Izstādes

Ar gleznotāja Roberta Muža izstādes „Latvija. Ainava. Portrets“ atklāšanu 2016. gada 26. februārī ir iezīmēta jauna iniciatīva – Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerija, kas turpmāk koncertzāles apmeklētājiem,  blakus skatuves mākslas notikumiem, piedāvās Latvijas kultūrtelpā nozīmīgu un interesantu dažādos žanros strādājošu mākslinieku darbu kolekcijas.
 
Saziņai un jautājumiem:
 
gors [dot] izstades [at] rezekne [dot] lv vai +371 26387783
 
Guna Kalnača,
Latgales vēstniecības GORS Mākslas izstāžu kuratore 
 
Edijs Lauskinieks,
Mākslas izstāžu tehniskais koordinators 
 

Aktuālā izstāde:

Muzikālas tēmas un noskaņas Jāņa Maļecka gleznās

Gleznu izstāde “Muzikālās tēmas un noskaņas Jāņa Maļecka gleznās” Latgales vēstniecībā GORS ir retrospektīva, jo tajā skatāmi gan senāki, jau pazīstami darbi, gan arī šogad tapušas gleznas, kas pirmo reizi nodotas skatītāju vērtējumam. Izstādē iespējams izsekot vairākiem motīviem, kas parādās darbos pat ar desmit gadu starpību. Mākslinieka Jāņa Maļecka glezniecība veidojusies ciešā sasaistē ar mūziku, galveno uzdevumu saskatot  jūtu un sajūtu variāciju attēlošanā.  Muzikālas tēmas un muzikālas noskaņas sastopamas jebkurā audeklā, gan vizuāli iemiesotas skaņu plūsmās figurālās gleznās "Arfiste"', "Čelliste", "Pavasara sonāte", gan smalkas gaismas vibrācijās dabas tēlojumā "Aleja", "Pienene", gan artistiski ritmiskās abstraktās kompozīcijās. Dabas iespaidi parādās ainavu gleznojumos un ziedu motīvos – saulespuķēs un dārza ziedu kompozīcijās, kā arī pienenēs.

Šajā izstādē redzama izlase no gleznu sērijas, kas radīta Olilvjē Mesiāna “Kvarteta laika galam” ietekmē. Glezna “Vokalīze eņģelim” radīta, balstoties uz Kvarteta otrās daļas muzikālo saturu un noskaņām. Savukārt glezna “Spārni” sasaucas ar Mesiāna Kvarteta 3. daļu “Putnu bezdibenis”, kuras klarnetes solo gleznā parādās īpašā telpiskā plānojumā, risinot nebrīves, ierobežotības un putnu brīvā lidojuma problemātiku. Glezna “Palags” pievēršas materialitātes jautājumiem, parādot ekstremālu kontrastu starp sienas raupjumu un palaga glāsmaino tekstūru. Mūzikā to izspēlē čells Kvarteta piektajā daļā “Slavinājums Jēzus mūžībai”. Ciklu noslēdz filozofiska apcere par mūžību, ko Mesiāns izteicis daļā “Mūžības slavinājums”, bet Maļeckis gleznā “Lauks”. Konkrēta skaņdarba iespaidi parādās arī gleznā “Feju distance”, kas radīta pēc japāņu komponista Toru Takemicu skaņdarba vijolei un klavierēm. Gleznā redzamā flautiste, kas muzicē atspiedusies pret koka stumbru, izsaka skaņdarbā dzirdamās impresionistiskās krāsas, izsmalcināto koloristiku, kā arī fantastisku, pat neticamu stāvokli, kas sasniegts pašmeditācijā, kas tik tuva Austrumu zemēm. Arī citās gleznās redzamas mūziķes, kas atskaņo dažādus instrumentus – arfu, vijoli, čellu, flautu. Emocionāli jūtīgs un izsmalcināts kolorīts veido bagātu iespaidu, lauku un krāsu toņu saskaņu, kas balstīts latviešu glezniecības  tradīcijās.

Jānis Maļeckis (dz. 1957. g.) ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors,  Friderika Šopēna Mūzikas universitātes (Varšava) viesprofesors, aktīvi koncertējošs pianists, kura otra lielā aizraušanās ir glezniecība. Ar glezniecību sācis nodarboties jau bērnībā, bet pusaudža gados mākslai pievērsies jau profesionāli, apgūstot glezniecības pamatus pie Edvarda Grūbes un Intas Celmiņas, kuri ne tikai izglītojuši jauno mākslinieku, bet arī rūpējušies par viņa izaugsmi, iespaidiem un vienmēr mudinājuši būt profesionālam un izvairīties no banalitātēm. Jānis Maļeckis 1994. gadā ir absolvējis Latvijas mākslas akadēmiju, kur studējis Intas Celmiņas un Ivara Heinrihsona vadībā. Šo gadu laikā sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes, kā arī piedalījies grupu izstādēs. Starp nozīmīgākajām minamas izstādes Agijas Sūnas galerijā, Gārsenes pilī (2016), Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” (2015), Jelgavas kultūras namā ar I. Kalnrozi (2009), kā arī Valmieras Novadpētniecības muzejā (2007). Īpaša sadarbība notikusi ar Beļģijā esošo galeriju “Haudrechy”.