Cits

Par pasākumiem līdz 12. maijam

08.04.2020 - 13:25
Līdz ar ārkārtējās situācijas Latvijā pagarināšanu līdz 12. maijam, Latgales vēstniecībā GORS, pildot valdības rīkojumu un rūpējoties par sabiedrības veselību, visi līdz 12. maijam iecerētie pasākumi tiek pārcelti uz vēlāku laiku. Iegādātās biļetes lūdzam saglabāt – tās būs derīgas pasākumu jaunajos norises datumos!
 
Informējam, ka periodā no 13. marta līdz 12. maijam plānoto pasākumu jaunie norises laiki ir šādi:
  • 13. marts Koncertuzvedums “Kaupēn, mans mīļais” ir pārcelts uz 7. augustu plkst. 19.00;
  • 14. marts Muzikāla izrāde bērniem “Zilais traktors” ir pārcelts uz 14. maiju plkst. 18.00;
  • 14. marts Ģitārista Jāņa Bērziņa koncerts ir pārcelts uz 2021. gada 14. februāri plkst. 17.00;
  • 18. marts/29. aprīlis Koncertprogramma bērniem “Meža dziesmas” ir pārcelta uz 2020. gada rudeni, datums tiks precizēts;
  • 20. marts “Bēthovens, Vasks un Auznieks” ir pārcelts uz 2021. gada 26. februāri plkst. 18.00;
  • 21. marts Latgalīšu Reps “Cyta dzela” ir pārcelts uz 13. jūniju plkst. 20.00;
  • 22. marts Gruzijas vīru koris “Basiani” ir pārcelts uz 2020. gada 29. novembri plkst. 16.00 (ņemot vērā apstākļus un pārcelšanas iemeslus, nauda par biļetēm vairs netiek atgriezta (sākot ar 17. martu));
  • 27. marts Jubilejas koncerts “Dakotai 22. Zariņam 65. Dzeltajiem aizkariem 40” ir pārcelts uz 5. septembri plkst. 18.00;
  • 28. marts “The Sound Poets” akustiskais koncerts “Klusāk” ir pārcelts uz 13. septembri plkst. 16.00;
  • 29. marts Grupas “Rondo” un Aleksandra Ivanova koncerts ir pārcelts uz 11. oktobri plkst. 17.00;
  • 03. aprīlis LNSO un Vestarda Šimkus koncertprogramma “Čaikovskis, Grīgs un Rahmaņinovs” ir pārcelts uz 10. septembri 19.00;
  • 05. aprīlis Baibas Sipenieces izrādes “Vienreiz jau var” ir pārcelts uz 2. augustu plkst. 15.00 (papildkoncerts) un plkst. 18.00;
  • 09. aprīlis Koncertprogramma “Rīta un vakara dziesmas” tiks pārcelts uz 5. novembri 19.00;
  • 12. aprīlis Koncertuzvedums “Dzeivis graidi” ir pārcelts uz 22. maiju plkst. 19.00;
  • 15. aprīlis Uģa Rozes 60 gadu jubilejas koncerts ir pārcelts uz 20. septembri 19.00;
  • 17. aprīlis Liepājas teātra viesizrāde “Polianna” tiks pārcelta uz 18. septembri 18.00;
  • 18. aprīlis Liepājas teātra viesizrāde “Ģērbējs” tiks pārcelta uz 19. septembri 15.00;
  • 24. aprīlis Koncerts “Quest of the Invisible” ir pārcelts uz 2021. gada 23. aprīlis 18.00;
  • 25. aprīlis Dzejnieces Annas Rancānes jubilejas koncertizrāde “Latgolys freska” ir pārcelta uz 12. septembri 18.00;
  • 26. aprīlis ASV deju kompānijas “Complexions” laikmetīgā baleta izrāde ir pārcelta uz 16. septembri 18.00;
  • 29. aprīlis Koncertprogramma bērniem “Meža dziesmas” ir pārcelta uz 2020. gada rudeni, datums tiks precizēts;
  • 1. maijs Latgaliešu mūzikas koncertprogramma “Celīs, bruoļ!” tiks pārcelta uz 23. augustu 19.00;
  • 2. maijs Grupas “Raxtu Raxti” Latvijas svētku koncerts ir pārcelts uz 30. augustu 18.00;
  • 8. maijs Rēzeknes kamerorķestra un Aurēlijas Šimkus koncertprogramma “Reinas zemes iedvesmotie” ir pārcelta uz 2. oktobri 18.00;
  • 10. maijs Grupas “Baritoni” koncerts #KONCERTSĒRIJA ir pārcelts uz 16. augustu 17.00;
 
Ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ziņojumu, precizējam informāciju par situāciju ar biļetēm uz pasākumiem, kas tiek pārcelti/atcelti saslimšanas ‘Covid-19’ izplatības ierobežošanai izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ:
  • ja pasākums atcelts, naudu par biļetēm pircējs var saņemt atpakaļ vai organizators var piedāvāt apmeklēt citu līdzvērtīgu pasākumu;
  • ja pasākums pārcelts uz vēlāku datumu, nopirktās biļetes ir derīgas – tās nav nepieciešams apmainīt, un nauda par biļetēm netiek atgriezta.
 
 
Līdz 12. maijam būs slēgts Latgales vēstniecības GORS Informācijas centrs-kase, taču koncertzāle sasniedzama, rakstot koncertzale [at] rezekne.lv vai zvanot 64633303 (darbadienās no 12.00 līdz 16.00).
 
Biļešu rezervācijas SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" organizētajiem pasākumiem tiks pagarinātas.
Latgales vēstniecības GORS (SIA “Austrumlatvijas koncertzāle”) dāvanu kartes, kuru termiņš ir 2020. gada martā, aprīlī un maijā, tiks pagarinātas izmantošanai līdz 1. jūlijam. 
 
Ņemot vērā vīrusa “Covid-19” izplatības raksturu, tāpat pieņemts lēmums līdz 12. maijam ierobežot arī Latgales vēstniecības GORS Informācijas centra, kinoteātra “Silverscreen” un kafejnīcas “ZĪDS” darbalaiku:
  • Kinoteātris “Silverscreen” slēgts līdz 12. maijam.
  • Kafejnīca “ZĪDS” slēgta līdz 12. maijam. Taču pieteikt rezervācijas vasarai var, rakstot gors.zids [at] rezekne.lv vai zvanot 28080700.
 
Izstāžu “Juris Soikans. Maģiskais reālisms” un “Dzimtas grāmata” apskates iespējas tiks nodrošinātas arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.
 
Kamēr cenšamies ievērot #paliecmājās laiku, esam sagatavojuši iespēju pakavēties jau aizvadītajos Latgales vēstniecības GORS koncertos, izveidojot mājaslapā sadaļu "Koncertieraksti". https://biletes.latgalesgors.lv/lv/koncertieraksti Tajā ir iespēja noskatīties dažādu žanru koncertus un pasākumus no 2013. līdz pat šim gadam, tāpat pakāpeniski tiks pievienoti vēl jauni koncertu ieraksti. 
 
Latgales vēstniecības GORS komanda aktīvi seko līdzi visiem jaunumiem par situāciju valstī, tādēļ arī koncertzāles turpmākā rīcība būs atkarīga no kopējās situācijas. Aicinām arī GORS apmeklētājus sargāt veselību, ievērot ierobežojumus un noteikumus, būt saprotošiem, pacietīgiem un sekot līdzi jaunākajām ziņām! Aktuālā informācija par pasākumiem tiks publicēta Latgales vēstniecības GORS mājaslapā htttp://latgalesgors.lv, kā arī GORS profilos sociālajos tīklos Facebook, Twitter, Instagram un Draugiem.lv. 
 
Plašāka informācija par ierobežojumiem un ieteikumiem ārkārtējas situācijas laikā – https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu
 
Ļoti ceram tikties jau drīz!

Precizēts! Par pasākumiem līdz 14.04.

13.03.2020 - 15:41
Rūpējoties par sabiedrības veselību un pildot valdības lēmumu, no 13. marta līdz š. g. 14. aprīlim tāpat kā citur Latvijā tiek pārtraukta pasākumu norise Latgales vēstniecībā GORS. Šajā laikā plānotie pasākumi, cik iespējams, tiks pārcelti uz vēlāku laiku. Iegādātās biļetes lūdzam saglabāt – tās būs derīgas arī pasākumu jaunajos norises datumos! Visi pārcelto pasākumu datumi tiks izziņoti tiklīdz būs iespējams.
 
Ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ziņojumu, precizējam informāciju par situāciju ar biļetēm uz pasākumiem kas tiek pārcelti/atcelti līdz 14. aprīlim vīrusa 'Covid-19' un ārkārtējās situācijas izziņošanas dēļ:
- ja pasākums atcelts, naudu par biļetēm pircējs var saņemt atpakaļ vai organizators var piedāvāt apmeklēt citu līdzvērtīgu pasākumu;
- ja pasākums pārcelts uz vēlāku datumu, nopirktās biļetes ir derīgas - tās nav nepieciešams apmainīt, un nauda par biļetēm netiek atgriezta.
 
 
Informācija par pārceltajiem pasākumiem:
  • 13. marts Koncertuzvedums “Kaupēn, mans mīļais” ir pārcelts uz 7. augustu plkst. 19.00.
  • 14. marts Muzikāla izrāde bērniem “Zilais traktors” ir pārcelts uz 14. maiju plkst. 18.00.
  • 14. marts Ģitārista Jāņa Bērziņa koncerts ir pārcelts uz 2021. gada 14. februāri plkst. 17.00.
  • 18. marts Koncertprogramma bērniem “Meža dziesmas” ir pārcelta uz 29. aprīli plkst. 14.00.
  • 20. marts “Bēthovens, Vasks un Auznieks” ir pārcelts uz 2021. gada 26. februāri plkst. 18.00.
  • 21. marts Latgalīšu Reps “Cyta dzela” ir pārcelts uz 13. jūniju plkst. 20.00. 
  • 22. marts Gruzijas vīru koris “Basiani” ir pārcelts uz 2020. gada 29. novembri plkst. 16.00 (ņemot vērā apstākļus, nauda par biļetēm vairs netiek atgriezta (sākot ar 17. martu)). 
  • 27. marts Jubilejas koncerts “Dakotai 22. Zariņam 65. Dzeltajiem aizkariem 40” ir pārcelts uz 5. septembri plkst. 18.00.
  • 28. marts “The Sound Poets” akustiskais koncerts “Klusāk” ir pārcelts uz 13. septembri plkst. 16.00.
  • 29. marts Grupas “Rondo” un Aleksandra Ivanova koncerts ir pārcelts uz 11. oktobri plkst. 17.00.
  • 03. aprīlis LNSO un Vestarda Šimkus koncertprogramma “Čaikovskis, Grīgs un Rahmaņinovs” tiks pārcelts uz 10. septembri 19.00.
  • 05. aprīlis Baibas Sipenieces izrādes “Vienreiz jau var” ir pārcelts uz 2. augustu plkst. 15.00 (papildkoncerts) un plkst. 18.00.
  • 09. aprīlis Koncertprogramma “Rīta un vakara dziesmas” tiks pārcelts uz 2020. gada rudeni (datums tiks precizēts).
  • 12. aprīlis Koncertuzvedums “Dzeivis graidi” ir pārcelts uz 22. maiju plkst. 19.00.

Biļešu rezervācijas SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" organizētajiem pasākumiem tiks pagarinātas.

Latgales vēstniecības GORS dāvanu kartes, kuru termiņš ir 2020. gada martā un aprīlī, tiks pagarinātas izmantošanai līdz 1. maijam. 

Ņemot vērā vīrusa “Covid-19” izplatības raksturu, tāpat pieņemts lēmums līdz 14. aprīlim ierobežot arī Latgales vēstniecības GORS Informācijas centra, kinoteātra “Silverscreen” un kafejnīcas “ZĪDS” darbalaiku.
 
Latgales vēstniecības GORS Informācijas centrs ir slēgts.
Koncertzāle sasniedzama, rakstot koncertzale [at] rezekne.lv vai zvanot 64633303 (darbadienās no 12.00 līdz 16.00).
 
Kinoteātris “Silverscreen” slēgts līdz 14. aprīlim
Kafejnīca “ZĪDS” slēgta līdz 14. aprīlim. Taču pieteikt rezervācijas vasarai var, rakstot gors.zids [at] rezekne.lv vai zvanot 28080700.
 
Aicinām arī Latgales vēstniecības GORS apmeklētājus sargāt veselību, būt saprotošiem, pacietīgiem un sekot līdzi aktuālajām ziņām! Aktuālā informācija par pasākumiem tiks publicēta Latgales vēstniecības GORS mājaslapā htttp://latgalesgors.lv, kā arī GORS profilos sociālajos tīklos Facebook, Twitter, Instagram un Draugiem.lv.
 
Plašāka informācija par ierobežojumiem un ieteikumiem ārkārtējas situācijas laikā - https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu
 

Pārtraukta pasākumu norise no 13. marta līdz š. g. 14. aprīlim.

12.03.2020 - 18:37

Rūpējoties par sabiedrības veselību un pildot valdības lēmumu, pasākumu norise Latgales vēstniecībā GORS tiks pārtraukta no 13. marta līdz š. g. 14. aprīlim. Šajā laikā plānotie pasākumi, cik iespējams, tiks pārcelti uz vēlāku laiku. Apmeklētājiem tiks ziņots par pārcelto pasākumu datumiem, kā arī par biļešu atgriešanas iespējām uzreiz tiklīdz būs pieejama precīza informācija.

Lūdzam būt pacietīgiem un sekot līdzi aktuālajām ziņām.

Plašāka informācija par ierobežojumiem un ieteikumiem ārkārtējas situācijas laikā - https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu

Kultūras notikumi martā

28.02.2020 - 14:10
Martu Latgales vēstniecībā GORS iesāksim ar jaunu izstādi “Dzimtas grāmata“ un ar pianista Antona Rosputjko un ērģelnieces Līgas Dejus koncertprogrammu “Klavieres un ērģeles“. Dienvidnieciskos ritmos skatītājus iekustinās, Latvijas Radio bigbends, Maria Mendes no Portugāles un Micheal Pipoquinha no Brazīlijas ar koncertprogrammu “Dienvidu krasti“. Ģitārists Jānis Bērziņš skatītājus iepazīstinās ar savu jauno albumu “Alpīnists“, savukārt bērnus priecēs “Meža dziesmas“, ko komponists Edgars Raginskis radījis, iedvesmojoties no tēlainajiem un labestīgajiem Jāņa Baltvilka dzejoļiem. Tāpat martā “Sinfonietta Rīga“ kopā ar korejiešu izcelsmes amerikānieti Dži Dži tieši Rēzeknē pirmatskaņos jauno koncertprogrammu “Bēthovens, Vasks un Auznieka koncerts elektriskajai ģitārai“, bet mēneša otrajā pusē koncertzālē viesosies vīru koris “Basiani“ no Gruzijas, savukārt martu noslēgsim ar mūziķa Aleksandra Ivanova un leģendārās grupas “Rondo“ jubilejas koncertu.
 
Līdz 11. maijam, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS
No 23. februāra līdz 11. maijam būs iespēja apskatīt izstādi “Juris Soikans. Maģiskais reālisms“. Izstāde veltīta ekstraordinārai personībai – māksliniekam, teorētiķim, mākslas kritiķim un pedagogam Jurim Soikanam (1920-1995). Izstādes ierosme ir mākslinieka simts gadu jubileja, kas šogad apritētu 12. aprīlī. Jura Soikana daiļrade un tās attīstības trajektorijas ir ievērojami plašas kā arī iezīmē būtiskas 20. gs. otrās puses Latvijas kultūras un mākslas vēstures lappuses, kas saistītas ar trimdu, migrāciju un kultūru mijiedarbību globālā un lokālā kontekstā. Izstāde ietvers Jura Soikana glezniecības darbus, kas atspoguļo viņa teoriju par “Maģisko reālismu“, eksponēti tik arī arhīvu materiāli, kas izgaismos atsevišķas viņa biogrāfijas lappuses un plašo interešu loku.
Izstāde “Dzimtas grāmata“
No 5. marta līdz 11. maijam, 1. st. seminārzāle, bezmaksas, GORS
Ceļojoša izstāde, kas norisinās lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka“ ietvaros. Izstāde veidota ar mērķi rosināt diskusiju par ģimenisko vērtību saglabāšanu Latvijā un apmeklētājiem sniedz iespēju iepazīties ar divpadsmit grāmatām, kas atklāj emocionālus Latvijas dzimtu stāstus un savieno paaudzes cauri laikiem. Darbs pie izstādes veidošanas ildzis vairāk nekā pusgadu. Pēc tam, kad konkursa kārtībā izvēlēti izstādes dalībnieki – dzimtas no visas Latvijas – projekta komanda strādājusi pie katras ģimenes stāsta ietērpšanas mūsdienīgi estētiskā formā.
Ceturtdiena, 5. marts 19.00, Mazā zāle 10,00–20,00 €
Klausītājiem būs iespēja noklausīties taustiņinstrumentu duetu – ērģeles un klavieres –, kur katrs pārstāv savu laikmetu. Antons Rosputjko ir dzimis Latvijā, bet jau vairākus gadus dzīvo Austrijā. Viņš ir vairāku starptautisku konkursu laureāts un dažādu festivālu dalībnieks. Mākslinieks atzīst, ka vislielākais prieks viņam uzstāties esot Latvijā. Koncerta programmā skanēs solo skaņdarbi klavierēm un ērģelēm, kuri vēlreiz atgādinās par visām šo instrumentu iespējām, kā arī oriģinālie skaņdarbi un pārlikumi klavieru un ērģeļu duetam. Mūziķi atskaņos J. S. Baha, J. G. Mītela, Z. Karg-Elerta, D. Skarlati, F. Šūberta un E. Grīga mūziku.
Sestdiena, 7. marts 18.00, Lielā zāle 12,00–30,00 €, GORS
Maria Mendeša (Maria Mendes) ir portugāļu dīva ar plašu muzikālo interešu loku – viņa teicami jūtas džezā, glāsmaini dzied popmūziku un māk savai dzidri skanīgajai balsij piešķirt arī fadu smeldzīgumu. Mišaels Pipokiņa (Michael Pipoquinha), kurš Latvijā viesojies vairākkārt, jau pusaudža gados ar savu tehniski meistarīgo spēli apbūra tūkstošus sava videokanāla sekotāju visā pasaulē, un tagad šis brazīļu jauneklis ir uz pasaules slavas sliekšņa. Koncertā Rēzeknē skanēs mūzika no Portugāles un Brazīlijas, priecēs Marias un Mišaela skatuviskā saspēle, kā arī skanēs Latvijas Radio bigbenda programma “Tribute to Jaco”, kas tapusi sadarbībā ar Mišaelu un veltīta leģendārajam džeza basistam Džako Pastoriusam (Jaco Pastorius).
Piektdiena, 7. augusts 19.00, Lielā zāle 18,00–30,00 €
Pasākums pārcelts no 13. marta uz 7. augustu!
 
Ir pagājuši 20 gadi kopš leģendārās rokoperas "Kaupēn, mans mīļais" iestudējuma Liepājas teātrī, taču šis vēsturiskais stāsts par sabiedrības apjūsmoto laupītāju un slepkavu savu aktualitāti nav zaudējis arī šodien. Kaupēna lomā iejutīsies jaunais un talantīgais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms, kura aktiermeistarība, skatuviskais šarms un dziedātāja talants zibensātrumā iekarojis skatītāju, jo īpaši – daiļā dzimuma sirdis.
Ceturtdiena, 14. maija 18.00, Lielā zāle 6,00–20,00 €
Pasākums pārcelts no 14. marta uz 14. maiju!
 
Galvenais varonis, Zilais traktors, dodas pastaigā, taču apmaldās. Tāpēc viņa jaunie draugi – Profesors, meitene Maša un zēns Petja – dodas piedzīvojumiem pilnos meklējumos. Šajā pasakā nav ļauno tēlu – bērni dejos, smiesies un priecāsies par pozitīvo piedzīvojumu. Katrā numurā ir paredzēti interaktīvi elementi, kas mazajam skatītājam ļaus izkustēties, atrodoties turpat, savā sēdvietā. Stāsta pamatā ir vienkāršs un pat vismazākajiem skatītājiem saprotams sižets, ko papildina muzikālās spēles. 
Svētdiena, 14. februāris 17.00, Mazā zāle 15,00 €
Pasākums pārcelts no 14. marta uz 2021. gada 14. februāri!
 
Koncerts, tāpat kā jaunais albums “Alpīnists“, būs divu ģitārmūzikas pasauļu – instrumentālās un vokāli intrumentālās – apvienojums. Koncerts norisināsies divās daļās – pirmajā daļā uzsvars tiks likts uz virtuozu solo izpildījums, bet otrajā – uz skaņdarbiem ar dziesmu tekstiem un saspēli ansamblī, muzicējot kopā ar mūziķiem Staņislavu Judinu (basģitāra/kontrabass) un Dairi Petrauski (sitamie instrumenti). Koncertā varēs dzirdēt kompozīcijas no ģitārista jaunā albuma kā arī pasaulē atzītus ģitārmūzikas meistardarbus un aranžējumus tādām latviešu dziesmām kā “Gandrīz tautasdziesma“ un “Dzimtā valoda“.
Trešdiena, 29. aprīlis 14.00, Mazā zāle 8,00 €, GORS
Pasākums pārcelts no 18. marta uz 29. aprīli!
 
Koncertprogrammu “Meža dziesmas“ komponists Edgars Raginskis radījis, iedvesmojoties no tēlainajiem un labestīgajiem Jāņa Baltvilka dzejoļiem bērnu auditorijai. Dzejoļu tematika veltīta dabas iepazīšanai, saudzēšanai un iemīlēšanai, kā arī dažām pilsētas dzīves ainām. Skaņdarbi paredzēti diezgan plašai vecuma grupai – klausītājiem no 4 līdz 10+ gadu vecumam. Programmā piedalās Madara Botmane (mecosoprāns), Arvīds Kazlausks (saksofoni, balss) un Rihards Plešanovs (taustiņinstrumenti, balss). Sadarbībā ar mākslinieci un dizaineri Madaru Krieviņu tapusi koncertprogrammas vizuālā identitāte, bet Madara Botmane (LMA Modes mākslas nodaļas maģistrantūras absolvente) radījusi “Meža dziesmām“ pieskaņotus tērpus.
Piektdiena, 26. februāris 18.00, Lielā zāle 6,00–12,00 €, GORS
Pasākums pārcelts no 20. marta uz 2021. gada 26. februāri!
 
Ludviga van Bēthovena dzīves laikā par viņa “Lielo fūgu” kritiķi neizpratnē grozījuši galvas, tomēr kopš 20. gadsimta sākuma šo opusu uzskata par vienu no dižā meistara daiļrades virsotnēm. Par pārlaicīgām vērtībām vēsta arī Pētera Vaska mūzika, kas kā allaž vēršas pie līdzcilvēkiem, piedāvājot garīgu mierinājumu. Tomēr šīs programmas galvenā intriga ir koncerts elektriskajai ģitārai un orķestrim, kura autors ir Ņujorkā dzīvojošais Krists Auznieks. Ģitāras koncerta pirmatskaņojumā solo uzticēts korejiešu izcelsmes amerikānietei Dži Dži (Jiji), kura latviešu komponista mūziku spēlējusi arī Ņujorkas Linkolna centrā.
Sestdiena, 13. jūnijs 20.00, Mazā zāle 13,00 €
Pasākums pārcelts no 21. marta uz 13. jūniju!
 
Grupas “Latgalīšu Reps” pirmais solo koncerts “CYTA DZELA”. Koncertā būs dzirdamas ne tikai jau visiem labi zināmās, bet arī dziesmas no jaunā albuma, kas tiks izlaists jau 2020. gada pavasarī. Grupa "Latgalīšu Reps" kopš 2017. gada parāda īsto latgaliešu dabu un dzīvesprieku caur mūziku ne tikai pašiem latgaliešiem, bet arī “čiuļiem” jeb citu Latvijas novadu iedzīvotājiem. Grupai līdz šim ir vairāki veiksmīgi hīti “Skots pa lūgu”, “Es tycu”, “Atver durovys”, “Kūdra deg”, “Trešuo zvaigzne”, bet līdz šim populārākais “Žārei gali” no pirmā solo albuma ar 1,7 miljoni skatījumiem vietnē “Youtube”.
Svētdiena, 29. novembris 16.00, Lielā zāle 12,00–25,00 €, GORS
Pasākums pārcelts no 22. marta uz 29. novembri!
 
Vīru koris “Basiani“ tika izveidots 2000. gadā. Kora dalībnieki nāk no dažādām Gruzijas daļām. Lielākā daļa nāk no ģimenēm, kas piekopj tradicionālo dziedāšanu, piedaloties dažādos mūzikas kolektīvos kopš bērnības. Kopš dibināšanas dienas “Basiani“ aktīvi darbojas, atdzīvinot un popularizējot Gruzijas tradicionālo dziedāšanu. Kolektīvs ir izdevis vairākus albumus, kuri apkopo vairāk nekā 300 dziesmu. Mākslinieciskais vadītājs – Giorgi Donadze.
Sestdiena, 5. septembris 18.00, Lielā zāle 12,00–20,00 €
Pasākums pārcelts no 27. marta uz 5. septembri!
 
Leģendārās latviešu kantrī mūzikas grupā “Dakota” muzicē dziedātājs, ģitārists un dziesmu autors Edvīns Zariņš (balss, ģitāra), Raitis Keišs (balss, basģitāra), Ilvars Manfelds (sitamie instrumenti), Aleksandrs Šlujevs (piebalss, mutes harmonikas), Artūrs Palkevičs (taustiņinstrumenti, piebalss) un Vīgants Murelis (ģitāra). Koncertos  skanēs gan vecās un labi zināmās dziesmas, gan jauni skaņdarbi no topošā albuma.
Svētdiena, 13. septembris 16.00, Lielā zāle 12,00–22,00 €
Pasākums pārcelts no 28. marta uz 13. septembri!
 
Atkāpties no ierastā zināmu dziesmu skanējuma, izmēģināt jaunus instrumentālus salikumus un galu galā nonākt pēc iespējas nepastarpinātā kontaktā ar klausītājiem ir tas, kas jau iepriekš akustiskos koncertus darījis tik mīļus gan publikai, gan grupai. Pēc mūziķu teiktā, koncertprogrammas nosaukums “Klusāk“ ir tāpēc, ka skanējuma jauda būs pieklusinātāka, bet ne mazāka, grupa to vienkārši vērsīs vairāk uz iekšpusi, dziesmu jēgu un vēstījumu pastāstot citādākās skaniskās nokrāsās.
Svētdiena, 11. oktobris 17.00, Lielā zāle 30,00–40,00 €, GORS
Pasākums pārcelts no 28. marta uz 11. oktobri!
 
Kopš laika, kad pirmoreiz ieskanējās grupas mūzika, pagājuši jau 35 gadi. “Rondo” ir unikāla grupa, kuru raksturo ar visdažādākajiem epitetiem un salīdzinājumiem – no “pašmāju Rolling Stones” līdz “Krievijas Rodam Stjuartam”. “Бледный бармен”, “Я буду помнить”, “Боже, какой пустяк!”, “Московская осень” – šos hitus un daudzas citas dziesmas zāle vienmēr dzied līdzi, un tā ir vairāku paaudžu iemīļotā mūzika. Koncerts ir tikšanās ar daudzu skatītāju jaunību.
 
 

BOŅUKS 2019 balvu saņēmēji

23.02.2020 - 19:06
Latgales vēstniecībā GORS, klātesot Latvijas Republikas kultūras ministram Naurim Puntulim, noslēgusies svinīgā Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” pasniegšanas ceremonija, kurā godināti desmit aktīvākie, spilgtākie un plašāko rezonansi guvušie latgaliskās kultūras notikumi, personības, aktivitātes 2019. gadā. Balvas saņēma podnieka Evalda Vasilevska piemiņas izstāde un grāmata, Ligija Purinaša par dzejas krājumu „Sīvīte“, izdevums par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu, dokumentālā filma „Latgalīši Sibirī“, KUUP COFFEE, grupa „Bez PVN” un citi. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts tēlnieks Indulis Folkmanis.
 
Lai arī gada sākumā izskanēja bažas par „Boņuks 2019“ iespējamību, pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, sabiedrības un organizāciju atbalstam, arī šogad Latgales vēstniecībai GORS bija iespējas sarīkot Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks“ ceremoniju. Ikgadējais notikums viennozīmīgi ir gada svarīgākā latgaliskās kultūras satikšanās, kurā līdzās atskatam uz aizvadīto gadu un balvu saņēmēju godināšanai, tiek parādīta šī brīža latgaliskās kultūras situācija un tendences, kā arī dzimst idejas un sadarbības jauniem darbiem. Neskatoties uz līdzšinējo satraukumu radošo situāciju ar latgaliešu literatūru un izdevējdarbību, tieši „Boņuks 2019“ balvu pretendentu loks kategorijā „Valoda. Literatūra. Publicistika“ izrādījās visspēcīgākais. Tāpat šogad ļoti labi iezīmējas balvas ģeogrāfiskais griezums – tā nav tikai reģiona aktivitāte, balvai nominēti latgaliskie darbi un aktivitātes, kuri rodas vai vēsta par latgalisko gan citviet Latvijā, gan arī Īrijā, ASV, kā arī Sibīrijā.
 
Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019“ māla statuetes par padarīto 2019. gadā saņēma (alfabēta secībā):
 
Dokumentāls stāsts par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu „Aiz azara bolti bārzi...“
Grāmata ir dokumentāls stāsts par izcilās diriģentes un pedagoģes Terēzes Brokas dzīvi un ieguldījumu Latgales un Latvijas kultūrvides saglabāšanā un attīstīšanā. Izdevums radīts, sadarbojoties Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldei un literātei Annai Rancānei.
Video par balvas saņēmēju: https://youtu.be/jDtPlr0cLTE
 
Dokumentālā filma „Latgalīši Sibirī“
Filma ir dokumentāls stāsts par mūsu tautiešiem, kuri par savām mājām sauc Sibīriju. Tā atklāj, kas latgaliešus ir aizvedis uz tālo zemi, parādot Stolipina reformas ietekmi uz latgaliešu izbraukšanu vairāk nekā pirms simts gadiem, Transsibīrijas dzelzceļa būvniecības ietekmi uz izceļošanas iespēju, braukšanu burlakos un tās simts gadus sens atstāstījums, Staļina represiju skartie latgalieši un citas viņiem saistītas epizodes. Filmu var noskatīties te: https://youtu.be/-34sM3I2XRU
Video par balvas saņēmēju: https://youtu.be/QgfmWzsJRnk
 
Egita Kancāne. Stāstu krājums „Syltuo mola“
Stāstu krājums „Syltuo mola” ir autores debija latgaliešu literatūrā. Daļēji autobiogrāfiskie stāsti ir nelielas sadzīves ainiņas par trīs paaudžu sadzīvošanu Vārkavas novada Andiņu ciemā. Tā kā stāstu darbība notiek 20. gs. 80. un 90. gados, tas ir sava veida piemineklis vietai, tā laika notikumiem un cilvēkiem. Krājuma fragments pērn kļuva par II Pasaules diktāta latgaliešu rakstu valodā rakstāmo tekstu.
Video par balvas saņēmēju: https://youtu.be/elPl0iC_UgM
 
Evalda Vasilevska piemiņas izstāde un grāmata „Evalds Vasilevskis“
2018. gadā mūžībā devās Latgales podniecības leģenda Evalds Vasilevskis. 2019. gada rudenī un ziemā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā bija skatāma podniekam veltītā izstāde, kuras atklāšanā tika prezentēta mākslas zinātnieces Evijas Vasilevskas Evaldam veltītā grāmata-izdevums par Vasilevska dzīvi, darbu un ieguldījumu Latgales podniecībā, kā arī darbu retrospekcija un mācekļu, draugu un laikabiedru atmiņas.
Video par balvas saņēmēju: https://youtu.be/q4m1yR3hPFY
 
Grupas „Bez PVN“ dziesmas, video un koncerts „Rūbeži“
2019. gadā grupai „Bez PVN“ publiski plaši izskanēja divas dziesmas un mūzikas videoklipi – „Nabyus baiss(t)” un „Apveļc!”, bet gada galvenais grupas notikums bija lielkoncerts „Rūbeži” Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Koncerta videoieraksts te: https://youtu.be/8zR0ewe2bNo   
Video par balvas saņēmēju: https://youtu.be/34YhBZDDZ4U
 
Inta Viļuma un izdevums „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota“
Inta Viļuma ir Dagdas novada folkloras centra vadītāja, kura visa gada garumā aktīvi strādā pie Dagdas tradicionālās kultūras popularizēšanas un godā celšanas. 2019. gadā, pateicoties folkloras centra aktivitātei, Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā tika iekļauta arī maija dziedājumu pie krucifiksiem tradīcija Dagdas novadā, bet viens no svarīgākajiem darbiem – izdota „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota” – izzinošs materiāls par Latgales tradicionālās kultūras vērtībām Dagdas novadā.
Video par balvas saņēmēju: https://youtu.be/vgoV1EkCkYc
 
KUUP COFFEE. Saimieki Oskars un Jolanta Maculeviči
2018. gada rudenī Rēzeknes novada Lendžos, atgriežoties no Rīgas, Oskars un Jolanta Maculeviči izveidoja specializēto kafijas grauzdētavu “KUUP COFFEE”, kura piedāvā trīs dažādas Latgalē grauzdētas kafijas garšas – „Kolumbejis flirts”, „Jezupa Etiopejis sapyns” un „Brazilejis nakts”. Latgaliskais šajā gadījumā nav vien nosaukumi, bet arī kafiju garšu stāsti un pašu saimnieku vēstījums par kafiju un Latgali intervijās un raidījumos. Nu Lendžu kafija ir viens no populārākajiem suvenīriem, ko atvest, braucot ciemos no Latgales. Plašāk par kafijas grauzdētavu te: http://www.kuup.lv/.
Video par balvas saņēmēju: https://youtu.be/cioc_na-I1Y
 
Latgaliešu filantrops Pīters Aloizs Ragaušs
ASV dzīvojošais latgalietis, uzņēmējs un Latvijas goda konsuls Teksasā Pīters Aloizs Ragaušs jau vairāku gadu garumā finansiāli atbalsta Latgalei un latgaliskajai kultūrai svarīgus projektus, Hjūstonā aktīvi uztur latgalisko un latvisko garu, kā arī ASV popularizē latgalisko kultūru. Ar Pītera atbalstu pērn izdota Juoņa Cybuļska grāmata „Patīseiba ir myusu!”, nodibināta Latvijas Universitātes stipendija Latgales studentiem, palīdzēts V. Lōča muzeja celtniecības darbos un paveiktas citas lietas.
Video par balvas saņēmēju: https://youtu.be/-JerS5mxqF0
 
Ligija Purinaša. Dzejas krājums „Sīvīte“
Dzejas krājums „Sīvīte” ir autores debijas krājums, kas stāsta ne tikai par personībo, bet arī Latgales 20. gs. sieviešu stāstu. Grāmatā ilustrācijas veidotas no 20. gs. fotografētajiem sieviešu portretiem, piešķirot tiem jaunu, mūsdienīgu skatījumu. Dzejas krājums atklāj jaunas sievietes skatījumu uz notikumiem Latgalē, kultūrā, pasaulē, kas savijas ar skarbu, asu mirkļa fiksāciju, realitātes atspoguļojumu. Līdz ar dzejas krājuma prezentācijām, mūziķe Dana Vasiļjeva radījusi dziesmas ar Ligijas dzeju no jaunā krājuma.
Video par balvas saņēmēju: https://youtu.be/NB3B12sKLfA
 
Žurnāliste Ausma Sprukte
Ausma Sprukte jau sešus gadus strādā Latgales Reģionālajā televīzijā un visu šo gadu garumā ļoti rūpējas par to, lai latgaliešu valoda būtu redzama un dzirdama arī TV ekrānos. 2019. gadā Ausma turpināja stāstīt par notikumiem Latgalē latgaliski, veidoja pirmo TV raidījumu bērniem latgaliski „Žik!”, kā arī sāka veidot sižetus Latvijas Radio raidījumam „Kolnasāta”.
Video par balvas saņēmēju: https://youtu.be/jRzEkCJOtmU
 
 
Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts tēlnieks Indulis Folkmanis.
Plašāk par mūža ieguldījuma balvas saņēmēju te: https://latgalesgors.lv/lv/godinas-induli-folkmani, video te: https://youtu.be/6EwLhcOmxAU
 
Latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv lasītāju simpātiju balvu „Žyks“ jau otro gadu pēc kārtas saņēma etnogrāfisko tērpu darinātāja un skolotāja Iveta Seimanova. 2019. gadā Iveta Seimanova strādāja pie Preiļu burnasa (sieviešu goda mēteļa) atdarināšanu, balstoties muzeja materālos, tāpat atdzimšanu piedzīvojusi Rudzātu sievas cepure. Pērn nodibināta arī „Latgales etnogrāfiskā vēstniecība”, kura, neskatoties uz īso darbības laiku, paspēja noorganizēt trīs izstādes, caur lellēm iepazīstinot ar latviešu tautastērpu.
 
Ar visu 30 balvas nominantu sarakstu var iepazīties te: https://bonuks.lv/bonuks-2019/
 
„Boņuks 2019“ balvu pasniegšanas ceremonija šogad tika uzticēta jauniem vadītājiem – Laurim Zalānam („Ghetto Games” personībai jeb vienkāršajam latgalietim) un Armandam Buļam (ārstam un jaunajam hip-hop māksliniekam Būrs). Balvas laureāti saņēma no Latvijas Republikas kultūras ministra Naura Puntuļa, mūziķa un radio personības Ērika Zepa, tekstilmākslinieces Anneles Slišānes, LTV raidījuma „Kultūrdeva“ producentes un vadītājas Kristīnes Komarovskas, grupas „Borowa MC“ mūziķa Aigara Runča, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča, TV raidījumu vadītājas, mākslinieka Jura Soikana, kura darbi caurvija ceremonijas scenogrāfiju, mazmeitas un fotogrāfes Dagmāras Legantes-Celmiņas, Ludzas handbola komandas „Latgols“ jauno spēlētāju, kordiriģentes Andas Lipskas, Latgales vēstniecības GORS vadītājas Diānas Zirniņas un aktiera Gundara Āboliņa rokām.
 
Ceremonijā uzstājās postfolkloras grupa „Rikši”, grupa „Bez PVN”, vīru koris „Graidi” un Guntra Kuzmina-Jukna ar fragmentiem no uzveduma „Dzeivis graidi”, folkloras kopa „Upīte” un Rēzeknes novada un J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pūšamo instrumentu orķestris diriģenta Romāna Ivanova vadībā, mūziķe Dana Vasiļjeva, folkloras kopa „Ilža”, hip-hop apvienības „Ausmeņa Records“ pārstāve Ūga, hip-hop apvienības MKH41 pārstāvis Bruolāns, kā arī, ļaujot pakavēties filmas „Piļsāta pi upis“ skanējumā, dziedātājs Jānis Kurševs. Ceremoniju bija iespējams piedzīvot ne vien klātienē, Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē, bet arī tiešraidē, ko nodrošināja lietotne „LMT Straume”, kurā ikvienam interesentam pieejams arī ceremonijas video ieraksts http://straume.lmt.lv/lv/kultura/kultura/bonuks-2019/1051069.
 
Žūrijas komisijā, izvērtējot pretendentus „Boņuks 2019”, šogad darbojās 52 latgaliskās kultūras pārzinātāji, iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvīsti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti Latgaliešu kultūras gada balvas mērķis ir apkopot labāko, spilgtāko un svarīgāko padarīto un notikumus pērnajā gadā latgaliskajā kultūrā, godināt aktīvākos latgaliešu kultūras pārstāvjus, popularizētājus, kā arī veicināt un rosināt jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību nākotnē. „Boņuks 2019“ godina par sniegumu un padarīto 2019. gadā.
 
Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Balvas norisi atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S „Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Balvu novada, Ciblas novada, Dagdas novada, Kārsavas novada, Līvānu novada, Ludzas novada, Preiļu novada, Rēzeknes novada, Riebiņu novada, Viļakas novada un Viļānu novada pašvaldības, biedrība „Partitūra“, A/S „Latvijas Mobilais telefons“, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv, Latvijas Radio Latgales studija, žurnāls „IR“, muzejs „Andrupenes lauku sēta“, biedrība „Latgolys Studentu centrs“, žurnāls „A12“, „KUUP Coffee“, zemnieku saimniecība „Liepkalns“, „Latgolys šmakovka“ un kafejnīca „ZĪDS“. Plašāk par balvu: http://bonuks.lv un http://latgalesgors.lv.

Godinās Induli Folkmani

13.02.2020 - 17:56

Jau ziņots, ka svētdien, 23. februārī, notiks Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks“ pasniegšanas ceremonija, kurā līdzās pērnā gada notikumu, personību un aktivitāšu apbalvošanai par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts tēlnieks Indulis Folkmanis.

Lai arī tēlnieka Induļa Folkmaņa (1939) dzimtā puse ir Zemgale, Bārbele, taču visu aktīvo un radošo darba mūžu, dzīvojot un strādājot Daugavpilī, mākslinieks ieguldījis Latgalē. Indulim Folkmanim savulaik bijusi nozīmīga loma Daugavpils mākslas dzīvē, bet viņa darbi iezīmē ne tikai šī brīža Latgales, bet arī citu Latvijas vietu kultūrainavas, no kurām daudzas kļuvušas par pilsētu simboliem.

Indulis Folkmanis mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam studējis Latvijas Mākslas akadēmijā pie viena no latviešu tēlniecības pamatlicējiem, profesora Emīla Meldera, studiju laikā lielu ietekmi uz Folkmaņa radošo ceļu atstājusi arī iepazīšanās ar ievērojamo latviešu tēlnieku Kārli Jansonu. No 1965. līdz 2009. gadam Folkmanis dzīvoja un strādāja Daugavpilī, pirmos trīs gadus bijis vienīgais profesionālais mākslinieks pilsētā. Folkmaņa ierašanās esot bijusi kā sava veida lūzuma punkts pilsētas kultūras dzīvē, bet jau 20. gs. 70. gados Daugavpilī izveidojās mākslinieku grupa, kuras kodolā bija arī Folkmanis. Tajā laikā mākslinieki rosinājuši blakus tēlnieka darbnīcai Daugavpilī veidot arī keramiķu darbnīcas, kas ir tautas lietišķās studijas „Latgale” un šī brīža Daugavpils Māla mākslas centra, kura izstāžu zāle nu iekārtota bijušajā Folkmaņa darbnīcā, aizsākums. Induļa Folkmaņa pirmais darbs Daugavpilī bija Raiņa krūšutēls pie Daugavpils Universitātes, turpmākos gados tēlnieks veidojis pieminekļus un piedalījies to atjaunošanā visā Latvijā – turpat Daugavpilī, Balvos, Bauskā, Bebrenē, Eglainē, Ilūkstē, Jelgavā, Krāslavā, Salienā un arī Rēzeknē. Ievērojamākie no veidotajiem darbiem – piemineklis „Daugavpils atbrīvotājiem 1919. g.”, kopā ar Andreju Jansonu (Kārļa Jansona dēlu) atjaunotie pieminekļi „Vienoti Latvijai” Rēzeknē (1988–1992) un „Latgales partizānu pulkam” Balvos (1992–1994), kā arī kopā ar dēlu Ivo Folkmani veidotais piemineklis „Latgale māte raud” Krāslavā (2002–2003). 1999. gadā tēlnieks tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Vecumdienas Indulis Folkmanis aizvada dzimtajā Bārbelē, taču mākslas ceļu Daugavpilī aktīvi turpina viņa dēla Ivo Folkmaņa ģimene.

Līdz šim Latgaliešu kultūras gada balvā „Boņuks“ par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināti grāmatizdevējs Jānis Elksnis, dzejnieks un literatūrzinātnieks Osvalds Kravalis, sabiedriskais darbinieks, Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs Pēteris Locis, dzejnieks, folklorists un sabiedriskais darbinieks Antons Slišāns, radio raidījuma „Latgolys vuords“ veidotājs Broņislavs Spridzāns, etnogrāfiskā ansambļa „Rikova“ ilggadējā vadītāja Janīna Mičule, Atašienes etnogrāfiskā ansambļa „Vīraksne“ vadītāja Valentīna Mičule, kordiriģente Terēze Broka, žurnāliste, žurnāla „Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katoļu prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, kordiriģenti un pedagogi Antoņina un Vitolds Milaševiči, skolotājs, publicits un literāts Alberts Spoģis, valodniece Lidija Leikuma un mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.

Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Balvas norisi atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S „Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Balvu novada, Kārsavas novada, Līvānu novada, Ludzas novada, Preiļu novada, Rēzeknes novada, Riebiņu novada, Viļakas novada un Viļānu novada pašvaldības, biedrība „Partitūra“, A/S „Latvijas Mobilais telefons“, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv, Latvijas Radio Latgales studija, muzejs „Andrupenes lauku sēta“, biedrība „Latgolys Studentu centrs“, žurnāls „A12“, „KUUP Coffee“, zemnieku saimniecība „Liepkalns“, „Latgolys šmakovka“,  un kafejnīca „ZĪDS“.

Foto: Māris Justs, žurnāls „A12″

Zināmi BOŅUKS 2019 nominanti

04.02.2020 - 16:45
Noslēdzies žūrijas darbs, izvērtējot Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019“ pretendentus, un nu zināmi 30 balvas nominanti. Šogad balvas par aktivitātēm, darbu un sasniegumiem latgaliskajā kultūrā tiks pasniegtas jau divpadsmito reizi. Ceremonijā tiks paziņoti desmit balvas „Boņuks 2019“ saņēmēji un godināts arī balvas „Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā“ saņēmējs. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks svētdien, 23. februārī, plkst. 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē.
 
Par spīti gada sākumā izskanējušām bažām par balvas nākotni, šī gada Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks“ ceremonija notiks un, cik iespējas ļaus, balvas rīkošana vismaz pagaidām neapstāsies. Latgales vēstniecības GORS, kas ir balvas rīkotājs, vadītāja Diāna Zirniņa saka: „Lai arī iepriekšējā gada nobeigums un šī gada sākums mums ir bijis pārdomu un izvērtēšanas laiks, taču priecājamies par visu sabiedrības atbalstu un interesi, ko „Boņuks“ ir saņēmis. Valsts kultūrkapitāla fonda ekspertu lēmums lika vēl vairāk mobilizēties pašiem, iesaistīties citiem un domāt par Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks“ kā tiešām ļoti nozīmīgu latgaliskās kultūras daļu. Esam ļoti pateicīgi Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, kura aktīvi iestājas par lokālo kultūrtelpu attīstību, rodot iespēju balvai „Boņuks 2019“ atrast savus varoņus. Balva šogad tiks pasniegta jau 12. reizi, un mūsu vēlme un mērķis tāpat kā līdz šim ir celt tās kvalitāti, stiprinot arī latgalisko pašapziņu, rosinot darīt arvien jaunas lietas, veidot pasākumus un aktivitātes latgaliski. „Boņuks 2019“ nominantu spektrs ir ļoti plašs gan satura, gan ģeogrāfijas ziņā, kas vēl vairāk pierāda to, ka tā nav tikai reģiona balva, tā ir latgaliskās kultūras visā pasaulē balva.“
 
Latgaliešu kultūras gada balvas mērķis ir apkopot labāko, spilgtāko un svarīgāko padarīto un notikumus pērnajā gadā latgaliskajā kultūrā, godināt aktīvākos latgaliešu kultūras pārstāvjus, popularizētājus, kā arī veicināt un rosināt jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību nākotnē. „Boņuks 2019“ godinās par sniegumu un padarīto 2019. gadā. Balvas pretendentu iesniegšanas un nominantu noskaidrošanas process šogad turpināja pērn iesākto virzienu, neizdalot atsevišķas nominācijas, bet vērtējot visa gada veikumu kopā. Balvai tika saņemtas gandrīz 100 pieteikuma anketas kategorijās „Valoda. Literatūra. Publicistika“, „Audio. Video“ un „Aktivitātes. Notikumi. Personības“, kopējais balvas pretendentu skaits sasniedza 80 dažādus notikumus, personības, darbus, projektus un citas aktiviātes. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji tika izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.
 
Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019” nominanti ir (alfabēta secībā):
 
  1. Apvienība „Latgalīšu Reps“
  2. Baltijas džeza festivāls „Škiuņa džezs“ (Lūznavas muiža)
  3. Ciblas folkloras kopa „Ilža“. Albums un pētījums „Ludzas igauņu dziesmas“
  4. Dokumentāls stāsts par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu „Aiz azara bolti bārzi...“ (Anna Rancāne un Daugavpils pilsētas dome)
  5. Dokumentālā filma „Latgalīši Sibirī“ (biedrība „Latgolys Producentu Grupa“)
  6. Dokumentālā filma „Valkātājs“ (bīdreiba „Dokumentālists“)
  7. Dokumentālā filma „Prīsters“ (Latvijas Televīzija, filmu programma „Latvijas kods“)
  8. Dzejas videoklipi „Dūmoj ar komatim“ (biedrības „Latgolys Producentu Grupa“ un "Kukuži")
  9. Egita Kancāne. Stāstu krājums „Syltuo mola“
  10. Etnogrāfisko tērpu darinātāja un skolotāja Iveta Seimanova
  11. Evalda Vasilevska piemiņas izstāde un grāmata „Evalds Vasilevskis“ (Evija Vasilevska un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs)
  12. Grupas „Bez PVN“ dziesmas, video un koncerts „Rūbeži“
  13. Ilmāra Znotiņa fotoprojekts un izstāde „Latgolys ļauds“
  14. Ineta Atpile-Jugane. Dzejoļo krājums bērniem „Lobuo i nalobuo“
  15. Ingrida Tārauda. Dzejoļu krājums „Pajautys“
  16. Inta Viļuma un izdevums „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota“
  17. Izdevums „Nu sakneitis lozda zīd. Annys Vagalis folklorys i etnografiskūs materialu vuokums Kruoslovys apleicīnē“ (Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs)
  18. KUUP COFFEE. Saimieki Oskars un Jolanta Maculeviči
  19. Latgaliešu filantrops Pīters Aloizs Ragaušs
  20. Latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv
  21. Latgales diena Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
  22. Latgales Reģionālās televīzijas latgaliskie sižeti un raidījumi visa gada garumā
  23. Latvijas Radio 1 raidījums „Kolnasāta“
  24. Latvijas Radio 5 raidījums jauniešiem „Pīci Breinumi“
  25. Ligija Purinaša. Dzejas krājums „Sīvīte“
  26. Mākslinieču apvienība V.I.V.A. Aktivitātes visa gada garumā un izstāde „Laimes formula Latgalē. V.I.V.A.“
  27. Muzykys festivals saimem i draugim „LNSO vasarnīca“ (Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latgales vēstniecība GORS)
  28. Repere Ūga
  29. TV raidījumu ciklss „Latgales pilsētu stāsti“ (LRT+)
  30. Žurnāliste Ausma Sprukte
 
Balvas „Boņuks 2019” žūrijas komisijā vērtējumus par pretendentiem šogad sniedza rekordliels žūrijas komisijas locekļu skaits – 52 latgaliskās kultūras pārzinātāji, iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvīsti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti. Kategoriju „Valoda. Literatūra. Publicistika“ vērtēja 17 eksperti, „Audio. Video“ – 22 eksperti un „Aktivitātes. Notikumi. Personības“ – 29 eksperti (vairākiem ekspertiem bija jāizvērtē vairāk nekā viena kategorija). Žūrija iesniegtos nominantus izvērtē divās kārtās – pirmā ir neklātienes kārta, kurā tiek izvērtēti visi iesniegtie pretendenti, bet otrā ir klātienes kārta, kurā žūrijas locekļi diskutē un izvērtē jau 30 nominantus uz vietas Rēzeknē. Ar „Boņuks“ māla statuetēm tiek godināti tie 10 pretendenti, kuri saņēmuši lielāko punktu skaitu kopā abās kārtās (50 % vērtējuma nosakot neklātienes balsojumam, otrus 50 % – klātienes lēmumam).     
 
Žūrijas komisijā, izvērtējot pretendentus „Boņuks 2019” darbojās: Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, latgaliešu tradicionālās kultūras eksperte Ruta Cibule, dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, mūziķis un latgalisko projektu vadītājs Guntis Rasims, komponiste, balvas pārstāve Ilona Rupaine, literatūrzinātniece, Latvijas Republikas Izglītības ministre Ilga Šuplinska, valodniece Lidija Leikuma, radio Pieci.lv personība un dīdžejs Toms Grēviņš, Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, žurnālists un melomāns Kaspars Zaviļeiskis, portāla lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne, Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa, Latvijas Radio 2 personība Roberts Buivids, žurnāliste un mediju eksperte Anna Platpīre, Latvijas Radio personība Justīne Savitska, dzejnieks un žurnālists Toms Treibergs, latgaliešu kultūrvides aktīvists Juris Viļums, mūzikas izdevējs un dziesmu autors Guntars Račs, Latgales plānošanas reģiona pārstāvis Oskars Zuģickis, mūziķis un uzņēmējs Juris Vucāns, balvas rīkotāju pārstāve, latgalisko projektu vadītāja Edīte Husare, literāts un mūziķis Oskars Orlovs, tekstilmāksliniece Annele Slišāne, Latgales reģionālās televīzijas pārstāve Ausma Sprukte, Latgales žurnāla „A12“ redaktore Ināra Groce, žurnāliste un valodniece Maruta Latkovska, Latvijas Republikas kultūras ministra biroja vadītāja Marika Zeimule, portāla „Delfi.lv“ sociālo tīklu satura redaktore Andra Čudare, režisors un Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētājs Dāvis Sīmanis, literāts un literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs, dziesminieks un TV raidījumu vadītājs Kārlis Kazāks, žurnāliste un valodniece Sandra Ūdre, literāte un literatūrzinātniece Ilze Sperga, latgaliešu kultūrvides aktīvists Voldemārs Ivdris, latgaliešu grāmatu tirdzniecības veicinātājs Artis Logins, rakstnieks, mākslinieks un radio raidījumu vadītājs Svens Kuzmins, māksliniece un Valsts kultūrkapitāla fonda eksperte Agra Ritiņa, Latgales Reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičš, vijolniece Aija Īzāka, apvienības „Latgalīšu Reps“ mūziķis Ivo Grigalis, mūziķis un dokumentālo filmu veidotājs Arnis Slobožaņins, folkloras kopas „Vīteri“ vadītāja Sandra Stare, mūziķe Ieva Saliete, mūzikas kritiķis un portāla „TVNET“ sadaļas „Kultūra+“ redaktors Jānis Žilde, mūziķis un radio raidījumu vadītājs Ēriks Zeps, nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, horeogrāfs un Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs Ilmārs Dreļs, portāla „Travelnews.lv“ vadītājs un tūrisma eksperts Aivars Mackevičs, jaunatnes lietu speciālists un TV šovu dalībnieks Oskars Bērziņš, A/S „Latvijas valsts meži“ pārstāvis Tomass Kotovičs un mākslinieks un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pārstāvis Māris Čačka.
 
Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 23. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Uz ceremoniju mīļi gaidīti nominanti, vērtēšanas komisija, mediju pārstāvji un ikviens latgaliešu kultūras interesents. „Boņuks 2019“ balvu pasniegšana šogad uzticēta jauniem vadītājiem – Laurim Zalānam („Ghetto Games” personībai jeb vienkāršajam latgalietim) un Armandam Buļam (ārstam un jaunajam hip-hop māksliniekam Būrs). Ceremonijā uzstāsies postfolkloras grupa „Rikši”, grupa „Bez PVN”, vīru koris „Graidi” ar fragmentiem no uzveduma „Dzeivis graidi”, folkloras kopa „Upīte” un Rēzeknes novada un J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas orķestris, mūziķe Dana Vasiļjeva, folkloras kopa „Ilža”, hip-hop māksliniece Ūga, kā arī, ļaujot pakavēties filmas „Piļsāta pi upis“ skanējumā, dziedātājs Jānis Kurševs. Balvu tiešraidē arī šogad varēs vērot lietotnē „LMT straume“ http://straume.lmt.lv/.
 
Balvas „Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā“ ieguvējs tiks publiski paziņots februāra vidū. Tāpat, sadarbojoties ar latgaliešu kultūras ziņu portālu lakuga.lv, arī šogad tiks noskaidrots portāla lasītāju simpātijas – „Žyka“ balvas saņēmējs. Nobalsot par savu simpātiju ikviens interesents var te: https://www.lakuga.lv/2020/02/05/bolsoj-par-sovu-bonuks-2019-favoritu.
 
Pirms „Boņuks 2019” ceremonijas plkst. 14.00 Latgales vēstniecība GORS aicina uz Latgalē (Ludzā) dzimušajam, bet ilgus gadus trimdā dzīvojušajam gleznotājam, grafiķim un mākslas zinātniekam Jurim Soikanam (1920–1995) veltītās izstādes atklāšanu, kura ierosme ir Soikana 100. jubileja, kas māksliniekam apritētu šī gada 12. aprīlī. Mākslinieka darbu motīvi caurvīs arī balvas pasniegšanas ceremonijas scenogrāfiju.
 
Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Balvas norisi atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S „Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Balvu novada, Kārsavas novada, Līvānu novada, Ludzas novada, Preiļu novada, Rēzeknes novada, Riebiņu novada, Viļakas novada un Viļānu novada pašvaldības, biedrība „Partitūra“, A/S „Latvijas Mobilais telefons“, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv un Latvijas Radio Latgales studija. Plašāk par balvu: http://bonuks.lv

Kultūras notikumi februārī

27.01.2020 - 15:56
Februāri Latgales vēstniecība GORS iesāks ar noslēpumaino Latvijas Leļļu teātra izrādi “Mazā raganiņa“ un turpinās ar Štrausa festivāla orķestri diriģenta Pītera Guta vadībā no Vīnes. Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris viesosies ar izrādi “Mēdeja“, savukārt dziedātāja Maria Emilia skatītājus priecēs, dziedot fado, kas ir tradicionāla folkmūzika Portugālē. Tāpat notiks jaunās izstādes “Juris Soikans. Maģiskais reālisms“, kuras ierosme ir mākslinieka 100. jubilejas gads, atklāšana. Kā ierasts, februāra izskaņā svinēsim vienu no gada gaidītākajiem notikumiem Latgalē – Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ balvu pasniegšanas ceremoniju. 
 
Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Nejaušā eksistence“
Līdz 16. februārim, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS
Māksliniece Alvīne Bautra portretē cilvēkus, kuru apveidi šķietami izšķīst tukšā telpā. Izstādē “Nejauša eksistence“ māksliniece uzdod jautājumu sev un skatītājiem – kā cilvēka prāts uztver savu esību, sevis paša eksistenci šajā pasaulē, un  – vai mūsu eksistence patiešām ir nejauša?
Sestdiena, 1. februāris 18.00, Mazā zāle 10,00–15,00 €
Krievu dramaturga Aleksandra Gaļina lugā “Sirēna un Viktorija” divas sievietes ir kā pretpoli, kas nemanot ļaujas piedzīvojumiem ar noslēpumainu vīrieti. Viena ir vientuļa skolotāja ar angļu gramatikas zināšanām somā, bet otra, izbijusi biznesmene ar skotu viskiju uz galda. Abas dāmas pietiekoši atšķirīgas, bet tajā pašā laikā līdzīgi vientuļas, risinājumu meklē pie vīrieša, kas dāmām dzīvi sagriež kājām gaisā. Noslēpumainais svešinieks sola piepildīt dāmām visslēptākās vēlēšanās. Rodas jautājums, vai daudzsološais vīrietis ir tas, par ko uzdodas? Režisors – Felikss Deičs. Lomās: Aīda Ozoliņa, Jakovs Rafalsons, Gunta Virkava.
Otrdiena, 11. februāris 18.00, Lielā zāle 5,00–10,00 €, GORS
Mazā raganiņa vēl ir ļoti jauna, viņai ir tikai 127 gadi. Kādu dienu viņa nonāk izvēles priekšā – ir jāsaprot, kas tad īsti ir labas un kas ir nelabas lietas. Vai labās lietas tiešām ir labas, vai tomēr ne? Kad rodas šis jautājums, pat burvestības īsti nepalīdz atrast pareizo atbildi, tādēļ labi, ka blakus vienmēr ir gudrais draugs krauklis Abrakss, kurš zina visu... gandrīz visu. Izrādes režisore – Laila Kirmuška.
Svētdiena, 16. februāris 16.00, Lielā zāle 20,00–40,00 €, GORS
Orķestra programma ietver gan populāros klasiskos skaņdarbus, gan arī mazāk zināmas melodijas; pārsteigumu pilnus muzikālus jokus un muzikālus operetes fragmentus. Uzticība stilam, tīra un skaista skaņa, Vīnes šarms un muzikālās daiļrades prieks ir šī orķestra raksturīgākās iezīmes. Šis ir patiesi "dzīvs" kolektīvs, kas viegli iesaistās komunikācijā ar skatītājiem, uzdejojot vai ejot skatītāju rindās. Būdams uzticīgs Štrausa laikā pastāvējušajai tradīcijai, Pīters Guts diriģēs ar vijoli rokās.
Otrdiena, 18. februāris 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €, GORS
Varenā burve Mēdeja, ķēniņa Kolhida meita un Saules dieva Heliosa mazmeita, palīdzēja Jāsonam iegūt zelta aunādu. Iemīlējusies argonautu vadonī, viņa aizbēga viņam līdz un kļuva par viņa sievu. Taču pagāja neliels laiks un Jāsons jau lūkojas pēc citas: viņš vēlas precēties ar ķēniņa Kreonta meitu, tajā pašā laikā Mēdejai ar abiem dēliem draud izraidīšana... Režisors: Vladislavs Nastavševs. Lomās: Guna Zariņa, Andris Keišs, Igors Čerņavskis u. c.
Piektdiena, 21. februāris 19.00, Lielā zāle 15,00–30,00 €
Fado ir tradicionāla, melanholiska folkmūzika, kas ir populāra Portugālē. Maria Emilia savu muzikālo izjūtu mantojusi no tēva, kurš bijis ģitārists fado mūzikas restorānos un krogos Brazīlijā un Portugālē. Dziedātāja fado izpilda ar apbrīnojamu vieglumu, it kā mūzika būtu viņas elpa. Maria Emilia stāsta par mīlestību, greizsirdību un fado viņa mēdz salīdzināt ar karnevālu.
Svētdiena, 23. februāris 14.00, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS
No 23. februāra līdz 19. aprīlim būs iespēja apskatīt izstādi "Juris Soikans. Maģiskais reālisms". Izstāde veltīta ekstraordinārai personībai – māksliniekam, teorētiķim, mākslas kritiķim un pedagogam Jurim Soikanam (1920-1995). Izstādes ierosme ir mākslinieka simts gadu jubileja, kas šogad apritētu 12. aprīlī. Jura Soikana daiļrade un tās attīstības trajektorijas ir ievērojami plašas kā arī iezīmē būtiskas 20. gs. otrās puses Latvijas kultūras un mākslas vēstures lappuses, kas saistītas ar trimdu, migrāciju un kultūru mijiedarbību globālā un lokālā kontekstā. Izstāde ietvers Jura Soikana glezniecības darbus, kas atspoguļo viņa teoriju par “Maģisko reālismu“, eksponēti tik arī arhīvu materiāli, kas izgaismos atsevišķas viņa biogrāfijas lappuses un plašo interešu loku.
Svētdiena, 23. februāris 16.00, Lielā zāle 10,00 €, GORS
Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Ik gadu Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija ir ne tikai atskatīšanās uz pērnajā gadā padarīto, kā arī latgaliešu kultūrā aktīvo ļaužu, interesentu un atbalstītāju satikšanās, bet arī šī brīža latgaliskās kultūras tendenču parādītāja. “Boņuks 2019” vadīšana šajā reizē būs ”Ghetto Games” personības jeb vienkāršā latgalieša Laura Zalāna un ārsta un jaunā hip-hop mākslinieka Būrs (Armanda Buļa) rokās. Ceremonijā uzstāsies postfolkloras grupa “Rikši”, grupa "Bez PVN", Rēzeknes pūšamo instrumentu orķestris un vīru koris “Graidi” ar fragmentiem no uzveduma “Dzeivis graidi”, folkloras kopa “Upīte”, mūziķe Dana Vasiļjeva, folkloras kopa “Ilža” un citi mākslinieki.
Sestdiena, 29. februāris 18.00, Lielā zāle 12,00–25,00 €
Krāšņā lielkoncertā “Vienā elpā” piedalīsies dziedātāji Aija Andrejeva, Ieva Kerēvica, Agnese Rakovska, Ingus Pētersons, Igo un Atis Ieviņš, Vidzemes kamerorķestris (diriģents Andris Veismanis) un instrumentālā grupa Jāņa Strazda vadībā, koncertos tiks svinēta dziedātāja Ingus Pētersona 60 gadu jubileja. Šajā koncertprogrammā piedalās ļoti kolorīti un daudzpusīgi dziedātāji, un arī viņu dziedātās dziesmas un repertuārs ir īpašs. Lelākā daļa no šīm dziesmām ir publikai ļoti labi zināmas un tādas, ko cilvēki vienmēr koncertos no šiem dziedātājiem grib dzirdēt.

Emocionālā koncertprogramma VARIĀCIJAS

22.01.2020 - 16:01
Piektdien, 24. janvārī, Latgales vēstniecības GORS Mazajā zālē pirmo reizi pilnā garumā un jaunā mūziķu sastāvā tiks atskaņota pasaules mūzikas grupas “Lata Donga”, kuras kodolu veido latviešu tautas mūzikā labi zināmā ģimene – Aīda Rancāne, Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne un Andris Kapusts –  koncertprogramma “Variācijas”. Koncertā skanēs grupas pirmā albuma “Variācijas” skaņdarbi – Latgales, Kurzemes un Vidzemes tradicionālās dziesmas jaunās variācijās. 
 
Ar grupu “Lata Donga” pirmo un līdz šim vienīgo reizi klausītājiem Rēzeknē bija iespēja tikties pērnā gada Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2018” notikumā, kurā grupas izpildītā “Vysi kūceni” apbūra skatītājus gan uz vietas koncertzālē, gan ceremonijas vērotājus video tiešraidē, GORS komandai rosinot domāt par iespēju ar grupu satikties atsevišķā koncertprogrammā. Grupas īpašā muzikālā pievilcība saistās ar emocionālo, savdabīgi piesātināto un iedvesmojošo balsu skanējumu. Senais un mūsdienīgais, latviskais un pasaulīgais, sievišķais un sakrālais savijas vienotā veselumā un ir galvenie grupas mūzikas iedvesmas avoti. Pasaules mūzikas grupas “Lata Donga” kodols ir Latvijas tautas mūzikā ļoti labi zināmā ģimene, kura jau trešajā paaudzē izpilda tautas mūziku. Aīda Rancāne, Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne un Andris Kapusts atpazīstami kā folkloras kopas “Grodi” dalībnieki, tāpat Asnate un Aurēlija ir vienas no Latvijas šī brīža populārākās grupas – “Tautumeitas” – dziedātājas, kā arī aktīvi iesaistās citos mūzikas projektos. Pārmantotā tradicionālās mūzikas izpratne un mīlestība pret to, kā arī ilggadēja darbošanās folkloras laukā apvienojumā ar etnomuzikoloģijas, vizuālās mākslas un laikmetīgās dejas studijām, rada grupas savdabīgo vēstījumu. Rēzeknē paredzētajā koncertā grupas pavadošajā sastāvā muzicēs Tobiass Illingvorts (klavieres), Mārtiņš Miļevskis (sitaminstrumenti) un Toms Poišs (kontrabass).
 
“Lata Donga” pirmais albums “Variācijas” iznāca 2018. gadā un tika nominēts gan Mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons”, gan Latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks 2018”. Muzikologs, profesors Mārtiņš Boiko, aprakstot albumu, teicis: “Albumā uzņemtās melodijas pārstāv dažādus stilus, tās arī nāk no dažādiem novadiem. Attiecīgi, atšķirīgi dažādās dziesmās ir arī variēšanas paņēmieni. Grupas “Lata Donga” albums “Variācijas” savu nosaukumu attaisno ne tikai tajā ziņā, ka tas rāda tautas melodiju variēšanos: albums asociatīvi ietver variācijas (variantus) arī tādējādi, ka rāda, kā ar šīm melodijām un viņu variēšanos var mūsdienās apieties, savienojot tās dažādos veidos ar dažādu pasaules mūzikas stilu elementiem.”
 
Koncertprogramma “Variācijas”, kas GORS Mazajā zālē skanēs 24. janvārī plkst. 19.00, pirmo reizi tiks atskaņota pilnā garumā, izskanot visām albumā iekļautajām Latgales, Kurzemes un Vidzemes dziesmām, un ar jaunu mūziķu sastāvu. Koncerta biļešu cena 12,00 un 15,00 €, GORS kultūras vēstnieku programmas dalībniekiem 30 % atlaide. Biļetes nopērkamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmās. Koncerta norisi atbalsta Rēzeknes pilsētas dome un Valsts kultūrkapitāla fonds. Plašāk: http://latgalesgors.lv.

 

Pauž bažas par BOŅUKS pastāvēšanu

03.01.2020 - 15:33

Decembra vidū Latgales vēstniecība GORS izsludināja pretendentu pieteikšanu ikgadējai Latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks”, kas katru gadu ir viens no gaidītākajiem notikumiem latgaliskajā kultūrā un vienīgā neatkarīgā balva, kura īpaši izceļ un godina sasniegumus un padarīto latgaliskās kultūras dzīvē, kā arī parāda tās tendences. Taču pašās gada beigās tika saņemta ziņa par Valsts kultūrkapitāla fonda lēmumu par atbalstu valstiski nozīmīgiem pasākumiem 2020. gadā un Latgaliešu kultūras gada balvas atbalstāmo aktivitāšu vidū vairs nav. Balvas rīkotāji neslēpj, ka ar līdzšinējām aktivitātēm gadu gaitā viesušās cerības, ka latgaliskās norises tiek augstu novērtētas, taču atbalsta nesaņemšana un radusies situācija liek domāt par Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” turpmākās pastāvēšanas iespējām.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis allaž ir bijis veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību. Tajā līdzās pērnā gada spilgtāko un nozīmīgāko latgaliskās kultūras notikumu, personību, aktivitāšu apkopošanai un godināšanai svarīga ir arī latgaliešu kultūras tendenču parādīšana. Latgaliešu kultūras gada balva neaptver tikai reģionu, bet parāda latgalisko arī citviet Latvijā un pasaulē, ko katru gadu apliecina gan balvas nominantu, gan saņēmēju aktivitāšu plašums. Tādēļ Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums neatbalstīt balvas norisi valstiski nozīmīgo pasākumu vidū Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” rīkotājiem radījis neizpratni, turklāt atbalstīto norišu vidū arī nav neviena cita notikuma, kas kādā veidā atsauktos uz latgalisko kultūru. Protams, atbalsta nozīmīgums ir arī līdzfinansējumā, kas bija viens no galvenajiem faktoriem kvalitatīvā balvas norisē. Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi notika 2009. gadā, Latgales vēstniecība GORS balvu rīko kopš 2013. gada un pēdējos gados, pateicoties atbalstam valstiski nozīmīgo notikumu programmā, ļoti pieaugusi gan balvas kvalitāte, gan rezonanse. Tagad, nesaņemot atbalstu, balvas rīkotāji ir pārdomās par balvas turpmāko pastāvēšanu, jo saglabāt jau sasniegto līmeni šobrīd pašu spēkiem diemžēl nebūs iespējams. Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” vajadzība kā vienas no lielākajām latgaliskās kultūras gada norisēm nav apšaubāma, taču šī brīža situācija liek apdomāt, ko darīt nākotnē un kādus risinājumus neprognozējamajam finansiālajam atbalstam un kopējās izpratnes veicināšanai meklēt nākamajiem gadiem. Balvas rīkotāji ir pateicīgi par atbalstu balvas norisei Latgales kultūras programmai, kuras iespējas diemžēl gan ir ļoti ierobežotas programmas norises termiņu dēļ, kā arī tām Latgales reģiona pašvaldībām, kas katru gadu sniedz finansiāli nelielu, taču morāli ļoti nozīmīgu atbalstu “Boņuks” pastāvēšanā. Ja kādam individuālajam atbalstītājam vai uzņēmējam ir iespējas un interese atbalstīt šī gada “Boņuks 2019” norisi, balvas rīkotāji aicina sazināties bonuks [at] rezekne.lv vai zvanot 26144533.

Balvas “Boņuks 2019” ceremonija paredzēta 2020. gada 23. februārī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS. Līdz 6. janvārim GORS aicina pieteikt balvas pretendentus par padarīto pērnajā gadā. Māla “Boņuka” statuetes arī šogad saņems 11 latgaliskās kultūras aktivitātes, notikumi, procesi un personības. Pretendentus balvai var iesniegt kategorijās “Valoda. Literatūra. Publicistika”, “Aktivitātes. Notikumi. Personības” un “Audio. Video”, no kurām balvas žūrija, izvērtējot pretendentus neklātienes un klātienes kārtās, izvirzīs 30 nominantus un no tiem 10 balvas saņēmējus – aktivitātes, personības, notikumus, darbus, bez kuriem visvairāk nebūtu iedomāja latgaliskā kultūra 2019. gadā. Viena balva nemainīgi tiks piešķirta par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. Savu lasītāju simpātiju balvu pasniegs arī “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv”. Aizpildītas pieteikuma anketas balvai “Boņuks 2019” elektroniskā formātā, pa pastu vai tiešsaistes pieteikuma veidā Latgales vēstniecība GORS gaidīs līdz 2020. gada 6. janvārim. Iesniegtos pieteikumus izvērtēs latgalisko kultūrvidi vai attiecīgo balvas nozari pārzinoša žūrija vismaz 25 cilvēku sastāvā. Balvas pretendenta pieteikuma anketu internetā var atrast: http://bonuks.lv un http://latgalesgors.lv.

Ik gadu Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija ir ne tikai atskatīšanās uz pērnajā gadā padarīto, kā arī latgaliešu kultūrā aktīvo ļaužu, interesentu un atbalstītāju satikšanās, bet arī šī brīža latgaliskās kultūras tendenču parādītāja. “Boņuks 2019” pasniegšanas ceremonija notiks 2020. gada 23. februārī plkst. 16.00. Pirms “Boņuks 2019” ceremonijas ikviens interesents ir aicināts uz Latgalē (Ludzā) dzimušā, bet ilgus gadus trimdā dzīvojušā gleznotāja, grafiķa un mākslas zinātnieka Jura Soikana (1920–1995) simtgadei veltītās izstādes atklāšanu. Mākslinieka darbu motīvi caurvīs arī balvas pasniegšanas ceremoniju.

Šī gada sākumā Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2018” saņēma desmit aktīvākie, spilgtākie un plašāko rezonansi guvušie latgaliskās kultūras notikumi, personības, projekti 2018. gadā. Balvas saņēma dzejniece Anna Rancāne par krājumu “Prīca i klusiešona”, dokumentālā filma “Latgalīši Pīterpilī”, Aija Īzāka un “Teksasys latgalīši” par albumu “Dvieselis steigys”, grupa “Bez PVN”, apvienība “Latgalīšu Reps”, tekstilmākslinieces Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai, raidījums “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” par Ludzas izloksni, dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Ontona Slišāna 70 gadu svinības Ziemeļlatgalē, dziesmu grāmata un CD bērniem “Zalta puče”, kā arī komiķa Jāņa Skuteļa un “Benji Knewman” iedzīvinātais koncepts “Nameiz”. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda, sadarbojoties ar biedrību “Partitūra”. “Boņuks 2019” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S “Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada, Ludzas novada, Preiļu novada un Viļānu novada pašvaldības. Balvu pasniegšanas ceremoniju klātienē 23. februārī Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē var vērot ikviens interesents. Biļetes sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmās.