoti scenāriji filmām, kas ekrānos izrādītas daudzviet pasaulē. Turklāt tieši šī komēdija joprojām tiek uzskatīta par visilgāk izrādīto iestudējumu slavenajā Londonas Vestenda teātrī. Uz skatuves vienuviet Džona Smita stāstu izdzīvos – kriminālseriālu zvaigzne Andris Daugaviņš, lieliski aktieri - Lelde Dreimane, Rihards Lepers, Linda Kalniņa, Jānis Jarāns, kā arī režisors Valdis Pavlovskis un komiķis Edgars Bāliņš.
No 14. martā Latgales vēstniecībā GORS būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (turpmāk –LNRMM) simtgadei veltīta mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde “Pieskāriens”. Kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti uninovatīvie instrumenti). “Izstādes uzmanības centrā ir vēstījums par Latvijas meistaru būvēto instrumentu un to radītāju stāstiem vairākās paaudzēs, par to iekļaušanos Eiropas mūzikas instrumentu būvēšanas tradīcijā, vienlaikus esot oriģināliem un inovatīviem. Otra izstādē eksponēto instrumentu atlases līnija atklāj mūzikas instrumentu un to lietotāju, Latvijas kultūrā nozīmīgu personību, attiecību stāstus. Šo līniju lielformāta melnbaltā foto un video dialogos ar savu instrumentu turpina izcili mūsdienu latviešu izpildītājmākslinieki,” uzsver LNRMM direktore Iveta Ruskule. Izstāde veidota, lai katrs varētu to ne tikai apskatīt, bet arī sadzirdēt un sajust – lieli un mazi, amatieri un profesionāļi.
Jauno horeogrāfu baleta vakars divās daļās. Baleta galā iepazīstina skatītājus ar divu talantīgu jauno horeogrāfu Džordžijas Tonijas Hairkas (Georgia Toni Hyrkäs) un Gusa Upčērča (Gus Upchurch) lidojošajām domu pasaulēm. Divu īsu iestudējumu veidolā pretstatīta klasiskās un modernās dejas valoda, gaišā un tumšā skatuves pasaule, horeogrāfes-sievietes un horeogrāfa-vīrieša darbi. Neskatoties uz visiem pretstatiem, abas daļas apvienojas vienam mērķim: piedāvāt skatītājam emocionālu pārdzīvojumu, neapgrūtinot skatītājus ar atbildību sekot līdzi stāstījumam un ļaujot ikvienam atrast darbos sev tīkamo jēgu.
Georga Frīdriha Hendeļa baroka opera. Spēcīgais valdnieks un militārais komandieris Jūlijs Cēzars dodas militārā ekspedīcijā uz Ēģipti, kur satiek 19 gadus veco Kleopatru un iemīlas viņā. Kleopatra, kura vēlas kļūt par Ēģiptes valdnieci, nolemj ar ķeizara palīdzību savaldzināt iekarotāju un ar Cēzara palīdzību tikt tronī. Plāns ir ideāls, taču tam ir viens liktenīgs trūkums: viņai nav ienācis prātā, ka varētu iemīlēties. Kara, intrigu un haosa vidū starp Kleopatru un Cēzaru uzplaukst mīlestība. Uz abām Vanemuines teātra izrādēm iespējams iegādāties abonementu.
Iestudējums, tāpat kā pazīstamā H. K. Andersena pasaka, ir par puķes bērnu Īkstīti, kura steidz izzināt pasauli un dodas meklēt savu “laimīgo zemi”. Abi autori Īkstītes ceļojumu nolēmuši padarīt krāsaināku un aizraujošāku, pasakas galveno varoņu attiecībām piešķirot vēl citas šķautnes un sižetiskos risinājumus, tāpēc izrādei radītas daudzas jaunas dziesmas. Komponists Jānis Lūsēns par izrādi saka: “Īkstītes stāsts ir brīnumu pilns, tajā nav nošķirta cilvēku un dabas pasaule, un pāri visam ir mātes mīlestība, kas katram bērnam ir patvērums, miers un drošība”.
Bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”, “MM Orķestris” un Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis “Vektors” dodas krāšņā koncerttūrē, lai izrādītu deju uzvedumu “Aiz ko garš pavasar’s?”. Uzvedumu veido horeogrāfe Dagmāra Bārbale un vairāk kā 120 RTU TDA “Vektors” dejotāji, kuri izdejo mainīgo, cerībām pilno pavasara laiku, kas piepildīts dabas norisēm, tradicionāliem lauku darbiem un ieražām. Uzvedums ir horeogrāfisks vispārinājums par cilvēka un dabas saskaņas nebeidzamajiem meklējumiem un nepieradināmo plūdumu.
Latvijas Jaunatnes teātris pirmo reizi Latvijas skatītājiem piedāvā iespēju noskatīties leģendāro zviedru muzikālo izrādi visai ģimenei "Emīla nedarbi" latviešu valodā! Izrādes režisore - Laila Kirmuška, libreta autori Elīna un Mats Sandeliusi, komponisti Georgs Rīdels un Fredriks Ākerbloms, dziesmu tekstu autore Astrida Lindgrēne, producents - Juris Millers.
Klausītāju iemīļotā dziedātāja Ance Krauze kopā ar pavadošo grupu ir sagatavojuši sirsnīgu koncertprogrammu "Neturi, kad pļavās brienu"- tajā pirmatskaņojumus piedzīvos vairākas jaunas, īpaši Ancei rakstītas dziesmas, tāpat koncertos būs dzirdamas arī klausītāju iecienītas Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna, Jāņa Strazda un citu komponistu dziesmas un arī jestras suitu ziņģes no Ances repertuāra. Koncerta apmeklētāji piedzīvos plašu emociju spektru - programmā skanēs gan apcerīgas un melanholiskas, gan arī enerģiskas un dzīvespriecīgas dziesmas, kurām visiem kopā no sirds dziedāt līdzi.
Koncerttūres nosaukums izvēlēts kā simbols divējādai tūres koncertu dabai – apvienojot vienā tūrē gan sirsnīgus, akustiskus koncertus koncertzālēs, gan lielu, skatītāju piepildītu, lielkoncertu “ar vadiem” – Arēnā Rīga. "Arī savstarpējā mijiedarbība ar koncertu klausītāju – kā mūsu izdziedātās rindas, tā publikas atkārtotās, bija vēl viens moments, ar ko asociējās šis tūres nosaukums,” teic Gatis Irbe. “Atbalss ir ļoti spēcīgs vārds, jo viss, ko mēs darām, kaut kādā veidā agri vai vēlu atbalsojas mūsu dzīvēs.“
Biļetes iespējams iegādāties Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmā internetā un kasē Pils ielā 4, Rēzeknē. Vairāk informācijas par aktualitātēm un iespējamajām notikumu izmaiņām www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.
