Izstādes

Saziņai un jautājumiem:

gors.izstades [at] rezekne.lv vai +371 64633303

Guna Kalnača,
Latgales vēstniecības GORS Mākslas izstāžu kuratore 
 
Ilona Rupaine,
Latgales vēstniecības GORS Mākslinieciskās nodaļas vadītāja
 
 

AKTUĀLĀS IZSTĀDES:

No 20. augusta līdz 20. oktobrim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā eksponēta
Olgas Šilovas un Anastasijas Bikovas izstāde “Pieskāriens”. Šajā izstādē mākslinieces atgādina
par specifisko informāciju, ko var nodot tikai ķermeniski, – par neverbālo valodu un taktilo saziņu.

Izstādē “Pieskāriens” sastopas divas radošas personības, kuras lielu daļu sava laika velta mākslas
studentu apmācībai, – zīmējot un veidojot liek pētīt cilvēka ķermeni un trenē māku attēlot to anatomiski
precīzi, atbilstoši akadēmiskā reālisma tradīcijas iezīmētajai latiņai. Līdz smalkākajām niansēm
pazīstamo ķermeņa vizuālo plastiku personiskajā daiļradē mākslinieces katra savā veidā pakļauj
pārdomām par garīgo – to, kas piepilda prātus un dvēseles.

Viens no mūsu laika nopietnākajiem izaicinājumiem ir strauji rūkošā robeža starp cilvēcisko un
tehnoloģisko, kā rezultātā nemanot pārvēršas pati cilvēka būtība un redzami mazinās savstarpējā
saskarsme. Psihologi un neirofiziologi jau izsenis runā par pieskāriena dziedinošo spēku, tomēr arvien
vairāk glāstu saņem skārienjūtīgie ekrāni, kamēr līdzās esošie ļaudis – aizvien mazāk uzmanības viens
no otra. Šajā izstādē mākslinieces atgādina par specifisko informāciju, ko var nodot tikai ķermeniski, –
par neverbālo valodu, taktilo saziņu. Pieskāriens ievibrē sajūtas, atraisa līdzpārdzīvojumu un atstāj
nospiedumu. Pieskāriens atmodina piederības sajūtu dzīvei šeit un tagad. Pieskāriens vieno.

Izstādē aplūkojamas Olgas Šilovas jaunākās skulptūras – jaunu ceļu meklējumi, tostarp formu būvējot
no moduļiem un pētot pieskārienu daudzveidību dažādiem materiāliem, jo aiz bronzas skulptūru
virtuozitātes paslēpts darbs ar mālu, vasku, plastilīnu, ģipsi. Savukārt Anastasija Bikova lielformāta
instalācijās un tērauda/bronzas ciļņos turpina izzināt prāta, gara un ķermeņa iekšējās spriedzes un ārējo attiecību noslēpumus.

Olga Šilova (1966) ir latviešu tēlniece, vairāku atpazīstamu pilsētvides skulptūru, monētu un balvu autore, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore. Izstādēs piedalās kopš 1987. gada; līdz šim sarīkojusi 16 personālizstādes, kurās risinātas sabiedrībā aktuālas tēmas. Skulptūras iekļautas gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, gan citās kolekcijās Latvijā un pasaulē, gan arī ārtelpā Rīgā (“Rīgas torņu skaitītājs”, u.c.), Jūrmalā (“Aspazija kāpās”, “Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā”, u.c.), Ventspilī, Limbažos, Cēsīs. Strādā dažādos tēlniecības materiālos, visbiežāk izvēloties bronzu un alumīniju. Cilvēku un dzīvnieku tēlus risina trauslās, ažūrās figūrās, kas saspēlējas ar masīvākiem apjomiem un kurās poza vai kustība ļauj nojaust par dziļākām nozīmēm, pārdzīvojumiem, kopsakarībām.

Anastasija Bikova (1990) ir multimāksliniece, kura radoši strādā glezniecībā, instalācijā, metāla dizainā, rotu mākslā. Veiksmīgi darbojusies mākslas pedagoģijā Latvijas Mākslas akadēmijā un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā. Kopš 2013. gada aktīvi piedalās izstādēs, starptautiskos mākslas simpozijos un plenēros, kā arī veido performances. Kopā ar citām māksliniecēm īstenojusi lielformāta sienas gleznojumu sēriju Rēzeknē – pilsētas vēstures interpretācijas seno fotogrāfiju un pastkaršu stilistikā. Māksliniecisko interešu priekšplānā ir cilvēka ķermeņa simboliskā ietilpība un ekofilosofija.

Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece

 

Latgales vēstniecības GORS Mākslas galeriju iespējams apmeklēt no otrdienas līdz svētdienai, no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00. Vairāk informācijas: www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.

GALERIJA

 

Aleksandram ŠTRĀLAM 145 – izstāde “Ar dvēseles siltumu un rāmu dzīvesprieku”

No 24. augusta līdz 22. septembrim Latgales vēstniecības GORS 1. stāva semināra telpā, atzīmējot gleznotāja Aleksandra Štrāla 145. dzimšanas dienu, apskatāma izstāde “Ar dvēseles siltumu un rāmu dzīvesprieku”.

Gleznotāja Aleksandra Štrāla (1879.12.VI – 1947.7.X) dzīves gājums aizsākas gleznainajā Stukmaņu pagasta Bebrulejas ciemā, kur vienmēr klātesošais dabas skaistums mudināt mudināja acīm skatīto un izjusto atainot uz papīra. Bērna gados pie Daugavas un jaunībā, strādājot par pārcēlāju pie upes, braucot uz plostiem, gūtie iespaidi ir tik spēcīgi, ka dzimtās vietas dabas ainavas skaistums ir neizsīkstošs iedvesmas avots visam mākslinieka mūžam.

Štrāls mācījies Blūma zīmēšanas skolā un pēc tam Pēterpilī. Neskatoties uz trūcīgiem materiāliem apstākļiem ar savu spēcīgo talantu un izturību Štrāls iegūst māksliniecisko izglītību un drīz arī plašu cienītāju pulku.

Glezniecībā viņš galvenokārt pievērsies ainavas un sadzīves žanra gleznojumiem reālistiskā impresionisma garā. Viņa darbos ir vienkārši darba veicēji — plostnieki, baļķu vedēji, amatnieki, Latvijas daba un, protams, Daugava. Viņa laikabiedri allaž uzsvēruši mākslinieka vienkāršību un nesamākslotību dzīvē un glezniecībā.

Mākslinieka darbi tapuši tradicionālā reālisma garā J. Rozentāla un V. Purvīša darbu ietekmē, ar smalku krāsu kolorīta izpratni gleznojot ainavas un sadzīves žanra darbus reālistiskā impresionisma stilā. Gleznojis galvenokārt eļļas tehnikā liriski harmoniskas Daugavas apkārtnes ainavas un apkārtējos cilvēkus – vienkāršos darba darītājus – plostniekus, zvejniekus, malkas cirtējus, ganus; portretējis laikabiedrus. Izjustie zili pelēkie, brūngani oranžie krāsu toņi māksliniekam bijuši tuvi, atainojot Latvijas dabas ainavas rimto skaistumu.

Šajā izstādē skatāmie darbi ir no gleznotāja dzimtas un viņa mākslas cienītāju privātkolekcijām.

 

IZSTĀŽU ARHĪVS: