Cits

Kultūras notikumi maijā

01.05.2016 - 16:09
„Shipsea“. Jāņa Šipkēvica kamerkoncerts balsij, klavierēm un neredzamam korim
Svētdiena, 1. maijs 20.00 Mazā zāle 15,00 €
Koncertā skanēs dziesmas ar Federiko Garsijas Lorkas, Raiņa, Agneses Krivades un tautas vārdiem, Ludviga van Bēthovena, Filipa Glāsa klaviermūzika, kā arī paša Jāņa Šipkēvica jaundarbi.
 
Izglītojoša programma visai ģimenei “Baleta pasaulē”
Otrdiena, 3. maijs 16.00 Lielā zāle 4,00–5,00 €
Iestudējums, kurā Latvijas Nacionālā baleta solisti izglītojošā un atraktīvā treniņstundā iepazīstinās gan lielus, gan mazus baleta cienītājus ar graciozo un gaistošo baleta mākslu. Stundas vadītāja Elza Leimane, piedalās baleta mākslinieki Alise Prudāne, Jolanta Lubēja, Ieva Rācene, Annija Kopštāle, Arturs Sokolovs. Pasākums pārcelts no 26. februāra.
 
Grupas “ElektroFolk” svētku lielkoncerts
Trešdiena, 4. maijs 19.00, Lielā zāle 9,00–16,00 €
4. maijā pirmo reizi Latgales vēstniecībā GORS koncertēs grupa “ElektroFolk”, kura šogad prezentējusi otro albumu “Raiba govs”. Pērn saņēmusi gan balvu “Zelta mikrofons”, Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”, veiksmīgi startējuši “Supernova” dziesmu konkursos nu gatavi pirmajam lielkoncertam Rēzeknē.
 
LNSO un Mālera Sestā
Sestdiena, 7. maijs 18.00 Lielā zāle 5,00–15,00 €
Gustava Mālera Sesto simfoniju mēdz saukt par “Traģisko”. Daudzos Mālera darbos netrūkst kontrastu, tomēr Sestā simfonija liekas sevišķi mainīga, un arī tās izskaņai ir pataupīts pārsteigums. Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģē Andris Poga, koncerta solists Rihards Mačanovskis.
 
Piektdiena, 13. maijs 16.00 1. stāva Mākslas galerija, bezmaksas
13. maijā notiks tikšanās ar mākslinieci Anitu Melderi, kuras akvareļu kolekcija "Es esmu" būs apskatāma no 1. maija līdz 19. jūnijam. Mākslinieces akvareļu darbu izstāde “Es esmu” veidota kā retrospekcija, kas aptver vienu, tomēr nozīmīgu, Latvijā plaši pazīstamās mākslinieces identitātes un daiļrades daļu. Autobiogrāfiskajos motīvos un pārdzīvojumos balstītie darbi atklāj gleznotājas iekšējo pasauli, apziņu par sevi un piedzīvoto.
 
Piektdiena, 13. maijs 19.00 Lielā zāle 5,00–12,00 €
Koncertā piedalās kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” (diriģents Normunds Šnē) un vijolniece Vineta Sareika. Programmā Antonio Vivaldi „Gadalaiki", Jūnasa Valfridsona „Biķernieku mežs" un Ludviga van Bēthovens „Pirmā simfonija Domažorā op. 21.".
 
Otrdiena, 17. maijs 18.00 Mazā zāle 7,00–8,00 €
Muzikāls stāsts par Žana Grīvas aprakstītajiem Diegabikša ceļojumiem, kurus mūzikā ietērpis Rihards Zaļupe. Klausītājiem būs iespēja kopā ar Diegabiksi dzirdēt, kā dzied varžu koris, kā rēc dusmīgais Lauvu karalis un kā lido skaistais Brīnumputns. Izrādē piedalās stāstnieks, aktieris Toms Liepājnieks, bet Diegabikša kvinteta sastāvā muzicē Ilze Urbāne (flauta), Guntis Kuzma (klarnete), Diāna Ozoliņa (čells), Artūrs Šults (mežrags), Edgars Saksons (sitaminstrumenti).
 
Trešdiena, 18. maijs 18.00, Lielā zāle 18,00–32,00 €
Krievijas tautas mākslinieks Jevgēnijs Petrosjans ir vadošais skatuves humora mākslas meistars piedāvās savu jauno jubilejas solo programmu "Joks pēc joka”,  kuras laikā skatītaji dzirdēs un redzēs mākslinieka plaši zināmos visspilgtākos monologus, feļetonus, pantiņus, kā arī pavisam jaunus darbus. Tuvojoties pasākumam, biļešu cenas var pieaugt.
 
Piektdiena, 20. maijs 19.00, Lielā zāle 8,00–15,00 €
2016. gadā komponists Imants Kalniņš svin savu 75 gadu jubileju. Par godu tai grupa „Turaidas Roze" aicina Imanta Kalniņa talanta cienītājus uz neaizmirstamu koncertu.
 
Deju studijas „Dynamic Hit“ mūsdienu deju koncerts „Emotions“
Sestdiena, 21. maijs 17.00, Lielā zāle 3,00–5,00 €
Rēzeknes deju studijas “Dynamic Hit” tradicionālais pavasara mūsdienu deju koncerts, kuram šoreiz dots nosaukums “Emotions”. Katru sekundi mēs esam mijiedarbībā un attiecībās ar kādu. Dažreiz virsroku gūst veselais saprāts, citreiz cilvēki ļaujas emocijām. Vairāk nekā 100 dejotāju izpildīs jaunākās horeogrāfijas hip-hop, šova, džeza un laikmetīgās dejas žanros.
 
Sestdiena, 28. maijs 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €
Latgales vēstniecībā GORS ar īpaši šai reizei gatavotu koncertprogrammu svinēs savu trešo dzimšanas dienu. Svētku vakaru skaistāku darīs „Latvian Voices”, „Xylem TRIO” un Rēzeknes kamerorķestra uzstāšanās, kā arī notiks Riharda Zaļupes īpaši koncertam radīta jaundarba pirmatskaņojums.

Aicinām izteikt savu viedokli!

16.04.2016 - 17:16

Latgales vēstniecības GORS apmeklētāj, aicinām izteikt savu viedokli un vēlmes!

Tuvojoties koncertzāles dzimšanas dienai, vēlamies noskaidrot, cik daudz esam kopā sasnieguši. Aizpildi aptaujas anketu un paud savu viedokli par Latgales vēstniecības GORS darbību un piedāvāto kultūras norišu klāstu!

Dejas uzveduma ĀRĀ viesizrāde

14.04.2016 - 18:14

Atzīmējot Starptautisko Dejas dienu, Latgales vēstniecība GORS 28. aprīlī aicina uz plašu ievērību guvušās, horeogrāfes Olgas Žitluhinas veidotās dejas izrādes “Ārā” viesizrādi Rēzeknē.

Visā pasaulē 29. aprīlī jau vairāk nekā 30 gadu tiek svinēta Starptautiskā Dejas diena. To 1982. gadā ieviesa UNESCO Starptautiskā Dejas padome, lai dejas mākslai pievērstu plašāku sabiedrības uzmanību. Lai pievērstu rēzekniešu un pilsētas viesu uzmanību laikmetīgās dejas mākslai, 28. aprīlī 19.00 Latgales vēstniecībā GORS notiks dejas izrādes “Ārā” viesizrāde. Izrāde būs īpašs notikums ne vien dejotājiem, kuri Rēzeknē viesosies pirmo reizi, bet vēl neparastāks tas būs skatītājiem, jo ne vien dejotāji, bet arī skatītāji atradīsies uz GORS Lielās zāles skatuves.

Horeogrāfes Olgas Žitluhinas pilna vakara laikmetīgās dejas izrāde „Ārā” tapusi, iedvesmojoties no Henrika Ibsena lugas „Brands” tēmām. Izrāde gan neseko lugas sižetam, bet par vienu no būtiskiem jautājumiem gan izrādē, gan tās radīšanas procesā kļuvis hrestomātiskais Branda moto "Tiks piedots – ja tu neiespēji, bet mūžam ne – ja negribēji", pētot mūsdienu cilvēka spēju iziet ārpus ierastās komforta zonas augstāku mērķu vārdā.

Kopš pirmizrādes 2013. gada nogalē tikušas nodejotas 30 “Ārā” izrādes un nu dejas izrāde piedzīvojusi atjaunojumu. Izrāde guvusi vislabākās skatītāju un kritiķu atsauksmes, kā arī saņēmusi „Autora balvu 2014” un „Spēlmaņu nakts 2014” balvas nominācijās “Gada sasniegums laikmetīgākā dejā” un “Gada scenogrāfs” (Gints Gabrāns). 

Izrādi veidojuši: horeogrāfe Olga Žitluhina, dejas dramaturģe Inta Balode, mūzika un dzīvais izpildījums: Juris Kaukulis un Kaspars Tobis („Dzelzs vilks”), scenogrāfs Gints Gabrāns, tērpu māksliniece Šeila. Dejo: kompānijas “Ārā” dejotāji - Agate Bankava, Ivars Broničs, Taisija Frolova, Eva Kronberga, Rūdolfs Gediņš, Anne - Birte Norda, Sandra Lapiņa, Anastasija Lonšakova, Jānis Putniņš, Rūta Pūce, Modris Opelts un izrādes veidotāji, dejotāji - Ģirts Bisenieks, Karīna Lapšina, Alise Putniņa, Anete Tambaka, Mārtiņš Sprūds.

Biļetes uz izrādi sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu kasēs. Biļetes cena 10,00 €, studentiem, skolēniem un pensionāriem, uzrādot apliecību, 7,00 €. Vietu skaits šoreiz ļoti ierobežots.

Laikmetīgās dejas izrāde "ĀRĀ"

Kultūras notikumi aprīlī

30.03.2016 - 15:58
Aprīlī izcilā pianista Reiņa Zariņa eksperiments Pētera Vaska „Gadalaiku” iedvesmotas koncertizrādes pirmizrādē, ugunīgs spāņu flamenko, atraktīvi Maskavas kamermūziķi, blūza skaņu piepildīta Lielā zāle un citi notikumi gaidāmi Latgales vēstniecībā GORS aprīlī. 
 
Līdz 7. aprīlim Latgales vēstniecības GORS 1. stāva Mākslas galerijā
Gleznotāja Roberta Muža personālizstādē „Latvija. Ainava. Portrets” eksponēta plaša ainavu retrospekcija, kā arī Latvijas vēsturē nozīmīgu personību portretu izlase. Ar šo izstādi tika atklāta Latgales vēstniecības GORS mākslas galerija, kas turpmāk koncertzāles apmeklētājiem piedāvās Latvijas kultūrtelpā nozīmīgu un interesantu dažādos žanros strādājošu mākslinieku darbu kolekcijas.
 
Piektdiena, 1. aprīlis 19.00, Lielā zāle 5,00–10,00 €
Koncerta pirmajā daļā muzicēs pūšamo instrumentu orķestris „Rēzekne” diriģentu Sergeja Sergejeva un Jāņa Pavlovska vadībā, bet koncerta otrajā daļā – orķestra bigbenda grupa ar māksliniecisko vadītāju Lauri Amantovu. Pirmo reizi kopā ar Rēzeknes bigbendu uzstāsies viena no spilgtākajām jaunajām Latvijas džeza dziedātājām Kristīne Prauliņa. Koncertu kuplinās jaunais talants Māris Jefremovs un Latvijā labi zināmā džeza dziedātāja – košā Diāna Pīrāgs.
 
Svētdiena, 3. aprīlis 18.30, Lielā zāle 6,00 €
3. aprīlī jau no plkst. 9 rītā Latgales vēstniecībā GORS notiks sporta deju sacensības – Latvijas valsts reitinga sacensības Latīņamerikas un standartdeju programmā  „Rēzeknes Domes Kauss 2015”, Latvijas Kausa izcīņas posms.
 
Otrdiena, 5. aprīlis 18.00 Maza zāle 10,00–12,00 €
Otro reizi Latgales vēstniecībā GORS viesosies Maskavas kameransamblis ar lielisku mūziķu sastāvu „Classics-Art Ensemble”, sniedzot vieglu svētku programmu „Muzikanti nojoko” (Музыканты не шутят), kuras pamatā ir daudzi joku numuri ar košu un krāsainu mūziku. Programmas noslēgumā zināmas džeza melodijas, bet netrūks arī muzikālu pārsteigumu. Koncertā uzstāsies ansambļa pilnais sastāvs.
 
Piektdiena, 8. aprīlis 16.00 1. stāva Mākslas galerijā
Caur saviem darbiem Pāvels Ostapcevs izstāsta četrus stāstus par darbu tapšanu Krāslavas un Riebiņu plenēros, ceļojumā kopā ar kolēģiem Tatros, kā arī ved skatītāju līdzi vientuļos klejojumos dabā, kur gleznoti klusi dabas stūrīši un iejūtīgas Latgales ainavas dažādos gadalaikos. Izstāde skatāma līdz 30. aprīlim.
 
Svētdiena, 10. aprīlis 14.00 Lielā zāle 7,00–15,00 €
Pasākums visai ģimenei – Aleksandra Puškina „Pasaka par caru Saltanu". Pasakas lasījumu pavada smilšu animācija un dzīvā mūzika. Darja Kotjuh – smilšu animācija (Sanktpēterburga), pasaku lasa Iļja Baranovs (Maskava), muzikāli pasaku rotās stīgu kvarteta „Nuar” muzikanti un grupa „Kvintenza”.
 
Piektdiena, 15. aprīlī 19.00 Lielā zāle 12,00–22,00 €
Spānijas flamenko kompānijas „Flamenco Agency” izrāde „Karmena” (Carmena by Bizet). Izrāde Manolo Marina (Manolo Marin) horeogrāfijā ar Bizē mūziku ir pārliecinošs, īsts Andalūzijas flamenko. Pēc debijas Vācijas nacionālajā operā Berlīnē izrāde ir rādīta arī citos pasaules līmeņa teātros.
 
Sestdiena, 16. aprīlis 19.00 Lielā zāle 8,00–15,00 €
Leģendārā latviešu rokgrupa “Opus Pro”, atzīmējot savas darbības un pastāvēšanas 30 gadu jubileju savā “zelta sastāvā” dosies jubilejas tūrē „Rozā lietus”. Koncertā piedalīsies gan grupas pašreizējais pamatsastāvs (Artūrs Zemnieks, Jānis Retenais, Jānis Valters, Juris Veremejs) un solists Alex, gan viesmūziķi.
 
Piektdiena, 22. aprīlis 19.00, Lielā zāle 10,00–17,00 €
Blūza mūzikas skaņu cienītājus priecēs blūza un roka zvaigzne Gvins Eštons (Lielbritānija/ Austrālija), izpildītājs Rollo Markījs (Lielbritānija), kas ir viens no autentiskākajiem blūza mutes ermoņiku spēles meistariem, kā arī blūzbends „The Road Band” (Lietuva).
 
Sestdiena, 23. aprīlis 19.00 Lielā zāle 10,00–20,00 €
Elektronikas projekts „Deep Forest” radās 90. gadu sākumā. Muzikālo sniegumu koncertā nodrošinās komponists un multiinstrumentālists, „Deep Forest” līdzdibinātājs Ēriks Mukē, balss partijas dziedās senegāliešu mūziķis un solists Alūns Vadē, un to visu papildinās īpaši šai koncertsērijai sagatavotas videoinstalācijas.
 
Svētdiena, 24. aprīlis 18.00 Lielā zāle 5,00–15,00 €
Pirmizrāde! „Gadalaiki” ir muzikāla izrāde, balstīta uz Pētera Vaska klavierdarbu ciklu “Gadalaiki”. Izrādes centrā ir stāsts par Dejotāja dzīvi. Stāstu papildinās dzejas ilustrācijas un video projekcijas. Izrādi īsteno pianists Reinis Zariņš un dejotājs Kirils Burlovs.
 
Otrdiena, 26. aprīlis 18.00 Lielā zāle 5,00–8,00 €
Astrīdas Lindgrēnes pasaulslavenā stāsta Leļļu teātra versija. Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta ir izrāde visai ģimenei – mazajiem skatītājiem tas ir brīnumains stāsts par lidojošu, labsirdīgu vīriņu, bet vecāki varēs pasmieties par karikatūrisko ģimenīti. Lomās Miķelis Žideļūns, Edgars Kaufelds, Dace Vītola, Artūrs Putniņš, Dana Lāce un citi.
 
Ceturtdiena, 28. aprīlis 19.00, Lielā zāle 7,00–10,00 €
Laikmetīgās dejas izrāde, kas veidota pēc „Branda” motīviem, pēta mūsdienu cilvēka spēju iziet ārpus ierastās komforta zonas augstāku mērķu vārdā. Mākslinieku komandā – horeogrāfe Olga Žitluhina, dejas dramaturģe Inta Balode, grupas Dzelzs vilks mūziķi Juris Kaukulis un Kaspars Tobis, scenogrāfs Gints Gabrāns, kostīmu māksliniece Šeila un Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfijas studenti.
 
Sestdiena, 30. aprīlis 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €
Ierakstu kompānija „Mikrofona ieraksti" šogad savā 20 gadu jubilejā rīko jauno talantu konkursu „SuperMikrofons 2016”. Konkursu vadīs populārais dziedātājs un konferansjē Lauris Reiniks. Žūrijā darbosies profesionāļi savā jomā: Olga Rajecka, Guntars Račs, Elita Mīlgrāve, Aija Andrejeva u.c., taču fināla lēmums būs koncerta apmeklētāju rokās, jo katrs varēs nobalsot par savu vakara favorītu.

Darba laiks Lieldienās

22.03.2016 - 17:06
Cienījamie apmeklētāji, rēzeknieši un pilsētas viesi! Informējam, ka Latgales vēstniecības GORS Informācijas centra–kases darba laiks Lieldienu laikā ir mainīts:
 
25. marts SLĒGTS
26. marts 12.00–16.00
27. marts 17.00–21.00
28. marts SLĒGTS
 
Pārējās marta beigu dienās darba laiks kā ierasts – darba dienās no 12.00–18.00 un brīvdienās no 12.00–16.00.
 
SAULAINAS LIELDIENAS!
 

Zynomi BOŅUKS 2015 sajiemieji

28.02.2016 - 19:33

Šudiņ, 28. februarī, Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā GORS, svineigā ceremonejā, kluotasūt Latvejis Republikys Kulturys ministrei Dacei Melbārdei, tyka paziņuoti Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2015“ sajiemieji – eipašuokuos nūtikšonys, aktivitatis i ļauds latgalīšu kulturā 2015. godā.

Literaturys kategorejā bolvu par lobuokū snāgumu literaturā sajieme Anita Mileika (par dzejis kruojumu „mūžīgā nepārtikusī stirna“), bet par 2015. goda lobuokū izdavumu/gruomotu atzeits pasauļa literaturys kasikys tulkuojums latgaliski – Luisa Kerola „Alise Breinumu zemē“.

2015. gods beja ražeigs latgalīšu muzykā, jo eipaši daudz i kvalitativu izdavumu saryupāts tautys muzykys laikā. Kai goda debitanti bolvu sajieme grupa „Tautumeitas“, kas ar dzīsmis „Aņņeite“ video verseju laurus plyuce ari kategorejā „Lobuokais muzykys video“. Trešū godu Boņuka bolva teik padūta nominacejā „Lobuokais snāgums akademiskajā muzykā“, kurā ituo goda uzvarātuojs ir Andrejs Selickis ar Latvejis Radejis kora jubileja koncertā kai reizi Rēzeknē pyrmatskaņuotū dzīsmi „Šyupeļdzīsme Jēzum“. Bolvu par lobuokū 2015. goda snāgumu šlagermuzykā sajieme Aņss Ataols Bierzeņš par albumu „Pasaver“, bet etnoroka grupys „Laimas Muzykanti“ snāgums tyka atzeits kai lobuokais tautys muzykā. Bolvu nominacejā „Lobuokais snāgums alternativajā muzykā“ par sovu debeja albumu „Ašņa dasys“ sajieme poetiskuo roka apvīneiba „Kapļi“, bet par lobuokajim latgalīšu pop/rock muzykā ari itūgod atzeita grupa „Dabasu Durovys“. Latgalīšu kulturys goda bolvā nominacejā „Radejis hits“ teik nūskaidruota ari Latvejis radejis stacejuos spālātuokuo latgalīšu dzīsme (spālāta vysmoz 3 radio stacejuos) i piec LaIPA datu 2015. godā vyvaira radeju stacejuos skaniejuse taišni grupys „Dabasu Durovys“ dzīsme „Pādys“.

Vysa plašuokuo bolvys sadaļa jau tradicionali ir par sabīdryskū aktivitati i sasnāgumim aba „Sabīdreiba i kultura“. Pi goda amatnīka/saiminīka gūda tyka Artis Logins, kurs jau daudzu godu garumā popularizej latgalīšu literaturys i muzykys izdavumus, ir latgalikuokuo Daugovpiļs veikala „O! Marta“ i latgalīšu škārsteikla veikala taiseitslatgola.lv saiminīks. Kai goda snāgums vizualajā muokslā tyka atzeita tielnīka Gleba Pantelejeva dorbu izstuode „Latgales rapsodija“, bet kai goda snāgums skotivis muokslā gūdynuots festivalā „ORGANismi“ topušais uzvadums „Saule. Bērni. Rainis“. Nominacejā „Goda snāgums audiovizualajā muzykā“ bolvu sajieme bīdeibys „Bruoli un Muosys“ projekts „Latgalīšu volūdys apvuiceibu video“, bet bolvys par latgalīšu volūdys populariziešonu atzineiba tyka Kuorsovys nūvoda dūmei ar projekta „saREDZI latgalīšu volūdu“ 2. daļu, kura turpynuots nūvodā izvītuot latgaliskys īlu nūruodis. Pārn īdybynuotuos nominacejis „Par latgalīšu kulturys populariziešonu Latvejā i pasaulī“ laurus plyuce apguoda „Mansards“ izdavums „Ludzas igauņu pasakas“, kuruos dasaskar ari eipašai Latgolys kulturviesturis daļai – igauņu apdzeivuotūs teritoreju montuojumam. Pārnais gods latgalīšu kulturā ness vēļ vīnu jaunu vītu, kurymā nūtikt ari latgaliskim pasuokumim – atjaunuotū Lūznovys muižu, kurai sajieme bolvu nominacejā „Goda nūtikšona“. Jau ziņuots, ka itūgod par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā Boņuku sajieme pravests, kulturviesturnīks i sabīdryskais darbinīks Alberts Budže, bet kai 2015. goda cylvāks kulturā sumynuota pasaulī atzeituo i Latgolā tik meiluo varganiste Iveta Apkalna.

Ceremoneju beja vareiba pīdzeivuot na tik kluotīnē, Latgolys viestnīceibā GORS, bet ari tīšraidē, kū nūdrūsynuoja lītuotne LMT Straume, kurymā kotrs grybātuojs varēs nūsavērt ari ceremonejis video īrokstu. http://straume.lmt.lv/lv/kultura/kultura/bonuks/1844 

Latgolys viestnīceiba GORS, Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2015“ organizātuoji, aicynoj kotru interesentu jau niu sekuot leidza latgalīšu kulturys nūtikšonom 2016. godā, lai dasacitu bolvai i gūdynuotu deveitajā Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2016“ ceremonejā 2017. goda 26. februarī.

Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks“ mierks ir veicynuot latgalīšu kulturvidis saglobuošonu i atteisteibu, kai ari apkūpuot i gūdynuot spylgtuokūs i nūzeimeiguokūs sasnāgumus latgalīšu kulturā pārnejuo goda grīzumā. „Boņuks 2015“ nūtikšonu atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonds, Rēzeknis piļsātys dūme, Rēzeknis nūvoda dūme, Daugovpiļs nūvoda dūme, Dagdys, Leivuona, Ludzys, Bolvu, Baļtinovys, Ciblys, Kuorsovys, Preiļu, Viļakys i Ruguoju nūvoda pošvaļdeibys, Nacionalais Kino centrys, bīdreiba „Latvijas Izpildītāju un prodeucentu apvienība“ un Latvejis Mobilais telefons. 

Mūža ieguldījums latgaliešu kultūrā

24.02.2016 - 18:49

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks 2015” par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā šogad tiks pasniegta katoļu prāvestam, kultūrvēsturniekam un sabiedriskajam darbiniekam Albertam Budžem.

Svētdien, 28. februārī, Latgales vēstniecībā GORS notiks Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2015” svinīgā ceremonija, kurā tiks godināts 2015. gada veikums latgaliešu kultūrā 19 nominācijas literatūras, mūzikas un sabiedrības un kultūras kategorijās. Nominācijas “Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” godu šogad saņems Alberts Budže – aktīvs sabiedriskais un kultūras darbinieks, izcils pagātnes pētnieks un novada vēstures apzinātājs.

Alberts Budže dzimis 1930. gada 26. janvārī Rīgā. Viņa vecāki Donāts un Tekla nākuši  no Līvānu puses un uz Rīgu pārcēlušies pēc pirmā pasaules kara. Viņš dzimis un izaudzis reliģiozā ģimenē. Mācījies G. Merķeļa 20. pamatskolā un Rīgas 1. vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas 1949. gadā sācis strādāt Rīgas grāmatu antikvariātā, bet 1952. gadā, kad tikko atvēra Garīgo semināru, uzsācis tajā mācības. 1957. gada 30. maijā bīskaps Pēteris Strods iesvētījis viņu par priesteri. Kalpojis Rīgas Sv. Antona baznīcā, Majoru, Slokas, Ķemeru, Preiļu un Riebiņu katoļu draudzēs. Kopš 1991. gada kalpo Tilžas un Rugāju draudzēs, priesteru prombūtnē viņš ir apkalpojis arī Krišjāņu, Šķilbēnu un Baltinavas draudzes.

Albertu Budži aizrauj novada kultūrvēstures un pasaules notikumu sakarību meklēšana, viņš ir pētījis dominikāņu, jezuītu un citu garīgo ordeņu darbību Latgalē, Latgales vietvārdu saistību ar citu valstu vietvārdiem, savācis materiālus un uzrakstījis aprakstus par ievērojamiem un aizmirstiem priesteriem, sadarbojoties ar Balvu puses kultūras iestādēm, gatavojis aktuālus pārskatus un piedalījies ar tiem novadpētniecības konferencēs. Prāvests Alberts Budže par kultūrpētniecisko un sabiedrisko darbību apbalvots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu (2000).

Latgaliešu literāts un novadpētnieks Antons Slišāns (Ontons Slišāns) par prāvestu grāmatā “Čipierksneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana” savulaik teicis: „Paļdis Dīvam, ka myusim ir taids Alberts Budže, kurs nasavteigi, ar Dīva vuordu iz lyupom, spiej sevi veļteit myusu latgaliskajai kristeigajai kulturviesturei! Alberts Budže vysod ir ceļā. Juo dzeive ir namiteigs ceļaveira guojums iz prīkšu, caur namiteigu paguotnis izpieti i ciļvieceigūs sakņu kūpšonu, caur pīminis atjaunuošonu, caur pīminis uzturiešonu, caur pīminis radeišonu!”

Saņemot vēsti par izteikto atzinību, prāvests ierastajā pieticībā tik nosaka: “Nikuo taida jau es naasu darejs! Naasu ni deputats, ni ministrys, ni veiskups. Vysus šūs godus tik asu darejs sovu dorbu. Vyss ir dareits Dīva gūdam! Ļūti interesanti ir pieteit sovu paguotni.”

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 28. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Ceremonijas pirmajā daļā tiks izrādīts uzvedums „Saule. Bērni. Rainis”, kurš radīts pirmajā ērģeļmūzikas festivālā „ORGANismi”, bet pasākuma otrajā daļā tiks godināti notikumi, cilvēki, aktivitātes, kas latgaliešu kultūrā bijuši nozīmīgi 2015. gadā, cermonijas vadītājs – aktieris un mūziķis Kristaps Rasims. Uz ceremoniju mīļi gaidīti nominanti, vērtēšanas komisija, mediju pārstāvji un ikviens latgaliešu kultūras interesents.

Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2015” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada, Daugavpils novada, Balvu, Kārsavas, Ciblas, Dagdas, Ludzas, Līvānu, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novadu pašvaldības, Nacionālais Kino centrs un biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība“.

„Boņuks 2015“ ceremoniju tiešraidē varēs vērot arī mobilā satura lietotnes „LMT Straume“ tiešraidē http://straume.lmt.lv/lv/kultura/kultura/bonuks/1844. 

Kultūras notikumi martā

19.02.2016 - 19:09
Martā Latgales vēstniecība GORS turpinās iespēju noskatīties jaunākās Latvijā tapušās filmas šoreiz ar kara drāmas "Pelnu sanatorija" seansu, svinēs jubilejas kopā ar "Melo-M", deju kopu "Dziga" un Jāni Peteru, pirmo reizi ciemos gaidīs Ģertrūdes ielas teātri, priecāsies dzirdēt par draugiem kļuvušos Latvijas Radio kori, piedzīvojot Mocarta pēdēja darba "Rekviēms" atskaņojumu, kā arī ieskandinās pavasari ar novadnieku, dziedošās Igauņu ģimenes, koncertu.
 
Kara drāma “Pelnu sanatorija”
Piektdiena, 4. marts 18.00 Mazā zāle 3,50 €
Filmas darbība norisinās 1917. gadā Kurzemē. Kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība. Režisors Dāvis Sīmanis. Lomās: Ulrich Matthes, Agnese Cīrule, Dmitrijs Jaldovs, Leonīds Lencs, Pēteris Liepiņš, Toms Liepājnieks, Marīna Janaus.
 
Grupas „Melo-M” jubilejas tūre
Sestdiena, 5. marts 19.00 Lielā zāle 10,00–18,00 €
Koncertā skanēs publikas iecienītākie skaņdarbi no visām „Melo-M” koncertprogrammām, pieskaroties gan latviešu, gan pasaules popmūzikas un roka dziesmu versijām trīs čellu izpildījumā, līdztekus klausītājus priecēs arī „Melo-M” interpretācijas par pasaules tautu mūzikas zināmākajām tēmām, opermūzikas skaņdarbi, televīzijas seriālu un pārraižu mūzikas tēmas.
 
Leģendārās grupas „Samocveti” koncerts
Otrdiena, 8. marts 18.00 Lielā zāle 12,00–22,00 €
Leģendārās grupas, vokāli-instrumentālā ansambļa „Samocveti” («Самоцветы») koncerts, kurā izskanēs gan populārākās grupas dziesmas, gan citi plaši zināmi skaņdarbi. Šobrīd „Samocveti” sastāvā darbojas Jeļena Presņakova, Aleksandrs Ņefedo, Oļegs Sļepcovs un Georgijs Vlaseņko.
 
Ģertrūdes ielas teātra viesizrāde „Leģionāri“
Trešdiena, 9. marts 18.00 Mazā zāle 5,00–7,00 €
Dzīva diskusija divu jaunu cilvēku starpā atklāj gruzdošo zemslāni – aizvainojumu par pāri darījumu un pieviltu uzticēšanos. Taču jautājums paliek atklāts – kurš ir pievīlis kuru, un – kāpēc? Viena no 2011./2012 gada sezonas labākajām izrādēm (balva „Gada latviešu autora darba iestudējums“, nominācijas „Gada režisors“ un „Gada aktieris“). Lomās Karls Alms un Kārlis Krūmiņš, režisors Valters Sīlis.
 
Jāņa Petera teātra dziesmu gadatirgus „Spraud man puķi...“
Piektdiena, 11. marts 19.00, Lielā zāle 15,00–22,00 €
Koncertuzvedumā „Spraud man puķi...”, kurš veidots no gandrīz 25 teātra izrāžu dziesmām, satiksies visdažādāko izrāžu varoņi, kuru ādā caur dziesmām iejutīsies Andris Ērglis, Liene Šomase, Normunds Rutulis, Anmary, Dainis Skutelis un Antra Stafecka. Uz skatuves būs arī bekvokāla meitenes un instrumentālā grupa Jāņa Strazda vadībā.
 
Deju kopas “Dziga” jubilejas koncerts “Dzigas godu solis”
Sestdiena, 12. marts 18.00 Lielā zāle 5,00–10,00 €
25 gadu laikā, tautas dejas un mūzikas varā, “Dzigā” izaudzināti gandrīz 250 dejotāji un 25 gadus kopta dzīvā muzicēšana kapelā. Jubilejas koncertā piedalīsies abi deju kopas “Dziga” sastāvi, kapelas “Dziga” mūziķi apvienosies lielajā “kāzu orķestrī”, kā arī piedalīsies “Dzigas” bijušo dejotāju izveidotie kolektīvi, kas arī dejo “Dzigas” dejas (Ilmāra Dreļa horeogrāfijā).
 
„Novije russkije babki“ jaunā humorprogramma „H.U.M.O.R.S.“
Svētdiena, 13. marts 17.00, Lielā zāle 12,00–19,00 € (Izpārdots!)
Vairākkārt viesojušās Latvijā un regulāri redzētas televīzijas ekrānos, abas komiskās vecmāmiņas Klaudija Ivanovna Cvetoček (Igors Kasilovs) un Matrjona Ivanovna Nigmatuļina (Sergejs Čvanovs) 13. martā jau otro reizi viesosies Rēzeknē, lai atkal jokotu, dziedātu un uzjautrinātu skatītājus.
 
Muzikāls detektīvs bērniem „Lielais noslēpums“
Ceturtdiena, 17. marts 18.00, Mazā zāle 5,00–7,00 €
Muzikālais detektīvs ir pilns negaidītu notikumu un noslēpumu. Kūtspakaļas ielā regulāri pazūd saldumi. Tagad bez savas skaistās tortes paliek arī gailis. Šo noziegumu sāk izmeklēt detektīvs Ņauris. Tiek meklēts zaglis, liecinieki, bet izmeklēšanai nav nekādu rezultātu līdz brīdim, kamēr... Lomās: Gailis – Jānis Reinis vai Edgars Varaņickis, Ņauris – Armands Ekštets, Vista – Helēna Vasiļevska vai Sibilla Biteniece, Zaķis – Enriko Avots vai Estere Pumpure.
 
Mocarta „Rekviēms”. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latvijas Radio koris
Ceturtdiena, 24. marts 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €
Volfgangs Amadejs Mocarts „Rekviēma” atskaņojums Latvijas Radio kora un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā. Solisti: Jolanta Strikaite-Lapiņa (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Jānis Kurševs (tenors) un Rihards Millers (bass).
 
Dziedošās Igauņu ģimenes koncerts “Vysi zīdi pļaveņā”
Svētdiena, 27. marts Lielā zāle 5,00–10,00 €
Lieldienu koncertā “Vysi zīdi pļaveņā” ģimene ieskandinās jaunā albumu “Vysi zīdi pļaveņā” dziesmas. Albumā iekļautas 17 latgaliešu tautasdziesmu apdares un latviešu ziņģes. Koncertā piedalīsies Gaigalavas pamatskolas bērnu folkloras kopa "Purineņš".

BOŅUKS 2015 nominanti

11.02.2016 - 12:09
Itūgod jau ostoitū reizi februara beiguos tiks padūtys Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks“, deļtuo, tyvojūtīs „Boņuks 2015“ ceremonejai, kuruos nūtikšona byus ituo goda 28. februarī Latgolys viestnīceibā GORS, nūskaidruoti bolvys pretendenti 17 nominacejuos sabīdreibys i kulturys, muzykys i literaturys sadaļuos. „Boņuks“ ir vīneiguo bolva, kas eipaši izceļ i gūdynoj sasnāgumus latgalīšu kulturys dzeivē.
 
Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks“ mierkis ir veicynuot latgalīšu kulturvidis saglobuošonu i atteisteibu, kai ari apkūpuot i gūdynuot spylgtuokūs i nūzeimeiguokūs sasnāgumus latgalīšu kultura pārnejuo goda grīzumā. Itūgod tyka sajimtys da ituo rekordskaits – 215 dasacejuma anketys, nu kurūs kūpejais bolvys pretendentu skaits beja 115 ļaužu, nūtikšonu i aktivitašu. Nu sajimtūs dasacejumu tyka izvārtāti pretendenti, kas atbylda bolvys nūlykumam. Itūšaļt teik paziņuoti bolvys pretendenti 17 nu vysu 19 bolvys nominaceju. Bolvys pretendenti nominacejuos „Radejis hits“ i „Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā“ tiks paziņuoti, tyvojūtīs ceremonejai. Ūtrū godu tiks padūtys bolvys nominacejā „Par latgalīšu kulturys populariziešonu Latvejā i pasaulī“, kura, īsadvesmojūt nu Ingys Ābelis romana „Klūgu mūks“ sasnāgumu, tyka sataiseita pārn.
Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2015“ nominanti ir (nominacejuos sakuortuoti alfabeta parādā):
 
Sabīdreiba i kultura:
 
Goda cylvāks kulturā
Andris Eriņš (dzīšmu autors i dzīsminīks)
Andris Slišāns (Namaterialuos kulturys montuojuma centra „Upīte” direktors)
Ilga Šuplinska (literaturzynuotneica)
Iveta Apkalna (varganiste, Izcileibys bolvys kulturā sajiemieja)
Kristaps Rasims (akters i muzikis)
 
Goda nūtikšona
Škārsteikla radejis kanala „Pieci latgalieši" sataiseišona
Latgolys deju svātki „Večerinka Viškūs”
Lūznovys muižys atkluošona – jauna vīta ari latgaliskajom aktivitatem
Rēzeknis latgalīšu kulturys bīdreibys aktivitatis – jaundybynuotuo Nikodema Rancāna bolva i konkurss „Muna sāta, muna škola“
Storptautyskais folklorys festivals „Baltica 2015“. Latgaliskuos nūtikšonys Rēzeknē, Rēzeknis nūvodā i Reigā
 
Par latgalīšu volūdys populariziešonu
Kuorsovys nūvoda pošvaļdeibys projekts „saRedzi latgalīšu volūdu” 2. daļa
Latgalīšu volūdys apvuiceibu video (bīdreiba „Bruoli un Muosys”)
Latgaliskūs gudreibu i ospruoteibu lopa socialajā teiklā Facebook „Latgaļu humors i dzeivis gudreibys"
Latvīšu volūdys izlūkšņu audio paraugu izdavums  „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa"
Rēzeknis veiru kors „Graidi“ ar Latvejis vaļsts himnu latgaliski
SIA „Lietišķā Latgale” ar raidejumim „Breivdīnuos iz Latgolu”, „Pi myusim Latgolā” i sižetim Latvejis Radejā
 
Goda amatnīks/saiminīks
Preiļu tierdznīceibys centra „Ūga“ saiminīki Ingūna i Aigars Zīmeli
SIA „Sātys” saiminīks Jurs Vucāns
Veikala „O! Marta” i škārsteikla veikala taiseitslatgola.lv saiminīks „Latgolys Studentu centra” latgalīšu gruomotu golda koordinators Artis Logins
Veikala „Zaļais” saimineica Iveta Aleksāne
Zemnīku saimisteibys „Juri” saiminīki Lidija i Jurs Lubāni
Zemnīku saimisteibys „Zvejnieki” saiminīki Juoņs i Anna Macāni
 
Goda snāgums vizualajā muokslā
Fotografs Igors Pličs ar fotoizstuodi „Daugav’ abas malas”
Glebs Pantelejevs ar izstuodi „Latgales rapsodija”
Lītiškuos muokslys izstuode „Mantinieki. Ziemeļlatgale”
Vincents Flikigers ar zeimiejumu izstuodi „Latgale laiku ritā”
 
Goda snāgums skotuvis muokslā
Daugovpiļs teatra izruode „Latgaliešu rulete“
Festivala „ORGANismi” uzvadums „Saule. Bērni. Rainis”
Storptautyskuo folklorys festivala „Baltica 2015” koncerts „Četri vārdi””
 
Goda snāgums audiovizualajā muokslā
Dokumentaluo kina „Maršruts 6486”
Dokumentaluo kina par dzīduotuoju Aiju Rimšu „Īsamirdzi zvaigznem leidza"
DVD „Satiec savu meistaru. Latgale”
Latgalīšu volūdys apvuiceibu video
Raidejumu cyklys „Sajūti Latgali”
 
Par latgalīšu kulturys populariziešonu Latvejā i pasaulī
Aldis Bukšs, detektivromana „Parādu piedzinēji“ autors
Gruomota „Ludzas igauņu pasakas”, tulkuotuojs Guntars Godiņš
Latgalīšu kulturys gazeta LaKuGa.lv
Latvīšu folklorys kruotivis digitalais arhivs Garamantas.lv
Luisa Kerola gruomotys „Alise Breinumu zemē“ tulkuojums latgaliski Latvejā i Īrejā
 
Muzyka:
 
Lobuokais snāgums pop/rock muzykā:
Artūrs Slišāns ar remiksim dzīsmem „Kur tu skrīsi Vanadzini", „Jaunis puiši, siermi zyrgi", „Puor Gauju"
„Dabasu Durovys“ ar dzīsmi „Pādys" i koncertdarbeibu
Kārlis Kazāks ar dzīsmi „Kuo vairuok man vāg!"
„Sovvaļnīks“ ar dzīsmi „Ceļš" i koncertdarbeibu
Vokaluo studeja „Skonai” ar dzīsmem „Kod Tevis nav" i „Muna zemeite"
 
Lobuokais snāgums tautys muzykā:
Etnografiskais ansamblis „Vabaļis" ar gareigūs dzīšmu albumu „Lobais reits"
Etnoroka grupa „Laimas Muzykanti” ar albumu „Rodi” i koncertdarbeibu
Folklorys kūpa „Upīte" ar albumu "Vusi ļauds breinovuos"
„Rūžupis veiri” ar albumu „Rūžupis veiri”
„Tautumeitas” ar spylgtu debeju, koncertdarbeibu i dzīsmem „Aņņeite” i „Aiz azara”
 
Lobuokais snāgums alternativajā muzykā:
Grupa „Gondreiž 10nīkā” ar koncertdarbeibu
Poetiskuo roka apvīneiba „Kapļi” ar albumu „Ašņa dasys”
Projekts „Jezups i Muosys” ar koncertdarbeibu
 
Lobuokais snāgums akademiskajā muzykā:
Andrejs Selickis „Šyupeļdzīsme Jēzum”
Ansgars Valenhorsts – vargaņu improvizacejis par latgalīšu tautysdzīšmu temu
Festivāls “Latgales Ērģeļu dienas”
 
Lobuokais muzykys video:
„Kaneva Cold” ar videoklipu dzīsmei „Solts”
„Tautumeitas” ar videoklipu dzīsmei „Aņņeite”
Vokaluo studeja „Skonai” ar videoklipu dzīsmei „Kod Tevis nav”
 
Goda debeja muzykā:
Grupa „Kaneva Cold”
Grupa „Kā gribat”
Grupa „Tautumeitas”
Grupa „Unknown Artist”
Projekts „Jezups i muosys”
 
Lobuokais snāgums šlagermuzykā:
„Dvinskas muzikanti” ar albumu „Dzymtuo puse”
Grupa „Galaktika” ar Latvejis koncertturi
Duets „Inga un Normunds” ar albumu „Munai Latgolai” i jubileja koncertu
Aņss Ataols Bierzeņš ar albumu „Pasaver”
„Ginc&Es” ar dzīsmem „Puor Gauju" i „Muorys zemei"
 
Literatūra:
 
Lobuokais snāgums literaturā
Anita Ločmele (Danskovīte) ar lugu izlasi „Komedejas „Ontans i Anne””
Anita Mileika ar dzejis kruojumu „mūžīgā nepārtikusī stirna”
Ilze Keiša ar gruomotu „Muns laiks”
Ineta Atpile-Jugane ar dzejūļu kruojumu bārnim „Otkon giunu sapynus”
Ligija Purinaša ar dzeju
 
Lobuokais izdavums/gruomota
„Alise Breinumu zemē” Luisa Kerola gruomotys tulkuojums latgalīšu volūdā
Anitys Ločmelis (Danskovītis) lugu izlase „Komedejas „Ontans i Anne””
Anitys Mileikys dzejis kruojums „mūžīgā nepārtikusī stirna”
Dzejis i foto albums „Latgales sirdspuksti"
Latvīšu volūdys izlūkšņu audio paraugu izdavums „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa”
 
Bolvys „Boņuks 2015” viertiešonys komisejā dorbuojās pārnejuo goda bolvys sajiemieji i pīaicynuotī attīceiguos sferys puorzynuotuoji: muzikis i latgaliskūs projektu vadeituojs, Latgalīšu kulturys goda bolvys dybynuotuojs Guntis Rasims, režisors Viesturs Kairišs, latgalīšu tradicionaluos kulturys eksperte Ruta Cibule, muzikis i uzjiemiejs Jānis Kuzminskis, režisore Māra Zaļaiskalns, bīdreibys „Kroma kolna broliste” vadeituojs Aleksandrs Lubāns, komponiste Ilona Rupaine, muokslinīks Osvalds Zvejsalnieks literaturzynuotneica Ilga Šuplinska, muzike i pedagoge Guntra Kuzmina, literate Ilze Sperga, dzejneica i žurnaliste Anna Rancāne, muzikis i uzjiemiejs Juris Vucāns, muzikis Arnis Slobožaņins, komponists Rihards Dubra, muzikis Ainārs Majors, muzikis Alvis Bernāns, muzikis Kārlis Kazāks, muzikis Artūrs Uškāns, muzikis Alvis Bernāns, žurnalists Tenis Bikovskis, literats i muzikis, Latgalīšu kulturys goda bolvys dybynuotuojs Oskars Orlovs, volūdnīks Juris Cibulis i Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoja Diāna Zirniņa.
 
Svineiguo bolvys padūšonys ceremoneja byus ituo goda 28. februārī 16.00 Latgolys viestnīceibys GORS Lelajā zalā. Ceremonejis pyrmajā daļā tiks izruodeits uzvadums „Saule. Bērni. Rainis”, kurīs radeits pyrmajā vargaņu muzykys festivalā  „ORGANismi”, bet ceremonejis ūtrajā daļā tiks gūdynuoti nūtikšonys, ļauds i aktivitatis, kas latgalīšu kulturā bejuši svareigi 2015. godā. Iz ceremoneju meili gaideiti nominanti, viertiešonys komiseja, medeju puorstuovi i sevkurs latgalīšu kulturys interesents.  
 
Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2015” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Rēzeknis piļsātys dūme,  Rēzeknis nūvoda, Daugovpiļs nūvoda, Bolvu, Kuorsovys, Cyblys, Dagdys, Ludzys, Leivuona, Viļakys, Ruguoju i Baļtinovys nūvodu pošvaļdeibys, Nacionalais Kinu centrys. 

Gaidām komandā!

10.02.2016 - 12:44

Latgales vēstniecība GORS (SIA "Austrumlatvijas koncertzāle") aicina pievienoties savai komandai Informācijas centra speciālistu–lietvedi (uz noteiktu laiku).

Galvenie pienākumi:

  • Organizēt dokumentu apriti uzņēmumā.
  • Izstrādāt un noformēt pārvaldes dokumentus, ievērojot normatīvo aktu prasības.
  • Protokolēt uzņēmuma sēdes, sapulces un citas lietišķās tikšanās.
  • Veikt kases un biļešu tirdzniecības operācijas, nodrošinot precīzu naudas plūsmas uzskaiti.
  • Veikt nepieciešamos ierakstus kases žurnālos un citos ar kases darbu saistītajos dokumentos.
  • Informēt apmeklētājus par Latgales vēstniecības GORS notiekošajiem pasākumiem.
  • Veidot pozitīvu saskarsmi ar klientiem.

Prasības kandidātiem:

  • Teicamas valsts valodas, labas angļu un krievu valodas zināšanas.
  • Pieredze lietveža darbā.
  • Pieredze darbā ar kase sistēmām tiks uzskatīta par priekšrocību.
  • Prasme strādāt ar MS Office programmām.
  • Teicama komunikācijas prasme, augsta atbildības sajūta, analītiska domāšana.
  • Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.
  • Radošums un spēja plānot.
  • Spēja uzņemties atbildību.

Piedāvājam:

  • Pilnas slodzes darbs uz noteiktu laiku.
  • Profesionālās izaugsmes iespējas.
  • Interesantu un dinamisku darbu uzņēmumā.
  • Draudzīgu un profesionālu darba vidi.

Pieteikumus (CV un motivācijas vēstule) aicinām iesniegt līdz šā gada 15. februārim, ieskaitot, nogādājot (pa pastu vai klātienē) Pils ielā 4, Rēzeknē, LV 4601 vai arī iesūtot elektroniski: koncertzale [at] rezekne.lv . Līdz šā gada 18. februārim, ieskaitot, sazināsimies tikai ar tiem pretendentiem, kuri tiks aicināti uz otrās kārtas atlasi.